Par teātra aizsākumiem stāsta Agita: ”Reiz, kad pati strādāju Krišjāņa Barona pamatskolā, te – Viesatās – bija aktīva kultūras dzīve un to vadīja Liene Bērniņa. Viņas laikā arī bija teātra kolektīvs, kurš bija vairāk kā pulciņš – tajā tika uzvesti nelieli uzvedumi konkrētiem pasākumiem… Tad, kad Liena no Viesatām aizgāja, bija tukšs periods. Un tad, kad 2008. gadā slēdza skoliņu, mani uzaicināja strādāt kultūras namā. Pirmais, ko iedomājos, tajā ienākot: ”Nu gan ir traki – te nekā nav! Ko lai dara?” Nebija pilnīgi nekā; šad tad Liene te pabraukāja, bet reāli nebija neviena, kas vairs te kaut ko uz vietas dara. Likās – izmirums ir klāt. Bet tad sākām palēnām ar mazajiem padziedāt – pati, cik nu mācēju, tik mēģināju arī bērniem iemācīt. Tā kā man pašai sapnis ir bijis jau kopš bērnības kļūt par aktrisi, pirmais, ko gribēju nodibināt Viesatās, bija tieši amatierteārta kolektīvs. Un tad nu piedāvāju māsai Anetei Rullei būt par šī kolektīva vadītāju un režisori. Viņa piekrita, un tā lieta aizgāja… Viņa dzīvoja Remtē, es – Viesatās. Nekādas izglītības viņai nebija – māsa vēl mācījās, bet pa pilnīgi citu līniju – ekonomiku. Taču viņa ir radošs un vispusīgs cilvēks, kuru šī ideja aizrāva.
Iesākumā bijām aptuveni divpadsmit entuziasti un tā arī vairāk vai mazāk esam noturējušies – nu esam sešpadsmit. Nu jau piekto sezonu režisore ir Vineta Matvijuka. Bet no vecākajiem biedriem, kas spēlē vēl šodien, esmu es – Agita Holšteina, Inga Krūtaine, Inga Kalviņa, Matīss Kalviņš, Andis Zombergs, Lauris Šteins un Arita Oļeskevica.
Vairāk lasāms 28. janvāra laikrakstā ŠEIT=>