Kāpēc par Valteru ielas kokiem neaprunājās?
Lasītājs jautā: – Mūsu skumjais stāsts ir par liepiņām, kuras pie Valteru ielas 7 nozāģēja. Tās pie mums te vienmēr bija augušas, aizturēja putekļus, troksni, bet, sākot veidot ietvi, tās nozāģēja. Paldies par ietvi, un var jau būt, ka tos kokus nozāģēt bija plānots, bet vai tad nevarēja ar cilvēkiem aprunāties, izstāstīt, visu paskaidrot? Pusmūžs ar tām liepām kopā ir nodzīvots, pilnīgi raudāt gribas, ne par ko citu domāt nespējam. Tagad tukša vieta ir palikusi. Tās liepiņas nevienam netraucēja, jā, tās varbūt nebija tik jaunas – kāda labāka, kāda sliktāka, bet kas no tā? Nekad neviens tās neapkopa, lapas negrāba, bet tagad kādam ienāca prātā, ka tās vispār nav vajadzīgas. Es tiešām nesaprotu, kāpēc ar cilvēkiem nerunā, kāpēc nenāk un neskaidro?! Mēs taču tepat dzīvojam, var jebkurā brīdī aptaujāt. Kad kokus zāģēja, divas sievietes – manas kaimiņienes – izskrēja ārā un izteica iebildumus, un tad arī zāģēšanu apturēja, bet pēc tam nozāģēja visas. Esmu dzirdējusi, ka vietā būšot kaut kādi krūmi, bet kādi, kad – neviens par to nav stāstījis…