Jūs jautājat: – Biju uz paziņas bērēm Ozoliņu kapu jaunajā daļā, kas, izrādās, atrodas jau ārpus kapu teritorijas – aiz žoga. Bija tāda jocīga sajūta, jo zinu, ka kādreiz ārpus kapsētas tika apglabāti cilvēki, kas bija kaut ko noziegušies vai neticīgie… Tad nu jautājums atbildīgajiem: vai nav plānots šo žogu demontēt?
Lasītājs jautā: – Zvanu no Pētertāles Jaunpils novadā. Jūtamies te gandrīz kā karā, jo cauru diennakti lauksaimnieks, kuram blakus ir lauki un arī dīķi, darbina tā sauktos skaņas lielgabalus. Acīmredzot, tas tiek darīts, lai aizbiedētu putnus, bet nu te ir arī cilvēki! Nav patīkami, ja ik pēc trim minūtēm būkšķ, īpaši jau naktīs, kad citu apkārtējo trokšņu ir mazāk. Cik runāts, dzirdot pat Vaskos un citur apkārtnē…
Šodien, 8. maijā, Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienā, Lestenes Brāļu kapos jau no agra rīta līdz pat vēlai pēcpusdienai viens aiz otra nāca ļaudis, lai klusumā un atstatus viens no otra godinātu karā kritušos un Brāļu kapos apglabātos karavīrus. Nacisma sagrāves 75. gadskārta, ņemot vērā vīrusa laikā noteiktos pulcēšanās aizliegumus, tika aizvadīta daudz neierastākā gaisotnē, nekā citkārt, kad šajā piemiņas vietā bija daudz jo daudz ļaužu…
Kā liecina SIA «Pienava wind» vēstule masu medijiem, uzņēmums ir vērsies tiesā, lai apstrīdētu Tukuma novada domes 25. martā pieņemto lēmumu. Pieteikumā norādīts, ka pieņemot lēmumu, dome ir nepareizi interpretējusi vispārējos tiesību principus un nav ņēmusi vērā Vides pārraudzības valsts biroja Ietekmes uz vidi novērtējumu, kas pieļauj 22 vēja turbīnu būvniecību vēja parkā «Pienava».
Jau pagājušā gada rudenī Pūres pagasta Kastaņu alejā vai, pareizāk, blakus tai drošības nolūkos tika ierīkots tik ilgi gaidītais gājēju un velobraucēju celiņš. Tā kopējais garums ir gandrīz 400 metru, bet pats celiņš ir 1,6 metrus plats.
Pagājušā nedēļā, 28. aprīlī, valdība lēma piešķirt papildu 75 miljonus eiro, ko novirzīt valsts autoceļu sakārtošanai. Kā informē Latvijas valsts ceļi, šos līdzekļus ieguldīts plānot valsts galveno un reģionālo autoceļu seguma sakārtošanā, kā arī vairākos satiksmes drošības projektos. To skaitā, kā liecina publicētā karte, būs arī ceļa posms Tukums-Jaunpils, kur plānot atjaunot asfalta segumu.
Kāds vērīgāks lasītājs nedēļas nogalē bija ievērojis, ka apskādēts Kandavas pilsētas informatīvais stends – tas, kurš atrodas Lielās un Kūrorta ielas krustojumā, netālu no «Latvijas pasta» ieejas durvīm. Galvenā skāde nodarīta dakstiņu jumtam. Atsevišķi dakstiņi sakrāmēti kaudzītē stenda pakājē, bet arī tie, kas uz jumta, dažviet izskatoties visai šaubīgi un, kā uzsver lasītājs, esot pat nedaudz tā kā bailīgi garām iet…
Laikā, kad koši uzziedējušas puķes pilsētas dobēs, arī vecpilsētas iedzīvotāji vēlas šo krāšņumu ienest savās mājās. Jau trīs namiem Harmonijas ielā, ieskaitot Tukuma muzeju, pie ārsienas pieliktas puķu kastes, taču drīzumā tās greznos teju vai visus vecpilsētas namus.
Markuss Krūmiņš un Raivis Bērziņš mācās Tukuma Raiņa ģimnāzijā. Turklāt 12. klasē ar matemātikas novirzienu. Taču mūsu redzes lokā viņi nonāca ne jau tāpēc, ka būtu aizrāvušies ar atjautīgiem matemātisku formulu risinājumiem. Puiši ārkārtas stāvokļa laiku izmantojuši radoši un nule kā publiskam vērtējumam nodevuši savu pirmo kopdziesmu.
Viesatu dabas taka ir ļoti īpaša un skaista vieta Tukuma novadā, kas nu jau deviņus gadus vilināt vilina atpūtas cienītājus, turklāt visos gadalaikos. Saprotams, jo īpaši, kad spoži spīd saule, un – ko tur noliegt – arī tagadējo ierobežojumu laikā, kad dabas taka daudziem kļuvusi par dabas malku. Taču arī nemīlīgās rudens vai pavasara dienās šī ir īstā vieta, kur vienuviet izbaudīt Latvijas dabas daudzveidību. “Mums ir pašiem sava Sigulda,” saka dabas takas idejas autore, izveidotāja un turpinātāja Ligita Tauniņa, kas kopā ar domubiedriem Viesatu dabas taku uztur brīvprātīgi un bez atalgojuma.
17. martā – Latvijas Lauku ģimenes ārsti izplatīja aicinājumu pacientu drošībai. Nu, pēc vairāk nekā mēneša, atkal sazinājāmies ar vairākiem mūsu reģionā praktizējošiem ģimenes ārstiem, lai uzzinātu, vai un kā pa šo laiku mainījusies situācija.
Šorīt saņēmām informāciju par, ka vakar, 29. aprīļa pēcpusdienā, Abavas upe netālu no Jaunsātu karjera mainījusi krāsu – upes ūdens kļuvis neierasti brūns, un, kā atzina iedzīvotāji, kas redakciju par to informēja, visdrīzāk tajā novadīti ūdeņi no derīgo izrakteņu ieguves vietas tā sauktajā Jaunsātu karjerā. Par to arī liecinot līdz upei izraktais grāvis, pa kuru mālainais ūdens upē nonācis.
