Šajā sēdē tika uzklausītas bijušo valdes locekļu liecības. Kā jau iepriekš esam rakstījuši, viņi savu vainu neatzina un arī, sniedzot liecības, skaidroja, ka bijuši ķīlnieka lomā, jo no vienas puses bijusi atbildība 12 500 klientu priekšā par to, lai atkritumi šajā reģionā tiktu savākti, bet no otras puses – pašvaldības 2017. un 2018. gadā likušas šos pienākumus uzņemties, lai gan nav ieguldījušas uzņēmuma pamatkapitālā līdzekļus, par ko veikt tik apjomīgu uzdevumu kā sadzīves atkritumu savākšana.
Apsūdzība par automašīnu nomu bez konkursa
- Rassone, kas «Piejūras» valdes locekļa pienākumus pildījusi laikā no 2009. līdz 2019. gadam, skaidroja: “Manas darbības laikā tika īstenots Kohēzijas fonda projekts par 28 miljoniem (Latu.– Red.), par ko tika uzbūvēta visa «Piejūras» infrastruktūra un kur bija ļoti daudz iepirkuma līgumu gan par izgāztuvju rekultivāciju, gan poligona un pārkraušanas staciju būvniecību. Un nebija neviena pārmetuma, ka nebūtu kaut kas ievērots. Šajā darbā rīkojos kā rūpīgs saimnieks savu reālo iespēju un pilnvaru robežās.”
Atgādinām, ka I. Rassonei apsūdzība bija izvirzīta par to, ka, būdama «Piejūras» valdes priekšsēdētāja, viņa, nerīkojot iepirkumu, noslēdza līgumu ar SIA «Kerluc» par automašīnu nomu, nodarot uzņēmumam tiešus zaudējumus: 2018. un 2019. gadā – 96 150 eiro apmērā. I. Rassone savā liecībā skaidroja toreizējo situāciju: “Zinot, ka 2018. gada 28. martā ar SIA «Eco Baltia vide» beigsies līgums par sadzīves atkritumu savākšanu, pašvaldības jau 2017. gadā pieņēma lēmumus nodot sadzīves atkritumu savākšanu «Piejūrai». Tomēr šī lēmumu pieņemšana nenorisinājās tik raiti, kā plānots, un īpaši kavējās Talsu novada pašvaldība. Līdz ar to tas arī kavēja sagatavošanos šim procesam, kas nozīmēja rīkot apjomīgus iepirkumus ar sarežģītām specifikācijām. Lielākās bažas bija par sadzīves atkritumu savākšanas transporta iegādi, jo šīs automašīnas un to iekārtas tiek ražotas konkrētiem pasūtījumiem. Vēl bija jāpārslēdz līgumi ar pakalpojuma saņēmējiem, kuru kopējais skaits visā reģionā bija ap 12 500. 2018. gada 16. janvārī tika izsludināts iepirkums automašīnu piegādei, kurā uzvarēja SIA «Mechanica», un 4. aprīlī tika noslēgts līgums par piecām atkritumvedēju automašīnām. Slēdzot līgumu, tika pārrunāts, ka nepieciešams laikus piegādāt tehniku, un tika noteikts piegādes termiņš – 1. augusts, kā arī garantijas termiņš un soda sankcijas, ja līgums netiktu pildīts. Vienlaikus tika organizēts iepirkums transporta nomai līdz brīdim, kamēr būs jaunās automašīnas, un 2018. gada 27. martā tika noslēgts līgums ar SIA «Eco Baltia vide» par piecu lietotu automašīnu nomu. Nomas maksa mēnesī bija 14 000 eiro mēnesī. Taču šī līguma termiņš bija 28. jūnijs, un uzņēmums jau iepriekš brīdināja, ka pēc šī termiņa viņiem pašiem šīs automašīnas būs nepieciešamas. Līdz ar to radās situācija, ka no 28. jūnija līdz 1. augustam nebija transporta atkritumu izvešanai, taču tas nozīmētu pārtraukumu pakalpojuma sniegšanā, kas radītu ne tikai zaudējumus, bet arī ekoloģisku katastrofu, ja atkritumi netiktu izvesti. Tad «Piejūras» tehniskais direktors Arnis Ruža apbraukāja un apzvanīja vairākus uzņēmumus Latvijā, lai noskaidrotu viņu iespējas iznomāt tehniku uz neilgu laiku, bet visi atteica, jo šis atkritumu savākšanas transports ir specifisks un dārgs – ar to neko citu darīt nevar, tāpēc šajā jomā strādājošie uzņēmumi liekas transporta vienības netur. Apskatoties šādu automašīnu tirgū, tolaik pārdošanā bija viena šāda mašīna, bet – ļoti sliktā tehniskā stāvokli. Un tad tika nolemts iznomāt automašīnas, kuras SIA «Kerluc» iegādājās no Vācijas, turklāt šis uzņēmums apņēmās segt arī remonta izmaksas. Es jautāju tehniskajam direktoram Arnim Ružam, vai, izmantojot viņa uzņēmuma automašīnas, neradīsies interešu konflikts, bet viņš teica, ka nē. Atzīstu, ka teorētiski sabiedrībai bija jārīko iepirkums par automašīnu nomu, taču neatzīstu, ka būtu nodarījusi kaitējumu sabiedrībai, jo šī noma būtu nepieciešama jebkurā gadījumā, turklāt izmaksu apjoms bija līdzvērtīgs tam, par kādu automašīnas tika nomātas no SIA «Eco Baltia vide», kas pirms tam bija uzvarējusi iepirkumā.
Kā jau tika prognozēts, automašīnu piegāde no SIA «Mechanica» kavējās, tāpēc piemērojām soda naudu. Tā kā uzņēmums mums neatbildēja, cik ilgi jauno automašīnu piegāde kavēsies, nebija iespējams izsludināt jaunu iepirkumu tehnikas nomai. Arī līgumu lauzt nebija iespējams, jo jauna iepirkuma izsludināšana un norise aizņemtu vēl sešus mēnešus vai pat vairāk. Turklāt – tobrīd uzņēmumā nebija pastāvīga jurista, kas varētu konsultēt; tam nebija ne laika, ne kapacitātes.”
Kā liecināja I. Rassone, SIA «Mechanica», automašīnas SCANIA piegādāja 17. augustā, 5. septembrī un 15. septembrī, taču pēc tam dažādu ražošanas nepilnību dēļ tās nereti izgāja no ierindas darba procesa laikā: “Tad tika izmantots nomas transports, slēdzot īstermiņa līgumus ar SIA «Kerluc» – jau par zemāku nomas maksu. Vienas automašīnas remonts aizņēma trīs līdz piecas dienas vai ilgāk, ja rezerves daļa bija jāpasūta no ražotāja. Tiesai ir iesniegtas ceļazīmes, bet nav saglabājušies defektu akti, e-pasta sarakste, savukārt uzņēmums «MTM», kas ražoja atkritumu savākšanas iekārtas, ar kurām bija lielākās problēmas, 2023. gadā tika likvidēts. Tomēr SIA «Mechanica» tika piestādīts rēķins par kavējumiem transporta piegādē, un viņi samaksāja soda naudu pilnā apmērā.”
Jāpiebilst, ka apsūdzība bija izvirzīta arī par kravas furgona nomu, kas radījusi sabiedrībai zaudējumus. I. Rassone skaidroja, – lai arī šīs automašīnas noma iekļauta kopējā apsūdzībā, tā izmantota pavisam citiem mērķiem: “Mums bija mikroautobusi, kurus izmantojām, lai, pārņemot darbu no SIA «Eco Baltia vide», klientiem nomainītu konteinerus, kā arī savāktu kartonu un plēvi no uzņēmumiem, taču darba apjoms bija ļoti liels. Kā jau minēts, bija 12 500 klientu. Sākotnēji darbu organizējām maiņās, taču, tā kā ne vienmēr cilvēku varējām sastapt mājās, nācās pie viņa braukt vairākkārt, līdz ar to vajadzēja papildspēkus, un izlēmām no SIA «Kerluc» nomāt papildus kravas furgonu – līdz brīdim, kamēr tiktu nomainīti visi konteineri.”
Plašāk par tiesas sēdē runāto lasām otrdienas, 6. februāra laikrakstā ŠEIT=====>>>>>>>>
Nu kāpēc pašvaldības,ja pareizi “patvaldības”!Un no valsts ” atbildigas amatpersonas” atbildību prasit ir tas pats kas no komunustiem!
Un tagad galdā faktus – cik reižu minētajā laika posmā tiesājamā valde vērsās pašvaldībās ar iesniegumiem par to, ka jāveic ieguldījums pamatkapitālā un cik reižu saņēma atteikumu. Jau zinu atbildi – nulle un nulle. Ar rosinājumu pie pašvaldības vēršas valde, nejad nav bijis otrādi, tas ir nemainīgi. Virsraksts liecina par autora objektivitātes neesību, kas žurnālistam neglaimo.