Tukumā un novadā

Esam jau rakstījuši, ka šogad Tukuma novada dome noteica jaunu kārtību, kā pašvaldības iestādes plāno un izlieto finansējumu gan dažādiem remontiem iestāžu, to vidū skolu, kultūras namu utt. ēkās, gan lielākiem būvdarbiem, piemēram, jumtu nomaiņai, ēkas pārbūvei utt. Tātad jau gada sākumā domē vispirms tika iesniegtas ieceres un izrēķinātas provizoriskās izmaksas, kuras deputāti šī gada februārī apstiprināja. Savukārt tikai tad, kad bija sagatavota un apstiprināta būvniecības dokumentācija un veikts iepirkums, deputāti plānotajiem darbiem piešķīra naudu.

Tuvojoties gada garākajai naktij un vasaras saulgriežiem, Tukuma pusē tiek piedāvāti gan rituāli latviskās tradīcijās un tirdziņi, gan Jāņu ielīgošanas pasākumi ar muzikāliem priekšnesumiem un teātra izrādēm, kā arī radošas aktivitātes un pasākumi dabas baudīšanai. Viss, lai pamanītu dabas skaistumu šajā īpašajā laikā un pilnvērtīgi nosvinētu svētkus!

Lasītājs jautā: «Brandavās» dzīvojam četras ģimenes, tajā skaitā arī mazi bērni, un šī ir pašvaldības ēka, kas atrodas četrus kilometrus no centra. Pati esmu redzes invalīde, kaimiņos dzīvo ģimene ar mazu bērniņu. Bet mums te ir kritisks stāvoklis – trepes, kas ved uz skursteni, ir sapuvušas, tādēļ skursteņslauķis uz jumta nekāpj – iztīra tikai cukas. Skursteņi nav tīrīti apmēram 15 gadus. Jumta kores karājas tieši virs satelītšķīvja, tās nav mainītas jau no 1998. gada, kad arī  paši saorganizējām šos darbus. Pirms diviem mēnešiem zvanīju pašvaldībai un pastāstīju, ka mums no skursteņa krīt ķieģeļi uz galvas. Lūdzu, lai kaut ko dara, zvanīju pašam Baranovsku Pēterim. Neviens nav braucis skatīties, neviens neko nedara…

Šodien, 16. jūnijā Rīgā pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atklāja jaunpilnieka Aigara Bikšes skulptūru.  Skulptūra

Šodien SIA «Tukuma siltums» sāka darbus Brīvības laukumā, kur plānots nomainīt vienu siltumtrases posmu.

Gan Covid krīzes laikā, gan arī šobrīd redakcijā uzklausām daudz jautājumu par sociālo palīdzību, piemēram, par iesēju nomazgāties (nu tāda Ledus halles dušās par maksu, protams, (minimālais līdzmaksājums – 2,50 eiro) teorētiski ir) un iegūt izziņas mazturīgā un trūcīgā statusa saņemšanai (iespēja tika radīta uzreiz pēc sūdzības saņemšanas). Arī par to, ko darīt, ja piemirsies palaists garām sešu mēnešu termiņš, kad bija jāpārslēdz līgums par pašvaldības dzīvokļa īri un pašā krīzes karstumā draud izlikšana uz ielas? (Jautājums ir atrisināts vientuļai penisonārei labvēlīgi; tiesa gan būšot, bet iesaistīšoties arī sociālais dienests). Vēl viena jautājumu daļa ir par atlaidēm īres peļņas daļai sociāli neaizsargātajiem novadniekiem, kuras viņiem vajadzētu saņemt, bet tomēr tās nesaņem. Tāpēc, lai rastu atbildes uz dažādiem ar sociālo atbalstu saistītiem jautājumiem, aicinājām uz sarunu Tukuma novada sociālā dienesta vadītāju Inu Balgalvi.  

Šosvētdien, 14. jūnijā, visā Latvijā pieminēsim komunistiskā genocīda upurus, kuru dzīves traģiska pavērsiena punktā nolika 1941. gada represijas. Viņi bija spiesti samierināties ar to, ka vairumam cerību un sapņu tika pārvilkta trekna svītra, dažiem – uz mūžīgiem laikiem. Kopš šī – Latvijas iedzīvotājiem pirmā – izsūtījuma pagājuši 79 gadi, un maz ir to, kas tolaik piedzīvoto spētu vēl šodien  izstāstīt… Bet dzirdot šos stāstus, nav šaubu – ar bērna acīm pieredzētais ļaužu sirdīs, prātos un dvēselēs ir iegulis dziļi jo dziļi… 

Laikraksta rubrikā «Otrdienas sarunas», kāds zvanītājs interesējās: “Daigai Rečai laikam kauns, ka viņa ir aizmetusies atpakaļ uz Zemnieku partiju, ja reiz domes mājas lapā viņa joprojām sevi apzīmē kā pie partijām nepiederošu deputāti. Kāpēc tā jāmelo?!” Lai arī domes mājas lapā tiešām arvien vēl stāv rakstīts, ka deputāte Daiga Reča ir pie partijām nepiederoša deputāte, esam saņēmuši informāciju, ka tas gluži tā vis nav, jo šobrīd viņa ir Latvijas Zemnieku savienības biedre. Pie partijām nepiederošs deputāts ir arī Edmunds Grīnbergs, taču viņš citu partiju neesot meklējis.

Nopietna pamācība Līgo vainagu darināšanā, stāsts par pļavu un arī dārza ziediem, kā dziesmas sarunu

Rīt, 12. jūnijā jau otro sezonu tiks pacelti “NaaC” karogi trijās Ziemeļkurzemes pludmalēs, kuras pilnībā atbilst dabas pieejamības kritērijiem un tās var izmantot visi – sākot ar cilvēkiem ratiņkrēslā un beidzot ar ģimenēm ar maziem bērniem. Rojas novada Rojas galvenā peldvieta, Mērsraga novada Mērsraga bākas pludmale un Engures novada Ķesterciema peldvieta  jau otro sezonu apliecina savu virzību uz pieejamības nodrošināšanu savām kāpu atpūtas vietām un pludmalēm.

Izmantojot labvēlīgos laika apstākļus, vasaras puķu stādīšana pilsētā turpinās. Jaunu ziedu rotu jau ieguvusi “rozes” dobe iepretim degvielas uzpildes stacijai Meža ielā, kā arī puķu trauki pilsētas centrā, bet šodien vasaras cēlienu iesāka “torte” skvērā pie mazas strūklakas un turpat netālu esošie puķu trauki.