Tukumā un novadā

Šodien, 3. novembrī, Zemkopības ministrija pasludinājusi Gada balvas zivsaimniecībā “Lielais loms 2021” laureātus – zivsaimniecības nozares labākos uzņēmējus un darbiniekus.

1. novembrī notika iknedēļas preses konference, kurā pašvaldības vadītājs Gundars Važa informēja par aktualitātēm pašvaldībā un atbildēja uz jautājumiem.

Lasītājs jautā: – Manas mammas mājai Engurē blakus dzīvo, var teikt, ka teju bezpajumtnieks, ja ņem vērā, kādos apstākļos viņš dzīvo. Viņam ir kaķi, tai skaitā kaķenes, kas reizēm mēdz nākt arī pie manas mammas. Viena jau tā kā rādījās tāda apaļāka, un, protams, sadzima kaķēni. Tad nu visa tā kompānijas dzīvojās gan mammas sētā, gan vēl pie tālākiem kaimiņiem. Bet nu kopumā mamma nevar par visiem šiem kaķiem parūpēties, īpaši, ņemot vērā, ka drīz arī nākamajai būs bērni. Mēģinājām arī tos kaķēnus ķert, bet viņi jau tādi mežonīgi. Tad nu man jautājums: ko darīt? Zvanīju arī Tukuma dzīvnieku patversmei, kur man skaidroja, ka viņiem neesot līguma un nevarot kaķēniem pakaļ braukt. Bet, ja nopietni, ko man darīt: meklēt kādu vietējo, kas par pudeli kaķēnus slīcinās, vai kā?

Ceļa būvdarbiem, kas notiek uz reģionālā autoceļa Tukums–Kuldīga  (P121) posmā no Līduma līdz Grenčiem (4,66.–17,63. km) līdz nākamā gada pavasarim ir iestājies tehnoloģiskais pārtraukums. Šajā laikā posmā saglabāsies ātruma ierobežojums 70 km/h.

25. oktobrī notika iknedēļas preses konference, kurā pašvaldības vadītājs Gundars Važa informēja par aktualitātēm pašvaldībā un atbildēja uz jautājumiem.

Vēl pirms stingro ierobežojumu ieviešanas, kultūras darbinieces Anita Zēne, Zane Beide un teātra Āža dziesma vadītāja Ivita Kalnozola-Kalsere apciemoja ap 20 abu pagastu senioru un aprunājās, kā šajā laikā klājas.

Zeltainā rudens lapkritī zantenieki turpināja pērn aizsākto tradīciju un devās pārgājienā, lai iepazītu Zantes pagastu. 

Lasītājs jautā: – Man ir jautājums par Rīgas ielas kāpnītēm – vai nebūtu iespējas salabot pakāpienus? Eju pa šīm kāpnēm rītos un vakaros, tātad – pa tumsu, taču esmu secinājusi, ka šī iešana nav droša. Pirmkārt, spuldze deg augšā un lejā, bet vismaz viena pa vidu ir izdegusi. Otrkārt, vairākās vietās pakāpienos trūkst bruģakmeņu. Un, ja vēl pa virsu ir sabirušas lapas, tad jābūt ļoti veiklam, lai, kāpjot uz pakāpiena, kura nav, nenokristu. Ja vēl degtu apgaismojums, tad redzētu, kur uzmanīties, bet, tā kā tas nedeg, sanāk, ka arī pilsētas centrā ir ar lukturīti jāstaigā. Varbūt varat kādam pateikt, ka kaut ko lietas labā tomēr vajadzētu darīt? Tur iet bērni, veci cilvēki, jebkurš, un var nokrist. 

Raudas ceļš, kas izvijas gar ezermalu un ir vareniem kokiem apstāts, piedzīvojis īsti rudenīgu uzbrukumu – viss klāts lapu zeltā un vedina uz rimtām pastaigām, ne vēršanos pa automašīnas logu vien. Tieši šādu skatu – gadalaiku krāšņās pārejas – ikdienā ir iespēja baudīt sociālās aprūpes centra iemītniekiem.

Noslēdzies fotokonkurss jauniešiem “Sardzē par visdārgāko”, un noskaidroti 14 labākie no konkursam iesūtītajiem darbiem.

Lasītājs jautā: – Man ir jautājums, uz kuru noteikti gribētu sagaidīt atbildi, jo esmu tiešām pamatīgi noskaitusies! Nupat kā vedu tuvu cilvēku pie ārsta un iebraucu poliklīnikas pagalmā – pa ceļu, kas ved uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un vienlaikus arī uz poliklīniku, un biju pārsteigta par milzīgajām bedrēm. Ziniet, tas patiesībā ir nonsenss, kāds ir šis ceļš. Vai tiešām neviens un nekad tur nav ne gājis, ne braucis?! Un tas pats ir attiecināms uz ceļu blakus internātskolai – tur patiesībā vispār vairs nav asfalta, bedres vien… Tas ir pilsētas centrs, cilvēki brauc pie ārsta, kārtot pensijas, brauc invalīdi, bet nezinu pat, kurš var pa šo ceļu izbraukt?! Lūdzu, lūdzu, dariet zināmu pašvaldībā, ka steigšus ir kaut kas jādara!

Lasītājas jautā: – Man tomēr tuvojas tas brīdis, kad tas būs aktuāli, un ne man vienai, tādēļ gribētos zināt, kā būs ar Meža kapiem. Man tur ir guldīti radi un, kā skatāmies, ir gana daudz tādu kapa vietu, kas netiek koptas, tāpat – brīvu vietu arī vēl būtu. Kāda iespēja, ka būs iespēja iegūt te kapa vietu, jo vēl pirms kāda laika to atteica? Savukārt Ozoliņu kapi ir salīdzinoši tālu no pilsētās, bet visi piederīgie – tieši Meža kapos.