18. maijā, kad daudzviet notika Starptautiskajai muzeja naktij veltītie pasākumi, Viesatu kultūras namā notika grāmatas «Sava ceļa gājējs Matīs Siliņš» atklāšanas pasākums. Tajā piedalījās gan grāmatas izdevēji, veidotāji, gan ieinteresētie viesatnieki – visi, kuri bija patiesi Matīsa Siliņa darba cienītāji. Šī nebija pirmā kopā sanākšana, jo jau gandrīz 20 gadus bibliotekāre Sandra Šteina organizē pasākumus par godu Matīsam Siliņam – īpašas kopa sanākšanas – viņa dzimšanas dienās.
Tautas dziesma bija viena no Matīsa Siliņa sirds lietām, par ko pats sacījis: “Man tautasdziesmas pantmērs iegūlis miesā un asinīs…”, tādēļ pasākumu kuplināja muzikālā apvienība «Ķirsītis», izdziedot tautas dziesmas, bet Jaunpils novada mazpulcēni – skaitot dzeju.
Vairāk par pasākumu lasiet otrdienas, 28. maija, laikrakstā ŠEIT=>
Kas ir Matīss Siliņš?
Matīss Siliņš (1861—1942) bija latviešu skolotājs un etnogrāfs, pirmais kartogrāfs, kas sastādījis un izdevis kartes latviešu valodā. Rīgas Latviešu biedrības Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja (1905), Valsts Vēsturiskā muzeja (tagad — Latvijas Nacionālais Vēstures muzejs) vadītājs (1924—1934).[1]
Viņa tulkojumā latviski izdota arī „Rīmju hronika” (1893).
Dzimis 1861. gada 13. janvārī Remtes-Viesatu pagasta (tagad Viesatu pagasta) „Ķuņķurkalēju” saimnieka ģimenē. Mācījās Vārmes pagastskolā, Tukuma apriņķa skolā, Irlavas skolotāju seminārā, kuru beidza 1879. gadā.
Skolotājs Jonatāna biedrības skolā Rīgā un Maskavā (1882—1888), pēc tam izdeva „Atbalss Kalendāru” (1889—1898), kurā katru gadu sniedza plašu informāciju par Latvijas vēsturi un ģeogrāfiju, kam pielikumos pievienodams kartogrāfisko materiālu. Viens no Etnogrāfiskās izstādes (1896) veidotājiem. Šajā laikā Matīss Siliņš apbraukāja visu Latviju, vācot etnogrāfiskos materiālus.
Rīgas Latviešu biedrības izdotās „Konversācijas vārdnīcas” ģeogrāfijas nozares redaktors (1903—1905) un RLB Zinību komisijas bibliotēkas pārzinis (1903—1905), etnogrāfiskā brīvdabas muzeja pārzinis (1903—1924). Rīgas 1. tautas bibliotēkas pārzinis (1907—1916). Valsts vēsturiskā muzeja direktors (1924—1934).
Miris Rīgā 1942. gada 7. martā.