Iepazīstamies ar Jaunpils ģimenes ārstu

J. Raibartam ir ilgu gadu pieredze nozarē. Par sevi viņš stāsta: “Esmu nācis no lielās pilsētas Rīgas un man ir 52 gadi. Ģimenes ārsta rezidentūru esmu beidzis divas reizes – pirmo reizi 1997. gadā un par valsts naudu. Bet tad dzīve ieveda starptautiskā farmācijas biznesā. Bērni bija mazi, gribējās dzīvot tomēr cilvēcīgāk… Pats esmu nācis no mediķu ģimenes, tādēļ ļoti labi zināju, kā tas notiek – kā dzīvo ārsti, kas neaizraujas ar kukuļu ņemšanu un naudas izspiešanu no pacientiem. Esmu iemācīts nevis naudu izspiest, bet taisni otrādi – no pacientiem naudu nekad neņemt…

Tā pilnīgi noteikti nav nauda, kas mani motivē strādāt par ģimenes ārstu; esmu diezgan labi dzīvojis – izbraukājis pasauli… Un ir pilnībā skaidrs, ka mans patiesais aicinājums ir palīdzēt cilvēkiem, tāpēc varu teikt atklāti, ka, te strādājot, ir pavisam cita gandarījuma sajūta [nekā farmācijas biznesā]. Un ko nozīmē palīdzēt? Kaut vai, ka varu izārstēt no bronhīta un plaušu karsoņa. Un man vienmēr ir prieks pa to, ka kāds pacients ir savakcinēts.

Taču, strādājot farmācijas biznesā, arī ļoti daudz iemācījos. Un vēl man ir arī militārā izglītība – esmu atvaļināts zemessardzes virsleitnants, kā arī esmu paspējis beigt biznesa vadības maģistru. Jā, trīs gadus vadīju zemessardzes štābā medicīnisko dienestu. Bet tad, kad par priekšnieku iecēla padomju armijas praporščiku, no turienes aizgāju. Tā kā es arī padomju armijā esmu dienējis piespiedu kārtā, tad man pret visiem tiem tautiešiem, kas ir savu tautu nodevuši labprātīgi (kalpošana okupācijas varas represīvajās un ideoloģiskajās struktūrās), attieksme ir stingra… Tad nu paliku tikai farmācijas biznesā – dažādās pozīcijās, dažādās kompānijās. Darba lietās nācies arī daudz pa pasauli braukāt, tas devis daudz tieši šim darbam. Esmu bijis dažādās ārstu praksēs – gan privātās, gan vispārējās medicīnas un dažādu speciālistu praksēs, kā arī apmeklēju daudzus kongresus un tikos ar izciliem mediķiem. Nesaku, ka viņi visi man bija kā piemērs, bet no katra cilvēka var kaut ko iemācīties.”

Dakteris Raibarts uzsver, ka strādājis daudz un enerģijas pieticis visam, bet pēdējā darba vietā, kurā bija atbildīgais Baltijas valstīs par Amerikas kompānijas produktu izplatīšanu, juties noguris. ”Atzīstu, ka enerģija vairs nav kā divdesmit gados. Un arī tas skatījums ir savādāks. Vienmēr esmu skatījies, ko labu ar savu darbu varētu izdarīt Latvijas ārstiem un medicīnai,” tā J. Raibarts.

Vairāk lasiet otrdienas, 11. februāra, laikrakstā ŠEIT=>