Tukumā un novadā

Īsi pirms kārtējās novada domes sēdes, kas šoreiz notika attālinātā režīmā, vakar, 26. novembrī, izvaicājām domes priekšsēdētāju Ingu Priedi par diviem šobrīd aktuāliem jautājumiem. Proti, par to, kas pašvaldībai sakāms par publiski   izskanējušajiem Izglītība un zinātnes ministrijas plāniem Kandavas lauksaimniecības tehniku apvienot ar Kuldīgas tūrisma un tehnoloģiju tehnikumu. (Jāpiebilst, ka par šo jautājumu deputāti apspriedās arī domes sēdē.) Tāpat jautājām, kā novada skolas gatavas strādāt režīmā, ko nosaka nule kā apstiprinātie jaunie «Covid-19» pandēmijas ierobežošanas pasākumi.

Šodien, 27. novembrī, Tukuma bērnudārzs «Pasaciņa» piedzīvos atvēršanas svētkus, kas būs pavisam citādi, nekā piedzīvots līdzīgās reizēs – bez bērniem un vecākiem, bez daudziem apsveicējiem un krāšņām dāvanām.

25. novembrī notika kārtējā Tukuma novada domes sēde, kurā izskatīja 69 darba kārtības jautājumus.

Šodien, 25. novembrī, Tukumā, Brīvības laukumā tika nogādāta svētku egle. Ievērojot valstī noteiktos piesardzības pasākumus, tās atklāšanas jeb iedegšanas pasākumu šogad nav plānots.

Finanšu komitejas sēdē vairākums deputātu atbalstīja 6414,21 eiro ieguldīšanu Tukuma ledus halles pamatkapitālā, lai finansētu ledus laukuma krāsojuma un bortu atjaunošanu.

Novembra sākumā visā Latvijā notika Vides izglītības fonda rīkotās Ekoskolu Rīcības dienas 2020 ar saukli “Labie darbi planētai!” Akcijā iesaistījās ap 42 000 skolēni un 4600 skolotāji no vairāk kā 150 skolām. Rīcības dienu dalībnieki piedalījās konkursā, vēstot par saviem paveiktajiem labajiem darbiem planētai kādā no četrām kategorijām: klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, aprites ekonomikas principi un izaicinājums vietējai kopienai. Žūrija un sociālo tīklu lietotāji ir noteikuši šī konkursa uzvarētājus.

Lasītājs jautā: “ Man ir vairāki jautājumi par autobusa pieturām Tukumā un to, kā tās tiek plānotas – vai tā, kā projektētajam un komunālajam dienestam izdevīgi, vai tā, kā ir ērti cilvēkiem. Vispirms par pieturu Kurzemes ielā, kas agrāk bija pie veikala «Mājai un dārzam». Tagad tā ir pārcelta pie Smilšu ielas, kas ir labu gabalu tālāk – prom no veikaliem, no tirgus, no skolām. Taču man ir jautājums, kurš brauc ar autobusu un kam tad ir tās smagās somas? Kāds no domes, no komunālās nodaļas, ielu būvētājs?! Ar autobusu lielākoties brauc gados veci cilvēki un skolēni, un pašvaldībai būtu jābūt ieinteresētai, lai bērniem un veciem cilvēkiem būtu mazāks gabals jāiet līdz pieturai, nevis jāiet cauri visai pilsētai. Otrs ierosinājums – vai nevarētu autobusu pieturu noteikt Pasta ielā, pirms Pils ielas (vismaz pusceļā no Mini rimi uz staciju), lai nebūtu ar kājām jāiet tik ļoti liels attālums. Pamanīju, ka līdzīga pietura ir pie degvielas uzpildes stacijas Meža ielā – vismaz lai cilvēkus izlaistu no autobusa.”

Sagaidot Latvijas valsts dzimšanas dienu, Latvijas farmaceitu biedrība (LFB) piešķīrusi apbalvojumus labākajiem nozares darbiniekiem. Un apbalvoto vidū arī tukumniece Monta Zimerte (BENU aptiekas farmaceite). Viņai biedrības Atzinības raksts pasniegts par profesionālu, ētisku un kompetentu viedokļa paušanu diskusijās par farmaceitiskās aprūpes un zāļu lietošanas jautājumiem publiskajā telpā. Apsveicam!

Īpaši nekur iepriekš neizziņojot, pagājušās nedēļas nogalē notika biedrības «Abavas ielejas attīstības centrs» rīkota talka Greiļu kalnā. Kā stāsta biedrībās vadītāja Iveta Piese, uzdevums jau iepriekš visiem bija skaidrs (atbrīvot pļavu, kas ir viens no Abavas senlejas ainaviskajiem dārgumiem, no apauguma), tāpēc pievienoties darbiem katrs varēja sev ērtākajā laikā, lai nebūtu pulcēšanās.

Sagaidot Latvijas valsts 102. dzimšanas dienu, viens no labajiem darbiem, ar ko lepojas zentenieki, ir apstiprinātais Zentenes pagasta ģerbonis.

Jaunpils vidusskolas bērni, pielāgojoties situācijai valstī, savus sveicienus Latvijai nodod virtuāli. Direktora vietniece audzināšanas darbā – Irēna Martuzāne pastāstīja, ka ideja par šādu video sveicienu radusies pirms divām nedēļām, kad skolotāja Tamāra Juzupa,  sākusi filmēt skatuves runas konkursa dalībniekus.

Lasītājs jautā: Es ilgi domāju, zvanīt vai nezvanīt uz redakciju, taču izlēmu, ka tomēr ir kaut kas jāpanāk. 11. novembri biju nolikt svecītes pie pieminekļa Puisītim Meža kapos. Cilvēki nāca un gāja, bet ik pa laikam kāds pabrīnījās, kāpēc piemineklis ir aiz žoga. Domāju, nu ko tie cilvēki tur runā, bet, kad pati piegāju pie pieminekļa, mani pārņēma samulsums – ap Puisīti bija aplikts žogs un pašā priekšpusē uzlikts liels plakāts ar aizliegumu likt svecītes. Ziniet, esmu vecs cilvēks un daudz ko pieredzējis, bet pat padomju laikā ap šo pieminekli nebija žoga! Mani tas tik ļoti satrieca, ka nolēmu aicināt jūs kaut ko darīt lietas labā, lai vismaz līdz valsts svētkiem to visu varētu aizvākt. Ir taču dažādi veidi, kā var izveidot vietu svecītēm, domē taču ir tik daudz gudru un zinošu cilvēku, kas prot tika labas lietas paveikt, tikai vienu gan lūdzu: noņemiet to žogu! Un vispār – vai ap šādu pieminekli, kas taču ir kultūrvēsturisks objekts, drīkst likt tik neglītu žogu?!