Tukumā un novadā

Zemītes skolēni ir muzikāli. Par to liecina divu koru skanīgās balsis. Skolotāja Sandra Šteinberga mūzikas stundās bērniem stāsta par lielajiem Dziesmu svētkiem. Rāda videofilmiņas. Stāsta, kas jādara, lai tiktu līdz Mežaparka estrādei un dziedātu daudzu tūkstošu balsu korī. Bērniem patīk Dziesmu svētku gājiens, latviešu tautas tērpu krāsas. Bērni domās redz sevi svētku dalībnieku vidū. S. Šteinberga šovasar piedalīsies Dziesmu un Deju svētkos – viņai tie būs pirmie. Gaida daudz labu emociju. Jau klausoties pa radio, skatoties tālrādē Dziesmu svētku koncertus, Sandrai nereti acīs sariešas asaras. Kas zina, kā būs, kad pati dziedās kopkorī.

Zemītniece Veronika Ragauska parakstās par likumprojekta «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē» ierosināšanu. Pavaicājām: "Kālab?!" – "Domāju, ka varbūt tā ir pareizi. Kungi tur, augšās, lai sajūt bijāšanu, ka tauta viņus var aiztriekt ratā. Lai neiesēžas ērtajos krēslos.

11. aprīlī Kandavas bērnudārzā «Zīļuks» un Tukuma pirmsskolas izglītības iestādē «Ķipars» viesojās zilonītis-ugunsdzēsējs Baltiņš un viņa palīgi – Jana un Kristaps – un stāstīja bērniem par drošu rīcību ar uguni. Pavisam viņš apceļos 30 pirmsskolas izglītības iestādes Latvijā, vadot Ugunsdrošības stundas. Pats galvenais, ko visiem lika aiz auss zilonītis, – uguns ir laba, kad zinām, ko tā dara. Bet, lai zinātu, ko tā dara, viņš izvaicāja bērnus gan par uguns labajiem, gan sliktajiem darbiem. Tos bērni nosauca ātri vien – uguns sasilda, dod gaismu, tā palīdz gatavot ēdienu, tā deg svecēs, šķiltavās, krāsnī, ugunskurā, bet tanī pat laikā – apdedzina pirkstu, sadedzina aizkarus, pat mājas…

9. aprīlī 11.00 Kandavas novada domes sēžu zālē notika biedrības «Kandavas partnerība» konference, kurā piedalījās sadarbības partneri no Lietuvas Jonišķu rajona. Gūtajā pieredzē un atziņās par «Leader» pasākumu plānošanu un ieviešanu dalījās «Kandavas partnerības» valdes priekšsēdētājs Ģirts Kindzulis, kaimiņu partnerības – Jaunpils biedrības «Upe 8» – priekšsēdētāja Ligita Gintere un sadarbības partneru biedrības priekšsēdētāja Rasa Birutaite.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) uzdevusi Lapmežciema domei sagatavot atbildes par 40 nelikumībām, sadalot zemes Rīgas jūras līča aizsargjoslā un Kaņiera ezera krastos. Turklāt Lapmežciemā joprojām nav izstrādāts teritoriālais plānojums. Pašlaik Latvijā ir tikai 33 pašvaldības, kurās tas nav izdarīts. Kā argumentu tam, ka nav izstrādāts teritoriālais plānojums, Lapmežciema novada domes priekšsēdētājs Edmunds Pētersons min nespēju rast vienošanos ar Ķemeru Nacionālo parku (ĶNP) par biotopu un aizsargājamo teritoriju atrašanās vietām un šo vietu saimniecisko izmantošanu. Un vēl – viņš norāda, ka šāda pēkšņa paskaidrojumu pieprasīšana patiesībā ir izrēķināšanās personīgi ar viņu.

Lai ierīkotu komunikācijas, tiks slēgta Kurzemes iela posmā no Raudas ielai līdz Tulpju ielai. To varēs apbraukt pa Asteru un Tulpju ielu. Paredzēts, ka iela būs slēgta 12. aprīlī no 15.00 un 13. aprīlī. Kā redakcijai pastāstīja SIA «Amatnieks» valdes loceklis Janeks Žizņevskis, iela jāslēdz, lai Kurzemes un Jāņa ielas krustojumā varētu izveidot aku lietus ūdens kanalizācijai un izdarīt komunikāciju pieslēgumu. Otrs pieslēgums paredzēts Kurzemes un Siltuma ielas krustojumā. Vienlaikus lietus ūdens kanalizācijas sistēma tiek izveidota Kurzemes ielā, kas tiks pieslēgta jau esošajam posmam.

Pagājušā gada novembra beigās par pašvaldības ieguldījumu vides infrastruktūras attīstībā un dabas aizsardzībā Tukuma dome ieguva Vides ministrijas balvu «Ābols» un Ls 10 000. Lai varētu tērēt šo naudu, pašvaldībai bija jāiesniedz pamatoti priekšlikumi, kā ieguldījumu ilgtermiņā varēs izmantot pilsētas iedzīvotāji. Sākotnēji par šo naudu bija iecerēts iegādāties konstrukcijas puķēm, lai tādējādi padarītu pilsēta skaistāku, taču ideja tika noraidīta. Savukārt otra iecere – sakopt Pavārkalna apkārtni un sakārtot dīķi – ir atbalstīta.

Kandavas novada Dzimtsarakstu nodaļa ziņo, ka aizvadīto divu nedēļu laikā novadā reģistrēti divi piedzimuši bērniņi – Artis un Elīna.
Reģistrēta viena laulība.
Mūžības ceļā aizgājusi Auguste Skranda (1921) Cēres pagastā un Rasma Gardoviča (1936) Kandavā.

Kandavas novads jau ilgstoši sadarbojas ar Lejres komūnu Dānijā. Katru gadu notiek interesanti kultūras apmaiņas projekti. Tā pagājušā gada rudenī Lejres komūnā notika «Latvijas kultūras nedēļa», kurā koncertprogrammu sniedza Kandavas Deju skolas dejotāji. Šogad starpvalstu kultūras apmaiņas projekta ietvaros Lejres komūnā no 10. līdz 13. aprīlim notiek «Lejres kultūras dienas».
No Latvijas tajās piedalīsies arī Kandavas, Mērsraga un Ģibuļu pašvaldību delegācijas.

* Par likumprojekta «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē» ierosināšanu Zemītes pagastā parakstījušies 82 cilvēki. * Aprīlī

Martā Kandavas novada domes sēdē deputāts Andis Gailītis, kas vēlēšanās startēja no zaļo zemnieku saraksta un domē iekļuvis tikai pirms nepilna gada, nāca klajā ar paziņojumu par jaunas frakcijas izveidi. Tika minēti arī iespējamie frakcijas dalībnieki: ar savas līdzšinējās frakcijas darbu neapmierinātais Andis Gailītis, karojošais opozicionārs Dainis Rozenfelds un Tautas partijas pārstāvis Arnis Lēnerts. Sarunās bija noprotams, ka šai apvienībai varētu pievienoties arī «Jaunā laika» pārstāvis Normunds Štoferts. Politiski raugoties, iemesls šķita skaidrs – pilnā sparā sākusies gatavošanās nākamā gada pašvaldības vēlēšanām. Bija atrasts arī "kara darbības" iemesls – pārkāpumi un pat tā kā nelikumības SIA «Kandavas komunālie pakalpojumi» un tās vadītāja Aināra Vilkauša darbā.

Kandavas novada pašvaldības attīstības nodaļas speciālisti iesaistījušies Latvijas vides aizsardzības fonda izsludinātajā projektu konkursa aktivitātē «Invazīvo sugu izplatīšanās ierobežošanas pasākumu veikšana», izstrādājot projekta pieteikumu «Latvāņu izplatīšanās ierobežošanas pasākumu veikšanu Kandavas novadā».