Ikvienam, kuram nav bijusi vēlme svētdienas rītu pavadīt, gulšņājot gultā vai pie televizora ekrāniem, šajā dzestrajā laikā nu jau trešo svētdienu, 12. janvārī, bija iespēja to pavadīt, piedaloties Smārdes sporta kluba «Brīvsolis» rīkotajās sacensībās «Brīvziemis».
Pagājušās nedēļas nogalē, 11. janvārī, Kandavas muzejā tika atklāta izstāde «Zelts. Gaisma. Krāsa. Līnija», kurā pirmo reizi apvienojušās piecas mākslinieces – Evija Rudzīte, Ineta Freidenfelde, Marta Jurjāne, Elīna Alka un Lauma Palambaha. Vēl kāda interesanta un izstādes kopējā stāstā izšķiroša kombinācija – tajā pamīšus aplūkojamas ikonas un laikmetīgās mākslas darbi, kas katrs atsevišķi un arī visi kopā, kā iecerēts, skatītāju vedinātu uz eksistenciālām pārdomām.
No šī gada janvāra katru mēnesi SIA «Jauntukums», iekasējot papildu maksu par dzīvokli, sāks veidot uzkrājumu daudzdzīvokļu māju kapitālajiem remontiem. Kā skaidroja SIA «Jauntukums» valdes locekle Diāna Bahmate, līdz šim Jauntukuma mikrorajona daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājs veicis vien ikdienas apsaimniekošanu un avāriju novēršanu, par ko visu māju iedzīvotāji vienādi maksājuši 43 centus par apdzīvojamās platības kvadrātmetru: “Šī maksa nav mainījusies no 2003. gada, lai gan izmaksas šo gadu laikā, ieskaitot minimālo darba algu, ir vairākkārt pieaugušas. Tāpēc no šī gada esam iecerējuši veidot uzkrājumu katrai mājai konkrētiem darbiem atbilstoši mūsu izveidotajam kapitālo remontu plānam. Pēc šī plāna izdevumi ir sadalīti uz trim gadiem.”
Jaunais gads Jaunpils novadā sākas ar pārmaiņām vietējo iedzīvotāju veselības aprūpē – jau 31. janvārī darbu beigs un pelnītā atpūtā dosies ilggadējais Jaunpils novada iedzīvotāju ģimenes ārsts Andris Puzaks. Viņa vietā šai atbildīgajā amatā jau uzrunāts un savu piekrišanu izveidot ģimenes ārsta praksi Jaunpilī devis dakteris Jānis Raibarts. Sazinājāmies arī ar viņu un uzzinājām, ka jaunos plānus un ieceres par darbu Jaunpils novadā dakteris ir gatavs izklāstīt tikai pēc nedēļas, kad būšot noslēgts oficiāls līgums.
Šis stāsts, pirmkārt, ir par dzīvesprieku, jo, satiekot vienu no tā galvenajām varonēm – Emīliju Darju Artjomenko – klātienē, šķiet, ka tieši tas no viņas vai pāri malām veļas.
Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2019. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim
Tradicionālajā Jaungada karnevālā Jaunpilī, kas šogad notika 3. janvārī, bija rekordliels apmeklētāju skaits – 600 ballētāji.
Laikraksta lasītāja Maija Strautiņa mudināja mūs sazināties ar SIA «Tukuma auto» un noskaidrot, kad uzņēmums sāks strādāt sabiedrības labā un uzlabos autoostas sniegtos pakalpojumus. Ar lasītājas vēstuli iepazīstinājām SIA «Tukuma auto» izpilddirektoru Rolandu Melderi.
Medijos ir parādījusies ziņa, ka Polijas austrumos divās tītaru fermās ir putnu gripas sērga un likvidēti 25 000 tītaru. Turklāt putnu gripas vīruss H5N8 esot arī bīstams cilvēkiem. Kā zināms, tītaru gaļu tirgo arī mūsu veikalos. Vai varam būt droši par tās izcelsmi veikalos? Kāda piesardzība jāievēro vistu un citu mājputnu turētājiem šajā siltajā ziemā? Vērsāmies ar šiem jautājumiem pie Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) veterinārās uzraudzības departamenta Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītājas Madaras Stinkas.
Īsi pirms visiem svētkiem, 19. decembrī, notika 2019. gada pēdējā novada domes sēde, kurā kopumā izskatīja 36 daba kārtības jautājumus. Vēl pirms tam klātesošie noskatījās 14 minūšu garo video rullīti, kas veltīts Engures novadam – ceļiem, projektiem, tūrisma objektiem un citām sfērām, un tika solīts, ka plašākai publikai šis materiāls turpmāk būs pieejams novada domes mājas lapā. Bet nu kopumā, kā ierasts, pārsvarā deputāti sēdē sprieda par nekustamo īpašumu jautājumiem, kā arī vētīja, kā gads noslēdzies pašvaldībai finansiāli, kuri darbinieki un kādā apmērā pelnījuši prēmijas jeb naudas balvas.
Jau vēstīts, ka ar pirmo reizi, tas ir 19. decembra novada domes sēdē deputāti nespēja vienoties par skolēnu ēdināšanas kārtību. Tāds pats liktenis piemeklēja arī daudzkārt apspriesto jautājumu par reklamēšanās iespējām novadā. Kaut saistošie noteikumi, kas šo jomu regulē, ir pastāvējuši arī iepriekš – pirms 2017. gadā apstiprinātājiem, kurus nu bija ieplānots nedaudz vienkāršot, kā šķiet, deputāti, to skaitā tie, kuri ikdienā ir uzņēmēji, par šo noteikumu saturu ir zinājuši maz vai pat nemaz. Un arī šajā reizē, kad teorētiski bija jau pieņemams lēmums, turpinājās diskusijas par visdažādākajiem šo noteikumu punktiem.
No šī gada 1. janvāra tiem iedzīvotājiem, kas dzīvokli īrē no pašvaldības, ir jārēķinās ar lielāku maksājumu – ar lielāku domes noteikto peļņas daļu. Līdz šim noteikto 0,04, 0,06 vai 0,08 eiro/m² (atkarībā no labiekārtotības pakāpes) vietā šogad iedzīvotājiem būs jāmaksā 0,80 eiro/m² bez PVN (ar PVN – 0,97 eiro/m²) – par labiekārtotu dzīvojamo telpu (ūdensvads, kanalizācija, centrālā apkure); 0,60 eiro/m² bez PVN (ar PVN – 0,73 eiro/m²) – par daļēji labiekārtotu dzīvojamo telpu (ūdensvads un/vai kanalizācija, malkas apkure); 0,40 eiro/m² bez PVN (ar PVN – 0,48 eiro/m²) – par dzīvojamo telpu bez ērtībām.
