Par zelta ābeli un svētkiem, kas pašu rokām ceļami kalnā

Māris Zvaunis, kas plašākai sabiedrībai pazīstams nevien kā spējīgs rīkstnieks, bet arī kā Tukuma šaha kluba vadītājs, ierodas redakcijā uz interviju dažas dienas pirms Ziemassvētkiem. Nonākot kabinetā, kur sagatavota vieta sarunai, viņš, pat nepaņēmis savu, pēc īpaša pasūtījuma izgatavoto darba instrumentu –  trīs metālu sakausējuma rīkstīti ar koka rokturi no bērnības ābeles – atzinīgi māj ar galvu. ”Šī ir ļoti laba vieta, kur mēs tagad sēžam, tieši uz uguns āderes,” rīkstnieks saka, apsēžoties redakcijas kabinetā. “Te mums būs viegli sarunāties, labi vienam otru saprast. Te mēs sēžam kā uz zelta ābeles zara, un uguntiņa visu uzlādē pozitīvi – gan ēdienu un dzērienu, kas atrodas uz galda, gan mūs pašus…”

Mani sauc, kad ir ziepes

Šobrīd Māris ir augstas kvalifikācijas būvinženieris – celtnieks, tiesa, pensionēts, bet neatsaka savus konsultanta pakalpojumus. “Mani sauc tad, kad ir ziepes, kad kāds celtniecības objekts salaists grīstē. Tad mani izsauc, un parasti arī tieku galā. Bet mana galvenā nodarbošanās ir rīkstniecība. Cilvēki mani aicina apsekot zemes īpašumus, lai izvēlētos vietu, kur būvēt dzīvojamo māju vai pirti,  rakt aku. Varu novērtēt zemes gabalu un noteikt, vai ir vērts to iegādāties. Vēl man ir Āžu kalns un tā kopšana. Vadu arī Tukuma šaha klubu…

Kad Atmodas laikā, 80. gadu beigās atnācu dzīvot uz Tukumu, klubs tikpat kā nedarbojās, bija palikuši četri kungi pensijas gados. Bet tagad mēs esam izauguši, klubiņā ir 36 biedri, starp tiem arī viens talantīgs zēns, kas Latvijas mērogā ir pirmajā trijniekā. Tukumā notiek čempionāti sešās kārtās un pat starptautiskie turnīri. Katrā turnīrā mums vidēji ir ap četrdesmit dalībnieku, un šogad pavasarī Tukumā ieradās arī divi lielmeistari – no Spānijas un Čehijas; tas vispār bija kas unikāls, Tukumam neaptverams! Beidzot saņemam arī finansiālu atbalstu no pašvaldības, un pēc trīsdesmit gadu cīņām beidzot esam dabūjuši arī telpas Talsu ielā, kur darbojas NVO apvienība. Neliels kabinetiņš, bet vismaz ir, kur nolikt inventāru, nav jānēsā somās un jāglabā mājās zem gultas. Nu varam audzināt arī jauno paaudzi, esam piesaistījuši treneri, kas strādā ar aptuveni 10 bērniem līdz vidusskolas vecumam. Tikko bija arī trenera Harija Skujas piemiņas turnīrs. Vispār Latvijas mērogā mēs izskatāmies grandiozi, jo īpaši senioru konkurencē. Šogad dabūjām otro vietu Latvijā senioru mačos, un no pirmās vietas ieguvējas Rīgas komandas atpalikām tikai par pusi punkta… Tas ir vareni!”

Tukums ir varena vieta

Tukuma periods rīkstnieka dzīvē sākās nu jau vairāk nekā pirms 30 gadiem, jo sieva bijusi no Tukuma. Bet pats viņš nāk no Vidzemes. “Esmu dzimis Lēdurgas pusē, fantastiskā enerģiju krustojuma vietā, kur savus darbus raksta Aivars Kļavis, no kurienes cēlies slavenais barons Minhauzenes,” stāsta Māris. “Šajā apvidū krustojas divas ļoti spēcīgas Latvijas enerģētiskās līnijas: Saulgriežu līnija, kas nāk no Munameģa, iet pāri mūsu Milzu kalnam, Smiltiņkalnam Zantes pusē un Krīvu kalnam pie Liepājas. Otra līnija nāk pāri Rīgas jūras līcim – no Tora kalna Gotlandē uz Smiltenes Cērtenes pilskalnu: tā ir ļoti svarīga, jo veido savdabīgu atslēgu, apļus, uz kuriem atrodas Latvijas enerģiski spēcīgās vietas. Lūk, šīs abas līnijas krustojas manā dzimtajā pusē, un domāju, ka šīm spēcīgajām enerģijām ir liela nozīme manā liktenī. Tāpat kā Tukumam, jo arī šī vieta ir varena, atrodas uz Māras zīmes, ziemeļu – dienvidu virzienā te ir vairāki pacēlumi, pakalni, uz viena no kuriem mēs tieši tagad atrodamies. Ne velti Tukums ir sena apdzīvota vieta, – cilvēki sajuta, ka te ir enerģētiski labvēlīga vide: no ziemeļiem mūs sargā šī enerģijas josla, Māras zīme, Māras ūdeņi, bet no dienvidu puses – Slocene, dabiska aizsardzība, ūdeņi.”

Vairāk lasāms piektdienas, 22. decembra laikrakstā ŠEIT========>>>>>>>