Uz savu, nu jau trešo, kopīgo sanākšanu pulcējās engurnieki, kas mīl, lasa un raksta dzeju. Šoreiz pasākuma iniciatori – vietējā Literātu pulciņa vadītājs Pēteris Cīmanis un Engures bibliotēkas vadītāja Ilga Švalbe. Klausītājos – pagasta pensionāri.
Tukuma domes preses konferencē tās priekšsēdētājs Juris Šulcs informēja, ka 6. februārī saņemta atbildes vēstule no VAS «Latvijas valsts meži» Zemgales mežsaimniecības par meža ciršanu pie Melnezera. To parakstījis Zemgales mežsaimniecības izpilddirektors Ilgonis Rozītis, un tajā teikts:
6. februārī Latvijas Universitātes (LU) darbinieku pilnsapulcē tika apbalvoti labākie augstskolas zinātnieki un darbinieki, kā arī skolotāji, kas devuši nozīmīgu ieguldījumu jauno studentu sagatavošanā. Eksakto zinātņu grupā LU balvu «Gada skolotājs» saņēma Tukuma Raiņa ģimnāzijas bioloģijas skolotāja Gunda Kupča.
Februāris Kandavas kultūras nama dzīvē jau izsenis bijis svarīgiem notikumiem bagāts. Seni raksti vēsta, ka Sadraudzīgās biedrības nama atklāšanas svētki notikuši 1909. gada 7. un 8. februārī.
Par to domes sēdē deputāti nevarēja vienoties. Mazliet vairāk nekā četrus hektārus lielo zemes gabalu Daigones ielā 14A jeb priedes ar atpūtas vietām stadiona vienā malā līdz šim nomāja un apsaimniekoja SIA «Bimini». Tagad uzņēmējs vērsies domē ar iesniegumu par savstarpēji noslēgtā nomas līguma laušanu.
Darba nedēļai noslēdzoties, Tukuma kultūras namā pulcējās "Eiropas ļaudis" jeb cilvēki, kurus paši ievēlējām par Latvijas interešu pārstāvjiem Eiropas Savienības parlamentā. Parunāties un arī pastrīdēties par to, kā lēmumi Briselē ietekmē dzīvi tepat Latvijā un Tukumā, bija atbraukuši eiro parlamentārieši – Inese Vaidere, Valdis Dombrovskis, Guntars Krasts un Ģirts Valdis Kristovksis.
Sešu mēnešu laikā tapusi jaunā Engures Mākslas skolas ēka. To būvēja SIA «ISAM» par pagasta naudu. Engures "Gaismas pils" vērte – 615 000 latu.
Saspīlētā ekonomiskā krīze un finanšu trūkums valda vai ik uz soļa. Izņēmums nav arī sabiedriskā transporta pakalpojumi. Sadārdzinoties degvielas cenai, vairāk būs jāmaksā arī par autobusa biļeti. Līdz ar to braucēju skaitam būs tendence samazināties un vēl kāds līdz šim esošs autobusa maršruts kļūs nerentabls. Tomēr skaidrs ir viens: lauku ļaudīm, kuriem nav sava transporta, autobuss ir vienīgā iespēja, kā nokļūt pilsētā, rajona vai novada centrā. Lai noskaidrotu, kāda tad ir šī brīža reālā situācija sabiedriskā transporta nodrošinājumam Kandavas novadā, devāmies uz autobusu pieturas vietu Kandavā.
Kā informēja jaunatnes lietu speciāliste Inese Bišofa, Tukumā deklarētajiem bērniem piešķīrtas vietas pašvaldības bērnudārzos. Pavisam atbrīvojušās astoņas vietas: 2004. gadā dzimušajiem – divas vietas «Vālodzītē» un viena – «Pasaciņā», savukārt 2006. gadā dzimušajiem – piecas vietas «Pasaciņā» un viena – «Vālodzītē». Iemesli, kāpēc vietas palikušas tukšas, bijuši dažādi, bet tendences, izņemt bērnu naudas trūkuma dēļ, šobrīd vēl neesot.
Līdz šim Kandavas K. Mīlenbaha vidusskolā bija divas interaktīvās tāfeles – matemātikas un fizikas kabinetos, bet nu jau divas nedēļas, pateicoties Rolandam Bārenim, 4.a klases skolnieka Riharda tētim, vēl viena šāda tāfele ir nonākusi sākumskolas audzēkņu un viņu skolotāju rīcībā. Tāfele atrodas 4.a klases telpā, turklāt to izmanto ne tikai šīs, bet visu sākumskolas klašu audzēkņi.
Laikā, kad pie darba vietas jāturas visiem spēkiem, nav mazsvarīgi, kā līdz tai nokļūt, īpaši tad, ja nav sava auto. Dārgas biļešu cenas autobusos, neregulāri reisi vai to atcelšana apdraud iespēju strādāt vispār vai atrast darbu. Tāpat kā apdraud tikšanu uz skolu, rajona pilsētām, kaut kad – arī nokļūšanu novada centrā.
Zivju pārstrādes uzņēmums «Unda» saņēmis Vācijas – Baltijas Tirdzniecības kameras rīkotā konkursa Vācijas Tautsaimniecības balvu Latvijā. Balva tika piešķirta divās kategorijās – mazam un vidējam uzņēmumam par izciliem sasniegumiem Vācijas un Latvijas saimniecisko sakaru attīstībā un eksporta apjomu palielināšanā un speciālbalva par kultūras projektam, kas sekmējis Vācijas un Latvijas starpkultūru attīstību.
