Tukumā un novadā

* 15. aprīlī 19.00 «Omulības klubiņā» – Naudas plānošanas centrs ar lekciju «Ģimenes budžeta plānošana».*

Vecās dzirnavas Zemītē iegādājās Elmārs Ločmelis. Šķiet, miltu maltuvei veicies. Īpašnieks jau sakārtojis apkārtni. Veco ēku vietās palikuši vien mūri – sakārtoti nemaz slikti neizskatās. E. Ločmelis iecerējis dzirnavu ēku atjaunot. Graudu maltuves gan nebūšot.

Sijā lietus, veido dubļus, bet uz ceļiem rodas "trepe". Zemītes komunālā dienesta vīri darbnīcās meistaro slīdkalniņu. Pārzāģēja makanu meliorācijas cauruli gareniski pa vidu, un nu bērni vasarā un arī ziemā varēs šļūkt uz leju. Rotaļu laukums ezermalā jau ir. Šūpoles, vēl citādas ietaises, lai atpūstos, spēkus vairotu. Māris Šulcs un Andris Pidze sastiprina brusas. Pašiem gan nāksies kāpt trīsmetru augstumā, sēsties šļūcenē un slidināties lejā. Ezerā vēl nevarēšot ielēkt ar iešļūcienu – tādu uzparikti komunālie iecerējuši nākamgad. Pavalodojam ar vīriem par nesenajiem kriminālajiem notikumiem Zemītē.

Šajā laikā noformēti 19 protokoli: deviņi – par atrašanos sabiedriskā vietā alkohola reibumā; četri –

Dzīvnieku patversme Pagājušajā nedēļā Tukumā noķēra četrus suņus un četrus kaķus. SIA «Jauntukums» Pagrabus tīrīja

Zemītē pie šķūnīša, kā pagājušā gadsimta 60. gados, stāv Austrumvācijas firmas «Trabant» automašīnīte. Ne jau vairs jauna, Vecmāmiņa – tā varētu sacīt. Auto ar divcilindru motoru un gaisa dzesēšanu pieder Voldemāra Vectīreļa dēlam Gatim. Viņš strādā ceļu būves firmā «Šlokenbeka». Trabantu ieraudzījis kādā Tukuma pagalmā pērn, kad ielas remontēja. G. Vectīrelim nags uz dzelžiem. Kļuvis žēl mašīnītes. Sarunājis un nopircis. Aizdedzi pielicis no divcilindru javiņas, starteri pielāgojis – nu brauc kā traka. Tepat pa pagalmu vien var pabraukt – papīri nav kārtībā. Šopavasar ar' jau izbraukts loks.

Sestdien, 26. aprīlī, Tukuma dome rīko talku, kurā aicina piedalīties ikvienu pilsētas iedzīvotāju, tostarp skolēnus, iestāžu un uzņēmumu pārstāvjus – gan individuāli, gan kolektīvi. Tukuma domes ainavu arhitekte Maija Fogele pastāstīja, ka plānots sakopt Pavārkalnu, Pilsētas parku, Mālkalnu, Saules dārzu, Veļķu priedes un citas vietas.

Zemītes skolēni ir muzikāli. Par to liecina divu koru skanīgās balsis. Skolotāja Sandra Šteinberga mūzikas stundās bērniem stāsta par lielajiem Dziesmu svētkiem. Rāda videofilmiņas. Stāsta, kas jādara, lai tiktu līdz Mežaparka estrādei un dziedātu daudzu tūkstošu balsu korī. Bērniem patīk Dziesmu svētku gājiens, latviešu tautas tērpu krāsas. Bērni domās redz sevi svētku dalībnieku vidū. S. Šteinberga šovasar piedalīsies Dziesmu un Deju svētkos – viņai tie būs pirmie. Gaida daudz labu emociju. Jau klausoties pa radio, skatoties tālrādē Dziesmu svētku koncertus, Sandrai nereti acīs sariešas asaras. Kas zina, kā būs, kad pati dziedās kopkorī.

Zemītniece Veronika Ragauska parakstās par likumprojekta «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē» ierosināšanu. Pavaicājām: "Kālab?!" – "Domāju, ka varbūt tā ir pareizi. Kungi tur, augšās, lai sajūt bijāšanu, ka tauta viņus var aiztriekt ratā. Lai neiesēžas ērtajos krēslos.

11. aprīlī Kandavas bērnudārzā «Zīļuks» un Tukuma pirmsskolas izglītības iestādē «Ķipars» viesojās zilonītis-ugunsdzēsējs Baltiņš un viņa palīgi – Jana un Kristaps – un stāstīja bērniem par drošu rīcību ar uguni. Pavisam viņš apceļos 30 pirmsskolas izglītības iestādes Latvijā, vadot Ugunsdrošības stundas. Pats galvenais, ko visiem lika aiz auss zilonītis, – uguns ir laba, kad zinām, ko tā dara. Bet, lai zinātu, ko tā dara, viņš izvaicāja bērnus gan par uguns labajiem, gan sliktajiem darbiem. Tos bērni nosauca ātri vien – uguns sasilda, dod gaismu, tā palīdz gatavot ēdienu, tā deg svecēs, šķiltavās, krāsnī, ugunskurā, bet tanī pat laikā – apdedzina pirkstu, sadedzina aizkarus, pat mājas…

9. aprīlī 11.00 Kandavas novada domes sēžu zālē notika biedrības «Kandavas partnerība» konference, kurā piedalījās sadarbības partneri no Lietuvas Jonišķu rajona. Gūtajā pieredzē un atziņās par «Leader» pasākumu plānošanu un ieviešanu dalījās «Kandavas partnerības» valdes priekšsēdētājs Ģirts Kindzulis, kaimiņu partnerības – Jaunpils biedrības «Upe 8» – priekšsēdētāja Ligita Gintere un sadarbības partneru biedrības priekšsēdētāja Rasa Birutaite.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) uzdevusi Lapmežciema domei sagatavot atbildes par 40 nelikumībām, sadalot zemes Rīgas jūras līča aizsargjoslā un Kaņiera ezera krastos. Turklāt Lapmežciemā joprojām nav izstrādāts teritoriālais plānojums. Pašlaik Latvijā ir tikai 33 pašvaldības, kurās tas nav izdarīts. Kā argumentu tam, ka nav izstrādāts teritoriālais plānojums, Lapmežciema novada domes priekšsēdētājs Edmunds Pētersons min nespēju rast vienošanos ar Ķemeru Nacionālo parku (ĶNP) par biotopu un aizsargājamo teritoriju atrašanās vietām un šo vietu saimniecisko izmantošanu. Un vēl – viņš norāda, ka šāda pēkšņa paskaidrojumu pieprasīšana patiesībā ir izrēķināšanās personīgi ar viņu.