Barikāžu piemiņas diena Tukumā /VIDEOREPORTĀŽA/
Pagājuši jau 29 gadi, kad 1991.gada janvārī Rīgā norisinājās atjaunotās neatkarīgās Latvijas aizsardzības pasākumi, kuri tiek apzīmēti kā Barikāžu laiks.
Pagājuši jau 29 gadi, kad 1991.gada janvārī Rīgā norisinājās atjaunotās neatkarīgās Latvijas aizsardzības pasākumi, kuri tiek apzīmēti kā Barikāžu laiks.
Pagājušās nedēļas nogalē, 18. janvārī, Engures saieta namā norisinājās ceturtā un arī noslēdzošā katanas čempionāta kārta. Kā pastāstīja kultūras dzīves organizatore Līga Novika, vidēji katrā kārtā šo stratēģisko galda spēli centās godam izspēlēt ap 20 dalībnieku. Kā liecina apkopotā statistika, spēlētāji bijuši vecumā no 18 līdz pat 68 gadiem un, kaut pārsvarā piedalījušies paši engurnieki, kā arī tuvējās apkārtnes jaunieši, bija arī cilvēki, kas čempionātā startēt brauca arī Rīgas un Saldus.
Kā pasākumā tērpties un kas ir “pamīkstie vēzīši“? Uz šiem un citiem interesantiem jautājumiem atbildes varēja gūt, ja pagadījās būt klāt skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konferencē. Tā norisinājās vakar, 23. janvārī, K. Mīlenbaha vidusskolas lasītavā un, kā atzina Kandavas Izglītības pārvaldes vadītāja Jeļena Šnikvalde, prieks, ka šogad jauno pētnieku pulciņš pēc ilgāka pārtraukuma ir atkal pieaudzis. Un darbu tematika – patīkami dažāda.
Šodien pēc Austrumu kalendāra sāksies jaunais gads, un mums bija iespēja uzzināt, ko šie svētki nozīmē un kā tos svin Ķīnā – Šanhajā. Par to mums pastāstīja mūsu novadniece Viktorija Šlisere, kura tur dzīvo jau desmit gadus.
Ziemā peldēties atklātā ūdenī – ne visiem pietiktu dūšas šādam pasākumam, taču ar katru gadu arvien vairāk palielinās ziemas peldētāju skaits.
30. janvārī 17.00 Durbes pilī atklās izstādi «Zudušo laiku meklējot. Kuzņecova porcelāns Zuzānu kolekcijā». Izstāde piedāvā ieskatu agrāko laiku priekšmetiskajā godībā, ražotāju tehniskajā un mākslinieciskajā varēšanā, iezīmējot arī Kuzņecova porcelāna īpašo vietu cilvēku atmiņās. Eksponēti Kuzņecova fabrikās Krievijā un Latvijā ražotā porcelāna un fajansa priekšmeti, kas tapuši no 19. gadsimta otrās puses līdz pat Otrajam Pasaules karam.
Veselības aprūpes nozare bija viena no tām, kas tieši nepietiekamā finansējuma dēļ aizvadītā gada nogalē piedzīvoja trauksmainus mirkļus. Tieši šajā jomā šogad tiek solītas reformas un dažādas pārmaiņas. Par to, ko šobrīd var piedāvāt SIA «Tukuma slimnīca» un ko ne, runājām ar valdes priekšsēdētāju Dzintru Rabkeviču.
2019. gadā Tukuma novada dome izsludināja vairākus konkursus, kuri noslēdzās jau šī gada sākumā. To vidū arī ilgi gaidītā Brīvības laukuma 8. nama jumta nomaiņa un Tukuma novada sociālā dienesta ēkas pārbūves tehniskā projekta izstrāde.
Jau pirmajās jaunā domes priekšsēdētāja Normunda Reča («Nacionālā apvienība») darba dienās ir notikušas izmaiņas gan domes komiteju vadībā, gan darbinieku rindās.
“Latvijas fronte aicina iedzīvotājus izlikt logos ieslēgtus radioaparātus, lai krieviski runājošie un karavīri dzirdētu, ko raida Latvijas radio [..],” šādi un daudzi citi uzsaukumi un ziņojumi 1991. gada janvārī izskanēja gan radio, gan televīzijā. Uz Rīgu devās iedzīvotāji – valsts neatkarības atbalstītāji – no citām pilsētām un laukiem. Arī Viesatu pagastā daudzi bija gatavi mesties nezināmajā, lai tikai panāktu, ka Latvija atkal ir brīva.
Ikvienam, kuram nav bijusi vēlme svētdienas rītu pavadīt, gulšņājot gultā vai pie televizora ekrāniem, šajā dzestrajā laikā nu jau trešo svētdienu, 12. janvārī, bija iespēja to pavadīt, piedaloties Smārdes sporta kluba «Brīvsolis» rīkotajās sacensībās «Brīvziemis».
Pagājušās nedēļas nogalē, 11. janvārī, Kandavas muzejā tika atklāta izstāde «Zelts. Gaisma. Krāsa. Līnija», kurā pirmo reizi apvienojušās piecas mākslinieces – Evija Rudzīte, Ineta Freidenfelde, Marta Jurjāne, Elīna Alka un Lauma Palambaha. Vēl kāda interesanta un izstādes kopējā stāstā izšķiroša kombinācija – tajā pamīšus aplūkojamas ikonas un laikmetīgās mākslas darbi, kas katrs atsevišķi un arī visi kopā, kā iecerēts, skatītāju vedinātu uz eksistenciālām pārdomām.