Tukumā un novadā

29. septembrī daudzviet Latvijā uz nebēdu tika svinēta Miķeļa diena, kas lielākai daļai asociējas ar dažādu lauku labumu iegādi un izklaidi gadatirgos un tirdziņos. Jā, un arī Jaunpilī, kā jau ierasts, ļaudis no malu malām – gan tirgotāji, gan pircēji – tikās pils laukumā, lai kārtīgi izbaudītu šo tradīciju. Šogad gan nebija kādas Jaunpilī jau ierastas tirgus nodarbes – tirgus dalībnieku dižošanās ar brangi augušiem pašmāju labumiem. Tomēr šis gads bija īpašs ar to, ka līdztekus tirgum šajā dienā risinājās arī vairāki citi svarīgi un pat ilgi gaidīti notikumi.

Teju vai visu vasaru ceturtais Slampes dīķis cīnījās ar sausumu, jo gan karstais laiks, gan problēmas meniķī nekādi neveicināja ūdens pieplūšanu. Jautājums par to, ka meniķa konstrukcijas ir jāremontē, tika aktualizēts jau pagājušajā gadā, taču toreiz tika skaidrots: lai meniķi varētu salabot, jānolaiž dīķu ūdens. Tomēr arī šogad, kad lielā karstuma dēļ ūdens samazinājās līdz minimumam, nekas lietas labā netika darīts. Tāpēc, rudenim tuvojoties, problēmas atrisināja paši iedzīvotāji, kas tad arī pašu spēkiem meniķi salaboja. 

26. septembrī notika kārtējā Jaunpils novada domes sēde. Viens no izskatāmajiem jautājumiem – par administratīvi teritoriālo reformu – plānots uzsākts novadnieku aptaujāšanu.  Vēl nedēļu iepriekš, apvienotajā komiteju sēdē, domes priekšsēdētāja Ligita Ginteres skaidroja, ka pašvaldību savienības sanāksmē nolēmuši pieprasīt  Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces demisiju, jo tāds diktāts, kādu esot piedzīvojuši, neesot pieņemams. 

Par to, kas reiz bijis Tukuma pilskalnā, zinātāju viedokļi dalās – tas varējis būt kuršu

Pagājušās nedēļas vidū, 18. septembrī, Engures iedzīvotāji tika aicināti uz sarunu par Vecupi jeb Engurupīti

Varētu jau šīs lietas pilsētā neievērot un dzīvot tik tālāk, bet šī taču ir pilsēta, kas tik ļoti pretendē uz smukumu. Tāpēc šīs trīs vietas (bet droši vien, ka ir jau vairāk, kas būtu uzmanības vērtas) manī raisīja pārdomas. Te nav nekādu mēģinājumu meklēt kādu vainīgo. Vien šīs trīs vietas mani izbrīnīja, un varbūt, ka var kaut ko darīt, lai ceļš uz smukumu (tiem, kas to atzīst par augsto vērtību) būtu redzamāks un pilsētā viesi patiesi justos gaidīti.

Pie mums redakcijā vērsās Tukuma iedzīvotāja, kurai bieži nākas sabiedrisko transportu gaidīt pieturā pie Tukuma poliklīnikas. Jau labu laiku ciešoties, bet nu mērs esot pilns – viņu aizkaitinājusi atkritumu urna, kas novietota tieši pieturā – zem jumtiņa.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) informē, ka ministrs Juris Pūce pieprasījis Tukuma novada domes priekšsēdētāja Ērika Lukmana paskaidrojumus par likumam neatbilstošas vienošanās noslēgšanu par labu konkrētam uzņēmumam, apejot likumā noteikto izsoles kārtību, kā arī par to, ka viņš vienpersoniski domes vārdā slēdzis papildus vienošanos par apbūves tiesībām un izsoli.

Ar šādu devīzi šorīt Tukuma 3. pamatskolas skolēni pulcējās skolas pagalmā, lai vispirms jau atgādinātu paši sev un arī sabiedrībai par to, kāda nozīme ir ikdienas ierasto paradumu maiņai, lai vārdi – saudzēt dabu un saglabāt tīru vidi, nebūtu tikai vārdi, bet atspoguļotos ikviena cilvēka rīcībā. Turklāt – ne tikai akciju laikā, bet arī ikdienā.

Pagājušā svētdienā, 15. septembrī, Slampes kultūras pilī dzeja saplūda ar mākslu un mūziku sarīkojumā «Triju mākslu tikšanās». Kultūras pils vadītāja Ivonna Bredovska stāstīja, ka Tukuma mākslinieku grupas rudens izstāde Slampē jau kļuvusi par tradīciju, un šīgada izstāde būšot skatāma līdz pat 19. novembrim, savukārt tā kā septembris ir arī Dzejas dienu laiks, radusies doma izstādes atklāšanu kuplināt ar dzejas lasījumiem un mūziku, kas arī jau kļuvis par tradīciju: “Jebkura māksla citu mākslu papildina – katru jomu padara vēl spēcīgāku,” atzina I. Bredovska.

Lai dabiskajam augstajam purvam palīdzētu ātrāk atjaunoties, Ķemeru Nacionālā parka Zaļajā purvā sākta teritorijas atbrīvošana no kokiem, kā to paredz Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotā projekta “Hydroplan” sagatavotais purva atjaunošanas plāns.

Valsts simtās dzimšanas dienas jūtīs Latvija tikusi pārstaigāta un apbraukāta krustu šķērsām – no viena gala līdz pat otram. Bet jau piekto reizi pēc kārtas Kandavā to pašu, tikai daudz mazākos mērogos, varēja paveikt vien pārdesmit minūšu laikā. Un tas ir iespējams, piedaloties aizraujošā orientēšanās spēle «Latvija».