I. Papendika:
– Pirmo reizi Jaunpils bibliotēka hronikā minēta jau 1890. gadā, kad dibināta arī Jaunpils Sadraudzīgā biedrība. Zināms arī, ka bibliotēkā bija pieejami 1620 grāmatu sējumi. (Starp citu šobrīd bibliotēkā atrodamas 10 000 vienības, tajā skaitā gan grāmatas, gan žurnāli.) Bet 1924. gadā bibliotēkā pieejami bija vien 852 sējumi un vairāki preses izdevumi, tā, piemēram, «Ritms», «Svari» u.c. Tas viss glabājās biedrības telpās, atsevišķā istabā – skapī. Konkrētākas ziņas par bibliotēku ir no 1925. gada, kad bibliotēkā bijuši 136 lasītāji un 885 izdevumu sējumi. Turklāt, tie bijuši tikai latviešu valodā. Zināms arī, ka 1926. gadā bibliotēkā tiek ierīkots lasāmgalds jeb lasītava. Jau 1930. gadā krājumi dubultojušies (1522 sējumi) un lasītājiem pieejami tādi žurnāli kā «Daugava», «Daba», «Burtnieks» «Domas», «Nākotnes Spēks» un «Latvijas Lauksaimnieks».
Un 1931. gada 25. oktobrī, kad tiek iesvētīts Sadraudzīgās Biedrības nams (Šodien tā vairs nav, jo kara laikā ticis iznīcināts, bet tas atradies iepretim «Top» veikalam. Par to liecinot vēl tādas kā iedobes zemē. – Red.), arī bibliotēka tikusi pie jaunām telpām. Nama iesvētīšanā toreiz piedalījies arī toreizējais Ministru prezidents Kārlis Ulmanis, kura novēlējumam nest gara gaismu plašai apkārtnei, biedrība sekoja ar lielu centību un pašaizliedzību. Lai gan, tolaik bibliotēkas darbā atklāti arī vairāki trūkumi. Proti, jaunpilnieki uzskatījuši, ka bibliotēkai jābūt biežāk atvērtai, bijuši neapmierināti ar to, ka vietējā grāmatu krātuvē trūkst pieprasīto grāmatu utt. Tieši tāpēc arī pieņemts lēmums, ka bibliotēkas pārzinim nedrīkst būt blakus nodarbes – bibliotēkas darbam jābūt galvenajam. Katrā grāmatā tika ielīmēti arī noteikumi, kas lasītājiem obligāti bija jāievēro – grāmatu var paturēt līdz četrām nedēļām, grāmatu nedrīkst sasmērēt, lasītāji savas grāmatas nedrīkst savstarpēji mainīt un dot tālākajai lasīšanai.
Jāpiebilst, ka jaunās telpas mudinājušas arī lasītājus kļūt aktīvākiem, to skaits sasniedzis 160. Turklāt, tas neskatoties uz to, ka tolaik savas bibliotēkas bijušas gan Struteles, gan Jurģu pagastam. Vēlāk šo bibliotēku krājumi nodoti Jaunpils bibliotēkai, tādējādi izveidojot vienu lielu – Jaunpils pagasta – bibliotēku. Bibliotēka Jaunpilī bijusi visos laikos. Vienīgi, nav informācijas, kur tā īsti atradusies kara laikā.
Vairāk lasiet piektdiena, 3. jūlija, laikrakstā ŠEIT=>
