Tukumā un novadā

5. augustā uz tādu kā nelielu kopsapulci vecpilsētā sanāca Tukuma domes izpilddirektore Dace Lebeda, uzņēmuma «Tukuma siltums» vadītājs Gundars Kūla, kā arī ieinteresētie namīpašnieki – Leons Čiulis un Artis Šuspāns, lai pārrunātu un izvērtētu, kur un kā ievilkt siltumtrasi, lai labums Tukuma mākslas muzejam un arī apkārtējo māju iedzīvotājiem. Iepriekš domes preses konferencē izpilddirektore skaidroja, ka šī projekta iniciators ir Tukuma muzejs, jo tā mākslas krājumu glabātavā bijušajā bankas ēkā ir malkas apkure, kas nav tā drošākā tik vērtīgas kolekcijas uzglabāšanai.

Jau vēstījām, ka šorīt, 7. augustā, Engurē tika meklētā kāda 1954. gads dzimusi sieviete, kas iepriekšējā dienā, 6. augustā, bija aizgājusi sēņot un nebija atgriezusies mājās. Meklēšana bija iesaistījusies gan Engures novada pašvaldības policija, gan Valsts policija un brīvprātīgie.

Pēc deviņpadsmit gadu ilgas pauzes 3. un 4. augustā Dzirciemā tika noorganizētas vērienīgas «Rocketbiker enduro» sacensības, kas spēja vienviet pulcēt septiņdesmit enduro braucējus. Sacensības bija iespēja startēt trīs dažādas sacensībās – «Addinol» prologs un «Super Enduro» bija vērojamas sestdien, bet svētdienā uzticīgākajiem skatītājiem bija iespēja vērot vēl Latvijā nebijušas sacensības, kur 20 kilometru garumā braucēji tika mocīti «Mapon» hard loop jeb ekstrēmajā enduro.

20. – 25. augustā Rūmenes muižā būs skatāma izstāde “Bez fetiša / Without Fetish”, kurā Āfrikas tradicionālā māksla izstādīta mijiedarbībā ar latviešu mūsdienu mākslinieku darbiem. Izstāde liek pamatus vērienīgajam daudzkultūru mākslas muzeja TUKKU MAGI projektam, kas būs pirmais šāda veida mākslas centrs Ziemeļeiropā.

Spēka vārdi un dziesmas, dažādas enerģijas un, protams, jaunas zināšanas – to visu apgūt vienas dienas plenērā svētdien, 28. jūlijā, aicināja biedrība «Ligzda» un tās vadītāja Raimonda Ertnere kopā ar domubiedriem.

Pavisam nejauši vienā no sociālajām vietnēm ieraudzījām tādu kā palīgā saucienu – sieviete, kas pie sevis Ragciemā uzņēmusi atraktīvu veloceļotāju no Peru, lūdza atsaukies labus cilvēkus Bauskas pusē, kas būtu gatavi dot puisim nākamo pajumti nakts mājām. Izmantojot iespēju, kamēr tālais viesis vēl ir gana aizsniedzamā attālumā, devāmies viņu mazliet iztaujāt.

Pagājušā nedēļā, 27. jūlijā, Durbes pilī teatralizētā uzvedumā tika izspēlēti 100 gadu seni notikumi. Pils lielajā zālē atkal tika izveidota Baltijas landesvēra lazarete. Ārsta, žēlsirdīgo māsu, brīvprātīgo slimnieku kopēju un ievainoto karavīru lomās iejutās gan Durbes pils muzeja darbinieki, gan pasākuma apmeklētāji.

Par daudzdzīvokļu māju renovāciju tiek runāts visos pagastos un ciemos, 30. jūlijā iedzīvotāju sapulces par iespējamo namu siltināšanu notika pie Tukuma novada Slampes pagasta daudzdzīvokļu mājām «Kurši», «Dziesmas» un «Lāstekas».

Iejusties kolhoznieku gaitās – pagātnē un teātra izrādē, apskatīt senaizmirstas vai jaunatklātas vietas, pabūt īstā fermā un ļauties mūzikas mirklim, kā arī, protams, izballēties – ar tik bagātu programmu 27. jūlijā izskanēja jau devītie Lamiņu pagasta svētki. Lai katru reizi tie būtu citādāki, par to gādājusi bibliotekāre Zinta Ozoliņa kopā ar kolēģēm kultūras darbā Valdu Dzelzkalēju, Aiju Celitāni un Inesi Vīnšteini.

Šodienas, 2. augusta, dienvidū Engures ostā oficiāli atklātas ikgadējās burāšanas sacensības «Engures kauss 2019». Tās ilgs visu nedēļas nogali, un labāko burātāju apbalvošana paredzēta svētdienas, 4. augusta, pēcpusdienā.

Pūres pagasta Sprunguļciems, kas garāmbraucēju skatam ir paslēpies aiz meža, atrodas Ventspils dzelzceļa līnijas malā un netālu no Dzintara ciemata. Māksliniece Inga Brīniņa izpētījusi, ka šāds ciema nosaukums nav tikai tautas valodā iegājies, bet minēts pat Vietvārdu datubāzē – kā Dzintara ciema daļa. Savukārt citi to dēvē par Dīķīšciemu, jo pie katras tā mājas esot pa dīķītim…

Jau kopš 1990. gada ik gadu Latvijā notiek divi «3×3» saieti. Pirmais šogad notika Vecpiebalgā, bet no 21. jūlija līdz 28. jūlijam saiets pēc 20 gadiem atkal atgriezās Jaunpilī. Jā, tas bija 1999. gads, kad 230 cilvēku no dažādām pasaules vietām – Amerikas, Kanādas, Baltkrievijas, Vācijas, Krievijas un visiem Latvijas novadiem, sanāca kopā, lai stiprinātu savu latvisko identitāti. Liels notikums pirms 20 gadiem bija arī tas, ka Latvijas tā laika Prezidente Vaira Vīķe Freiberaga bija pagodinājusi dalībniekus, apmeklējot saieta noslēguma pasākumu. Izrādījies, ka arī viņa bijusi viena no šīs kustības aizsācējām un aktīvām atbalstītājām.