Tukumā un novadā

Šodien pie Lestenes baznīcas kritušo karavīru meklēšanas vienības «Leģenda» starptautiskā ekspedīcija uzsāka Otrajā pasaules karā

Noslēdzot darbu pie grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 12. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, paredzot tikai Varakļānu un Madonas novadu apvienošanu. Taču vienlaikus to tika noraidīti priekšlikumi par Carnikavas, Babītes, Kandavas, Ikšķiles, Ilūkstes un Ozolnieku novadu atjaunošanu.

Pagājušajā nedēļā Kurzemes ielā tika pamanīti bojāti jauno liepu stumbri, kas tika sakapāti ar trimmeri. Tukuma novada domes ainavu arhitekte Maija Fogele norādīja, ka SIA «Hagberg» pļāvējs ir radījis lielus zaudējumus, sabojājot stumbrus, niedru aizsargus un laistīšanas ierīces.

Saņēmām zvanu no Pļavas ielas Tukumā, kur iedzīvotāji bija pamanījuši, ka bijušās naftas bāzes teritorijā notiek tā sauktā airsoft spēle, kas būtībā ir šaudīšanās spēle, krāsu bumbiņu vietā, kā tas, piemēram, peintbolā, izmantojot vienkārši bumbiņas. “Vai tas ir normāli, ka šajā laikā cilvēkiem kaimiņos šaudās un, ka vispār tas notiek pilsētā? Kurš tad ko tādu ir saskaņojis?”

Lai saglabātu, uzturētu un attīstītu Otrā pasaules kara piemiņas vietu Lestenē, Saeima ceturtdien, 6. jūnijā, trešajā lasījumā pieņēma jaunu likumu. Likuma mērķis ir apzināt, atcerēties vēsturiskos notikumus, stiprināt sabiedrības vēsturisko atmiņu un veicināt faktos balstītu izpratni par notikumiem okupētās Latvijas teritorijā Lestenes apkārtnē Otrajā pasaules karā, kura laikā okupētājvalstis Padomju Savienība un Vācija prettiesiski iesaistīja Latvijas iedzīvotājus savos militārajos formējumos.

Kā informē Tukuma novada pašvaldība, šodien, 4. jūnijā Veļķu dīķī strauji krities ūdens līmenis. Tas saistīts ar meniķa (ūdens regulēšanas tvertnes) bojājumu.
Patlaban situācija visiem iespējamiem veidiem tek risināta un cerams meniķa bojājumu izdosies novērs bez ūdens nolaišanas. Pretējā gadījumā, ūdeni nāktos nolaist, kā rezultātā būtu apdraudētas dīķī mītošās zivis un citas ūdenī esošās dzīvās būtnes.

Kā apliecinājums un vienlaikus – labs atgādinājums par to, ka arī Latvija bagātina Eiropas vienoto kultūras telpu un ir daļa tās ekonomikas, šī gada pirmajos mēnešos Tukuma novadā bija projekta «EU Way» (Eiropas ceļš) dažādās aktivitātes. Tās īstenoja biedrība «Piekrastes konvents». Bija gan kūku konkurss un eirodeputātu kandidātu diskusija Kafijas svētkos Kandavā. Tukumā skolu jaunieši diskutēja par zaļām, kā arī digitālām idejām, bet Engurē tīklojās esošie un potenciālie uzņēmēji. Visbeidzot projekta noslēgumā – sarunas ar, iespējams, vienu no svarīgākajām vēlētāju grupām – jauniešiem, kas tad arī būs Eiropas nākotnes pilsoņi.

Šajā nedēļas nogalē Tukuma pusē būs iespēja piedalīties daudzveidīgos un aizraujošos pasākumos, kas veltīti Bērnu Aizsardzības dienai. No sportiskām aktivitātēm un radošajām darbnīcām līdz koncertiem visā Tukuma novadā. Piedāvājumā pasākumi, kas piedāvā izglītojošas izklaides gan lieliem, gan maziem. Pavadi laiku kopā ar ģimeni, baudi svētku atmosfēru un radi neaizmirstamus piedzīvojumus!

No 29. maija līdz 15. jūnijam Engures ostas pārvalde sāks ostas gultnes padziļināšanas darbus.

Vakar, 27. maijā, par aktualitātēm pašvaldībā telefoniski izvaicājām izpilddirektoru Ivaru Liepiņu un sabiedrisko attiecību speciālisti Sintiju Zekundi.

Šodien, 25. maijā, notiek Ukrainas atbalsta akcija – koncerts «Tādas lietas». Tajā piedalās Anastasija Vasilenko (balss), Ainars Šablovskis (saksofons), Ieva Šablovska (arfa), Sanita Apine (balss, klavieres), Haralds Apinis (balss), Rūdolfs Bacāns (balss) un draugi. Ieeja – ziedojums Ukrainas atbalstam. Skatāmas novada mākslinieku gleznas, kā arī foto un video no Ukrainas.

Ar lūgumu skaidrot, vai Tukuma novadā kāda daudzdzīvokļu māja, kas atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes, ir sākusi šo zemi izpirkt, jau pirms kāda laika redakcijā vērsās laikraksta lasītājs. Viņš stāstīja, ka arī pats dzīvo mājā, kuras zeme pieder citam īpašniekam, tāpēc arī viņi par mājokli maksājot daudz vairāk nekā citi tukumnieki: “Esam ne reizi vien ar mājas kaimiņiem savā starpā runājuši par to, ka vajadzētu zemi izpirkt, taču nevienam nav skaidrības, kas un kā ir jādara, un nav arī neviens bijis tik uzņēmīgs, kas to organizētu. Tagad mēs maksājam nomas maksu, bet, kas zina, cik ilgi tā būs tāda, kāda ir tagad… Ko darīsim, kad tā pieaugs?! Tad būs jākož pirkstos. Televīzijā teica, ka ir tādas mājas Latvijā, kas jau ir uzsākušas zemes izpirkšanu, taču nezinu, vai arī Tukumā to kāds dara. Varbūt varētu kādu piemēru minēt.”