Tukuma domes bija izsludinjusi sabiedrisko apsprieanu, lai izvrttu dadu autoru piedvjumu Tukuma zmei. Ar msu portl www.ntz.lv lastji varja balsot par, viuprt, pieemamko projektu par tmu Ms uz Tukumu. oned apsprieana nosldzs. Izrds, visvairk balsu samusi SIA GIF izstrdt zme.
20. martā Lapmežciema muzejā atklāja rokdarbnieču sarūpēto izstādi «Pavasara noskaņas». Izstādi atklāja Pensionāru padomes aktīviste Irēna Skaraine. Ekspozīcija bija īsta iedvesmas vieta tiem, kuri strādā rokdarbus, bet tiem, kuri rokdarbus labprāt nopērk, iekārojami lietu netrūka. Neiztrūkstoši ir Ivetas Meieres ar pavasara motīviem apgleznotās zīda šallītes. Kaut arī Lieldienas vēsta pavasari, tomēr šajās Lieldienās daudziem noderētu kaut kas no Dagnijas Petrovskas zeķīšu klāsta. Brīnišķīgas krāsu kombinācijas bija Lapmežciema pamatskolas audzēkņu auduma gleznojumos, ko viņiem bija mācījusi skolotāja Gundega Bērziņa.
Lapmežciema novada domes priekšsēdētājs Edmunds Pētersons 19. februārī novada domes sēdē informēja deputātus, ka teritoriālais plānojums nonācis strupceļā. Lai situāciju izkustinātu no vietas, viņš ierosināja organizēt sanāksmi, kurā aicinātu piedalīties Vides ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju amatpersonas, Ķemeru nacionālā parka administrāciju, teritoriālā plānojuma izstrādātājus (SIA «Pilsētprojektēšanas birojs»), Lapmežciema novada domes administrāciju, lai kopīgi noskaidrotu situāciju un pabeigtu teritoriālā plānojuma izstrādi.
Jau rakstījām, ka reizi mēnesī, ceturtdienā, pirms domes pastāvīgo komiteju sēdēm Kandavas novada pagastos notiek konsultatīvo padomju sēdes, kurās kopā sanāk pagastu padomju locekļi, lai kopā ar domes priekšsēdētāju A. Ķieģeli, novada zemnieku konsultanti L. Gudakovsku un Komunālā uzņēmuma vadītāju A. Vilkaušu apspriestu pagasta sasāpējušākos jautājumus. Par to, kas jauns Valdeķos, jau rakstījām, šoreiz – par aktualitātēm Zemītē.
21. martā Ragaciema «Skaru» pagalmā pulcējās Lapmežciema pagasta paši mazākie iedzīvotāji, viņu māmiņas un vecmāmiņas. Visus sirsnīgi sagaidīja mājas saimniece Irēna Skaraine. Iesākumā visi varēja apskatīt tēlnieka Oļega Skaraiņa speciāli veidoto Lieldienu zaķi, noklausīties Skaraines kundzes stāstījumu par sauli, Lieldienām un pavasari.
Kandavas novada muzejs saņēmis Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu projektam «Pasmaidi, putniņš lidos!» konkursā «Muzeju nakts 2008», kura devīze šogad ir «Nāc rīt atkal!». «Muzeju nakts» kā tradīcija Latvijā notiks piekto gadu. Kandavas muzejs tajā iesaistīsies pirmo reizi – 17. maijā no 19.00 līdz 01.00. Tiksimies maijā!
21. martā 12.00, pēc Lielās Piektdienas dievkalpojuma, pie Kandavas evaņģēliski luteriskās draudzes baznīcas sākās Krusta ceļš. Gājiens izvērtās gana plašs, jo tajā iesaistījās triju konfesiju – evaņģēliski luteriskās, katoļu un baptistu – draudžu pārstāvji. Gājiena dalībnieki virzījās cauri pilsētai, ievērojot 15 pieturas punktus.
Engures pagasta padome saņēma iesniegumu materiāli atbalstīt apsardzi 9. klašu izlaiduma svinībās Engures kultūras namā. Deputāti 19. februāri sēdē lūgumu noraidīja, bet kultūras nama zāli atļāva izmantot bez maksas.
Pirms nedēļas sāka izbūvēt gājēju celiņu, kas ved uz Kandavas muzeju. Gadu gaitā celiņš bija acīmredzami nolietojies, tāpēc šogad remontdarbi tika iekļauti pašvaldības sociāli ekonomisko pasākumu plānā, paredzot finansējumu no Ceļa fonda.
25. martā 12.45 autobuss izbrauks no Depo laukuma uz Kandavas staciju;
13.00 – piemiņas brīdis Kandavas stacijā;
13.30 – piemiņas brīdis Kandavā (pie Mākslas skolas).
Pēc tam visi tiek laipni aicināti dalīties atmiņās, baudot siltu tēju Kandavas novada muzeja telpās.
Lai nodrošinātu parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumu «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē», Lapmežciema novada domes deputāti 19. februāri nolēma noteikt parakstu vākšanas vietu Tautas nama 2. stāvā – Personu datu uzskaites kabinetā. Parakstu vākšana notiks no 12. marta līdz 10. aprīlim.
Kandavas novada Dzimtsarakstu nodaļā pagājušajā nedēļā reģistrēti četri Aizsaulē aizgājušie novada iedzīvotāji: Česlavs Česnovičs (1926) Kandavas pagastā; Velta Vaitovska (1922) Matkules pagastā; Eduards Freimanis (1931) un Milda Gustiņa (1925) Kandavā.
