10. maijā, meža dienu talkotāji Jaunpils Kartavkalnos atrada divu cilvēku kaulus un senu saktu.
Iespējams, ka atrastie kauli ir Jaunpils iedzīvotāju senču kauli. Atradēji – Jaunpils vidusskolas puiši – Ralfs Sīmanis, Juris Grinfelds, Jānis Eglītis un Mārtiņš Grāvītis, cilvēku kaulus zem vēja izgāztās egles saknēm nejauši ieraudzīja. Pacēla, lūkoja vienu, tad atrada vēl un vēl. Skolotāja Ineta Miķelsone, kas bērniem bioloģiju māca, domā, ka atrasti divu cilvēku kauli. Par atrasto saktiņu lēsa, ka tā varētu būt izgatavota 17. vai 18. gadsimtā. Saktiņa nogādāta Jaunpils pils muzejā. Par atradumu talcinieki solījās ziņot arheologiem.
Vairāk lasiet 11. maija laikrakstā.
Kartavkalnu apbedījuma izpētei valsts naudu neziedos
Sazinājāmies ar Latvijas arheologu biedrības valdes priekšsēdētāju Juri Urtānu.
J. Urtāns: – To, vai pētīs vai nepētīs jau nenosaka profesionāļi, jo, pirmkārt, tā ir naudas lieta. Jo tās jau nav vērtslietas – neviens tikai intereses pēc šādus izrakumus nesponsorē. Atrastā saktiņa ir viduslaiku – visticamāk no 15. – 16. gadsimta. Tā nesaistās ar pilskalnu – pilskalns ir vecāks; tātad tas ir kaut kas cits. Bet centrs jau visu laiku līdzās bijis – gan Jaunpils, gan pilskalns, gan kapsēta uz otru pusi. Ir ziņas, ka pie «Sparu» mājām agrāk kapella bijusi – maza viduslaiku baznīciņa; it kā kapsētas vietā, bet droši nav zināms – tikpat labi citur; bet pie viduslaiku kapellām un mazām baznīciņām apbedījumi bija; varbūt atradums ar to saistīts, bet varbūt arī nē… Tas ir viss, ko šobrīd varu pateikt.
Arheoloģijai, kā zinātnei, uz gadu atvēlētā nauda ir simtos latu mērāma… Šobrīd 97% no Latvijā veiktajiem izrakumiem ir tā saucamie aizsardzības izrakumi; kur ir kāda vajadzība būvēt un celt, un tad izrakumi tiek apmaksāti par īpašnieka naudu; lielākoties tas notiek tikai pilsētās – Ventspilī, Rīgā, Kuldīgā, Cēsīs… Tie atlikušie izrakumu procenti tiek veikti zinātniskās intereses apmierināšanai, bet šis nebūs tas gadījums.
Tas, ko šobrīd varētu darīt – droši vien vislabāk apglabāt tos kaulus, kur tie bija un miers. Nākošās bailes un briesmas, ka neuzgāžas virsū mantrači. Šobrīd pēc ziemas šie vīri ir pamodušies un pilni ar saviem instinktiem. Daudzās vietās Latvijā tiek fiksēti pārkāpumi un ierosinātas krimināllietas – diemžēl tāda ir realitāte.
P.S. Sazinoties ar Jaunpils novada domes priekšsēdētāju Ligitu Ginteri, noskaidrojām, ka trešdien, 16. maijā, apbedījuma vietu Kartavkalnos klātienē novērtēs Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Rīgas reģiona inspektors Jānis Asaris un tad arī pašvaldība lemšot, ko tālāk darīt – atbalstīt izpēti vai nē.
Mēs pirms nogādāšans muzejā saktu parādījām zinošam cilvēkam, kas ļoti aizraujas ar vēsturi un viņš apgalvoja ka sakta varētu būt no 13 g.s. līdz 14 g.s.
vai bus ari vel bildes kur mēs esam 4 visi kopa???
visaktuālākā ziņa šajā portālā.
Pēc šī raksta sapratu,ka ari man nav ko cerēt uz Latvijas Arheologu biedrību,kaut gan pēc zemes reformas,manā īpašumā iekļāva senu apbedījuma vietu…
Kāds sakars? Kāpēc cilvēki nedodas pētīt Kartavkalnus? Jaunpilij un tās iedzīvotājiem šie izrakumi varētu nozīmēt daudz.