Tukumā un novadā

Lasītājs jautā: – Man ir jautājums par Rīgas ielas kāpnītēm – vai nebūtu iespējas salabot pakāpienus? Eju pa šīm kāpnēm rītos un vakaros, tātad – pa tumsu, taču esmu secinājusi, ka šī iešana nav droša. Pirmkārt, spuldze deg augšā un lejā, bet vismaz viena pa vidu ir izdegusi. Otrkārt, vairākās vietās pakāpienos trūkst bruģakmeņu. Un, ja vēl pa virsu ir sabirušas lapas, tad jābūt ļoti veiklam, lai, kāpjot uz pakāpiena, kura nav, nenokristu. Ja vēl degtu apgaismojums, tad redzētu, kur uzmanīties, bet, tā kā tas nedeg, sanāk, ka arī pilsētas centrā ir ar lukturīti jāstaigā. Varbūt varat kādam pateikt, ka kaut ko lietas labā tomēr vajadzētu darīt? Tur iet bērni, veci cilvēki, jebkurš, un var nokrist. 

Raudas ceļš, kas izvijas gar ezermalu un ir vareniem kokiem apstāts, piedzīvojis īsti rudenīgu uzbrukumu – viss klāts lapu zeltā un vedina uz rimtām pastaigām, ne vēršanos pa automašīnas logu vien. Tieši šādu skatu – gadalaiku krāšņās pārejas – ikdienā ir iespēja baudīt sociālās aprūpes centra iemītniekiem.

Noslēdzies fotokonkurss jauniešiem “Sardzē par visdārgāko”, un noskaidroti 14 labākie no konkursam iesūtītajiem darbiem.

Lasītājs jautā: – Man ir jautājums, uz kuru noteikti gribētu sagaidīt atbildi, jo esmu tiešām pamatīgi noskaitusies! Nupat kā vedu tuvu cilvēku pie ārsta un iebraucu poliklīnikas pagalmā – pa ceļu, kas ved uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un vienlaikus arī uz poliklīniku, un biju pārsteigta par milzīgajām bedrēm. Ziniet, tas patiesībā ir nonsenss, kāds ir šis ceļš. Vai tiešām neviens un nekad tur nav ne gājis, ne braucis?! Un tas pats ir attiecināms uz ceļu blakus internātskolai – tur patiesībā vispār vairs nav asfalta, bedres vien… Tas ir pilsētas centrs, cilvēki brauc pie ārsta, kārtot pensijas, brauc invalīdi, bet nezinu pat, kurš var pa šo ceļu izbraukt?! Lūdzu, lūdzu, dariet zināmu pašvaldībā, ka steigšus ir kaut kas jādara!

Lasītājas jautā: – Man tomēr tuvojas tas brīdis, kad tas būs aktuāli, un ne man vienai, tādēļ gribētos zināt, kā būs ar Meža kapiem. Man tur ir guldīti radi un, kā skatāmies, ir gana daudz tādu kapa vietu, kas netiek koptas, tāpat – brīvu vietu arī vēl būtu. Kāda iespēja, ka būs iespēja iegūt te kapa vietu, jo vēl pirms kāda laika to atteica? Savukārt Ozoliņu kapi ir salīdzinoši tālu no pilsētās, bet visi piederīgie – tieši Meža kapos.

13. oktobrī VEF Kultūras pilī tika sveikti būvniecības nozares profesionāļi.

Mūsdienu mainīgajā pasaulē vienīgais kapitāls, par kura drošību varam sniegt garantiju, ir cilvēka izglītība. Tā ir vērtība, ka neapsūbēs mitruma iespaidā, nezudīs neapdomīgas monetārās politikas rezultātā un netiks apdraudēta garnadžu ierašanās gadījumā. Tā ir vērtība, kuras iegūšana ir tikpat nepiepildāma kā cilvēka personības attīstība, ir tikai soļi, neatlaidīgi un apņēmīgi soļi pareizajā virzienā…

11. oktobrī izsludinātā ārkārtas situācija ietekmējusi arī Tukuma tirgus ikdienu.

Nākamā gada 1. februārī stāsies spēkā depozīta sistēma, kas iedzīvotājiem sagādās zināmas pārmaiņas – pērkot noteiktu veidu bezalkoholiskos un alkoholiskos dzērienus, atsevišķi būs jāmaksā par iepakojumu, taču traukus pēc iztukšošanas varēs nodot otrreizējai pārstrādei un gandrīz vai turpat veikalā atgūt iztērēto.

Tieši šobrīd Vānes baznīcas torni apjozušas stalažas, jo te noris jumta daļas atjaunošanas darbi. To skaitā nocelts arī baznīcas krusts un gailis, kas nodots gādīgās restauratoru rokās. Noceļot konstrukciju, atklājies, ka metāla bumbā, uz kura tupējis gailis, atstāts vēstījums no pagātnes.

7. oktobrī SIA «CTB» apakšuzņēmējs SIA «Amatnieks» sāka lietus ūdens kanalizācijas ierīkošanas darbus Tukumā, pie ēkas Spartaka ielas 3. Šie darbi ir vieni no Kurzemes ielas pārbūves III kārtā veicamajiem uzdevumiem.

7. oktobrī viesatnieki godināja Viesatu pagasta novadnieku, pirmo latviešu kartogrāfu Matīsu Siliņu. Viņam šogad 160 gadu jubileja.