11. maija laikrakstā rakstījām par to, ka Jaunpilī Kartavkalnos talkas laikā tika atrasti cilvēku kauli un viduslaiku saktiņa. Talkotāji solīja informēt arheologus, taču, lai noskaidrotu speciālistu domas par neparasto atradumu, arī paši sazinājamies ar Latvijas Arheologu biedrības valdes priekšsēdētāju Juri Urtānu. Sākām ar jautājumu par to, vai tiks veikta izpēte, taču saruna aizvirzījās pavisam citā gultnē – ar stāstu par iespējām un varbūtībām.
J. Urtāns:
– To, vai pētīs, vai nepētīs, jau nenosaka profesionāļi, jo, pirmkārt, tā ir naudas lieta. Jo tās jau nav vērtslietas – neviens tikai intereses pēc šādus izrakumus nesponsorē. Esmu aprunājies ar cilvēku, kas bija klāt, kad apbedījums tika atrasts. Kā saprotu, tas atrodas pārsimts metru attālumā no pilskalna – varētu būt runa par diviem, bet varbūt arī vairākiem apbedījumiem. Atrastā ir viduslaiku saktiņa – visticamāk, no 15. līdz 16. gadsimta. Tā nesaistās ar pilskalnu – pilskalns ir vecāks; tātad tas ir kaut kas cits. Bet centrs jau visu laiku līdzās bijis – gan Jaunpils, gan pilskalns, gan kapsēta uz otru pusi. Ir ziņas, ka pie «Sparu» mājām agrāk kapela bijusi – maza viduslaiku baznīciņa; it kā kapsētas vietā, bet droši nav zināms – tikpat labi citur. Bet pie viduslaiku kapelām un mazām baznīciņām apbedījumi bija. Varbūt atradums ar to saistīts, bet varbūt arī nē…
Sazinoties ar Jaunpils novada domes priekšsēdētāju Ligitu Ginteri, noskaidrojām, ka trešdien, 16. maijā, apbedījuma vietu Kartavkalnos klātienē novērtēt bija ieradies Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Rīgas reģiona inspektors Jānis Asaris. “Apbedījuma vietu, kā arī te atrasto saktiņu, kas šobrīd atrodas Jaunpils muzejā, nofotografēja un tika solīts sniegt atbildi, ko un kā tālāk darīt,” skaidroja L. Gintere. Domes priekšsēdētāja apstiprināja, ka pašvaldība, ja tiktu lemts uzsākt arheoloģisko izrakumus, to tikai atbalstītu, bet tai pat laikā neslēpa, ka, visticamāk, šāda notikumu gaita ir apšaubāma, kaut vai jau minētā trūcīgā finansējuma dēļ.
