Vēl pirms pavasara svarīgāko svētku svinēšanas paviesojāmies Jaunpils muzejā, kur uzzinājām gan par esošajām, gan nākamajām izstādēm un arī tām, kas vēl tikai iecerētas.
Lieldienu simbols – olas
Vēl aprīlī Jaunpils novada muzejā līdztekus pastāvīgajām, ar vēsturi saistītajām ekspozīcijām apskatāma tekstilmākslinieces Rutas Linītes darba izstāde. Kā stāsta muzeja vadītāja Ligija Rutka, autore iedvesmu darbiem guvusi ceļojumā Grieķijā.
Tāpat kā R. Linītes darbi, kas, šķiet, varētu iederēties teju jebkurā interjerā, jebkuras dāmas īpašumā būt jābūt kaut vienam glītam lakatiņam. L. Rutka uzsver – Bauskas rokdarbnieču apgleznotā zīdā šallītes, esot apmeklētāju pieprasītas un, tā kā tās ir iespējams arī iegādāties, izstādes stendiņu ik pa laikam nākoties atjauno.
"Bet īpaši Lieldienām gatavojamies izstādīt jaunpilnieka Laimoņa Stengenburga dāvinājumu – dažādās putnu olas, kuras viņš meklējis un krājis jau kopš 1948. gada," stāsta L. Rutka. Muzeja darbinieces katrai oliņai piemeklējušas atbilstošu putna bildi, tās sakārtojušas, un svētdiena jau katrs interesents tās varēs novērtēt. Līdz ar olu izstādi, kur lielākais eksemplārs ir gulbja ola, kas gan ievietot groziņā (jo aiz stikla vietas tai nav pieticies), aplūkot varēs arī nelielu Lieldienu apsveikumu kartiņu izstādīti. Interesantākās, protams, ir tās senākās – vēl no pagājušā gadsimta sākuma, kad atklātnīšu sūtīšana vēl bija neatņemam svētku sastāvdaļa.
Pulksteņi, gleznas un ieceres
Arī svētku atklātnes muzejam ir dāvināts, jo, kā atzīst L. Rutka, pašiem jau tādu lieku līdzekļu nav, lai iegādātos mākslas darbus vai vēstures liecības. "Piemēram, tikko kā mums solīja darbus dāvināt pašu novadnieks, mākslinieks, kas savu prasmi apguvis pilnībā pašmācības ceļā, Artūrs Kristiņš," stāsta L. Rutka un demonstrē vienu no vērtīgajiem dāvinājumiem – pulksteni, kas reiz atradies Degoles muižā. Ekspertīzes atzinumu vēl gaida glezna, kuru visticamāk pagājušā gadsimta 30. gados pasūtījusi Jaunpils izmēģinājumu stacija. "Ir aizdomas, ka šo gleznu, kurā attēlotas brūnaļas, ir gleznojis Ž. Šenbergs," stāsta l. Rutka. Savukārt, runājot par nākotnes iecerēm, savas idejas muzejniecēm – L. Rutkai un Zintai Arikai, saistās arī ar pils torni. "Šī būtu, piemēram, lieliska vieta, kur jaunajiem pāriem dot laulības zvērestu," spriež L. Rutka. Šajā Pils kunga kabineta galā logi raugās teju uz visām debesu pusēm, bet sienas rotā mūžīgās mīlas simbols – gulbīšu pāris.
Iegrāmato novadniekus
Tāpat Jaunpilī sākuši gatavoties ikgadējam pasākumam – Muzeju naktīm, kas visā Latvijā norisināsies 15. maijā. Bet jau zināms, ka programmā līdztekus ierastām muzeju izklaidēm – izstādēm un ekskursijām, būs iekļauta iespēja arī piedalīties meistardarbnīcās un izzināt nakts lidoņu – sikspārņu – dzīves nianses. Aprīlī uz Jaunpili atceļos arī kāda fotoizstāde – »Neatkarīgo Tukuma Ziņu» fotogrāfa Jāņa Vītola darbi, kuru iemīļotākā tēmā – sieviete. Bet vēl tikai darba procesā ir jau sen iecerētā grāmata, kas veltīta Jaunpils novadam. Materiāli tiek aktīvi vākti un apkopoti. "Pēc sapulces par to, kā uzlabot un organizēt Jaunpils novada mājas lapu, ieminējāmies, ka arī internetā varētu ievietot mūsu apkopoto novada iedzīvotāju kartotēku," uzsver L. Rutka, demonstrējot 450 kartiņas, kas stāsta par bijušajiem un esošajiem novada iedzīvotājiem.
Darbi turpinās, arī apkopojot Jaunpils bibliotēkas vēsturi, kas sākotnēji darbojusies Sadraudzīgās biedrības paspārnē un šogad svin 120. gadadienu.
