Iepriekšējā nedēļas nogalē Jaunpils pusē sievas apguva, kā un ar ko mūsu senči krāsojuši dziju. Pasākumu jeb semināru bija rosinājusi un organizēja Jaunpils audēju biedrība «Dzīpars». Atsaucība bijusi necerēta liela. Pat no Rīgas un pat ar stopiem dāmas braukušas uz Jaunpili, lai tik šī amata – dzijas krāsošanas – nianses sīki smalki izzinātu.
1. jūlijā tūlīt pēc savstarpējās iepazīšanās visas ķērās klāt praktiskajām nodarbībām. Saimniecībā «Bramaņi», kur ir bioloģiski vērtīgas pļavas, zinātnieces Jantas Mežas vadībā dalībnieces devās īsto krāsaugu medībās. Bet pirms brist pļavā bioloģes uzskaitīja, kādi priekšdarbi jāveic. Ja nav zinātnieka pa rokai, var uz pļavu līdzi ņemt grāmatu «Latvijas augi». Lai nokrāsotu dziju, ar pāris puķītēm nepietikšot – nepieciešams paprāvāks klēpītis, tādēļ jāpaņem groziņu. Tāpat rokās vajadzētu būt cimdiem, jo daļa augu arī Latvijas pļavās ir indīgi. Pat, ja konkrētā pļava ir dažādu aizsargājamu augu pārbagāta, tomēr naktsvijoles, dzegužkurpītes un citus aizsargājamus augus vajadzētu atstāt, kur tie ir.
Līdz pusnaktij pils ezera saliņā dalībnieces krāsaugus dauzījušas, pēc tam kopā ar dziju likušas maisos un ūdenī mērcēties. Bet pašai krāsošanai sievas ķērušās klāt nākamajā dienā, kad tas viss ticis trijos katlos brūvēts pils pagalmā.
