Tukumā un novadā

Lasītājs jautā: “ Man ir vairāki jautājumi par autobusa pieturām Tukumā un to, kā tās tiek plānotas – vai tā, kā projektētajam un komunālajam dienestam izdevīgi, vai tā, kā ir ērti cilvēkiem. Vispirms par pieturu Kurzemes ielā, kas agrāk bija pie veikala «Mājai un dārzam». Tagad tā ir pārcelta pie Smilšu ielas, kas ir labu gabalu tālāk – prom no veikaliem, no tirgus, no skolām. Taču man ir jautājums, kurš brauc ar autobusu un kam tad ir tās smagās somas? Kāds no domes, no komunālās nodaļas, ielu būvētājs?! Ar autobusu lielākoties brauc gados veci cilvēki un skolēni, un pašvaldībai būtu jābūt ieinteresētai, lai bērniem un veciem cilvēkiem būtu mazāks gabals jāiet līdz pieturai, nevis jāiet cauri visai pilsētai. Otrs ierosinājums – vai nevarētu autobusu pieturu noteikt Pasta ielā, pirms Pils ielas (vismaz pusceļā no Mini rimi uz staciju), lai nebūtu ar kājām jāiet tik ļoti liels attālums. Pamanīju, ka līdzīga pietura ir pie degvielas uzpildes stacijas Meža ielā – vismaz lai cilvēkus izlaistu no autobusa.”

Sagaidot Latvijas valsts dzimšanas dienu, Latvijas farmaceitu biedrība (LFB) piešķīrusi apbalvojumus labākajiem nozares darbiniekiem. Un apbalvoto vidū arī tukumniece Monta Zimerte (BENU aptiekas farmaceite). Viņai biedrības Atzinības raksts pasniegts par profesionālu, ētisku un kompetentu viedokļa paušanu diskusijās par farmaceitiskās aprūpes un zāļu lietošanas jautājumiem publiskajā telpā. Apsveicam!

Īpaši nekur iepriekš neizziņojot, pagājušās nedēļas nogalē notika biedrības «Abavas ielejas attīstības centrs» rīkota talka Greiļu kalnā. Kā stāsta biedrībās vadītāja Iveta Piese, uzdevums jau iepriekš visiem bija skaidrs (atbrīvot pļavu, kas ir viens no Abavas senlejas ainaviskajiem dārgumiem, no apauguma), tāpēc pievienoties darbiem katrs varēja sev ērtākajā laikā, lai nebūtu pulcēšanās.

Sagaidot Latvijas valsts 102. dzimšanas dienu, viens no labajiem darbiem, ar ko lepojas zentenieki, ir apstiprinātais Zentenes pagasta ģerbonis.

Jaunpils vidusskolas bērni, pielāgojoties situācijai valstī, savus sveicienus Latvijai nodod virtuāli. Direktora vietniece audzināšanas darbā – Irēna Martuzāne pastāstīja, ka ideja par šādu video sveicienu radusies pirms divām nedēļām, kad skolotāja Tamāra Juzupa,  sākusi filmēt skatuves runas konkursa dalībniekus.

Lasītājs jautā: Es ilgi domāju, zvanīt vai nezvanīt uz redakciju, taču izlēmu, ka tomēr ir kaut kas jāpanāk. 11. novembri biju nolikt svecītes pie pieminekļa Puisītim Meža kapos. Cilvēki nāca un gāja, bet ik pa laikam kāds pabrīnījās, kāpēc piemineklis ir aiz žoga. Domāju, nu ko tie cilvēki tur runā, bet, kad pati piegāju pie pieminekļa, mani pārņēma samulsums – ap Puisīti bija aplikts žogs un pašā priekšpusē uzlikts liels plakāts ar aizliegumu likt svecītes. Ziniet, esmu vecs cilvēks un daudz ko pieredzējis, bet pat padomju laikā ap šo pieminekli nebija žoga! Mani tas tik ļoti satrieca, ka nolēmu aicināt jūs kaut ko darīt lietas labā, lai vismaz līdz valsts svētkiem to visu varētu aizvākt. Ir taču dažādi veidi, kā var izveidot vietu svecītēm, domē taču ir tik daudz gudru un zinošu cilvēku, kas prot tika labas lietas paveikt, tikai vienu gan lūdzu: noņemiet to žogu! Un vispār – vai ap šādu pieminekli, kas taču ir kultūrvēsturisks objekts, drīkst likt tik neglītu žogu?!

Atgriežoties pie publicētā – kad vēstījām, ka 4. oktobrī tehniskas ķibeles rezultātā applūda Smārdes bērnudārzs – novada domes priekšsēdētājam Gundaram Važam vaicājām, kā sokas ar remontdarbiem šajā ēkā. Tāpat vaicājām, kas par problēmu piemeklējusi Lapmežciemu, kur daudzdzīvokļu nami un arī muzejs palicis bez apkures.

Nokļūšana slimnīcā, domājams, nevienam nav patīkams piedzīvojums. Vēl jo vairāk, ja esi bērns un nav tik viegli aptverams, kādēļ gan šīs visas nepatīkamās un dažbrīd arī sāpīgās medicīniskās manipulācijas ir nepieciešams. Lai bērnu ikdienu darītu gaišāku, Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā jau vairākus gadus darbojas «Drosmes kaste» – mazajiem pacientiem ir iespēja saņemt mierinājuma balvu – kādu nelielu, iepriecinošu dāvaniņu. Bet ik pa laikam «Drosmes kasti» ir jāpapildina…

Jūs jautājat: – Tikko kā Rīgas pašvaldība paziņoja, ka politiski represētās personas saņems 100 eiro. Latvijas simtgadē šādu naudas summu atvēlēja valsts, taču ir jautājums par šo gadu un Tukuma novada attieksmi pret saviem cilvēkiem? Es zinu, ka par šo jautājumu ir bieži vaicāts, tomēr gribu painteresēties, vai tā nedomā, sagaidot valsts svētkus, izmaksāt kādu pabalstu represētajiem cilvēkiem? Kādreiz Tukuma dome šādu pabalstu maksāja, taču pēc tam no tā atteicās, un arguments vienmēr bija tāds, ka, represētie, lūk, tāpat jau saņem lielākas pensijas, bet daudz citiem klājas vēl grūtāk. Es piekrītu, ka daudziem cilvēkiem būtu vajadzīga palīdzība, taču tas, ka represētie cilvēki saņem ļoti lielas pensijas, arī nereti ir māns. Pieļauju, ka tiem, kas tika izsūtīti 1941. gadā, bija lielākas pensijas, bet tiem, kas, piemēram, piedzima otrā izsūtījuma laikā, piemēram, tās nebūt nav lielas. Tas ir aktuāli arī tagad, kad daudzi cilvēki ir nonākuši krīzē.

Arheoloģiskās izpētes gaitā pie Durbes muižas kalpu mājas atrastās senlietas, tostarp  neliela porcelāna stājfigūra, papildinās Tukuma muzeja arheoloģijas kolekciju. Izpēte ir saistīta ar Durbes muižas kalpu mājas glābšanas projekta realizāciju un tos finansē Valsts Kultūrkapitāla fonds un Tukuma novada pašvaldība.

Tā kā pie Slampes bērnudārza izlikts paziņojums vecākiem par to, ka pirmsskolas iestādē «Pienenīte» konstatēts «Covid-19» saslimšanas gadījums, mēs interesējāmies, kas šajā situācijā jāievēro bērniem, viņu vecākiem un personālam – pedagogiem un tehniskajiem darbiniekiem, kā arī – vai bērnudārzs no rītdienas, 12. novembra, tiks slēgts?

Ņemot vērā valstī noteiktos ierobežojumus, atgādinām, ka šogad Lāčplēša dienā tiek atcelti visi publiskie pasākumi. Taču iedzīvotāji ir aicināti nolikt svecītes piemiņas vietās vai arī svecītes iedegt māju logos, tādējādi pieminot Brīvības cīņās kritušos karavīrus,