“Pirmais, kas ļoti daudziem nāk prātā, iedomājot Somiju, ir Ziemeļblāzmas, un daudzie ezeri. Bet man šķiet, ka šo zemi visvairāk raksturo sniegs, īpaši Ziemeļsomijā, kur tas ir vēl arī maijā… Tajā pašā laikā mēdz būt arī ļoti silts – tā, ka var skriet ar basām kājām un īsām piedurknēm, kaut apkārt vēl ir sniegs. Sniega ir tik daudz, ka, piemēram, lai tiktu pie rotaļlaukuma šūpolēm, ir jāpavada diena, lai tās no sniega izraktu. Savukārt, lai bērni varētu braukt no kalniņa ar ragaviņām, mēs viņiem sniegā izrokam tādas kā bobsleja trasītes. Mēs Latvijā uzskatām, ka mums ir četri gada laiki. To bērniem māca arī Somijā, kaut arī Ziemeļu reģionā pavasari īsti sajust nevar. Un, lai vieglāk varētu aizvadīt sniegotās ziemas, somiem ir tāda meditatīvā pieeja, ko paši dēvē par “piedzeršanos apakšbiksēs”. Ideja tāda, ka cilvēks sēž savā pidžamiņā, ērti, silti sasedzas un dzert. Var viens, var kopā ar draugiem… Bet ārkārtīgi svarīgi ir tas, ka cilvēkam nekādā veidā nav jāiztaisās – nav jākrāsojas un, ja nav vēlēšanās, pat var nemazgāties…
Jāsaka gan, ka šogad Somijā, vismaz manā pilsētā Vantā (Vntaa), bijusi līdzīga ziema tai, kāda tā ir šeit, un sniega nav tik daudz, kā citus gadus. Astoņus gadus nodzīvoju Kūsamo (Kuusamo) – tas ir pie Krievijas robežas, pie Polārā loka, ziemeļaustrumu Somijā. Tur ziema bija pat līdz astoņiem mēnešiem gadā, tādēļ es nesūdzos par sniega trūkumu Jaunpilī…
Kopumā Somijā daudzas lietas ir līdzīgas kā Latvijā un, protams, ir arī daudz atšķirīgā. Viena lieta, kas latviešus saista ar Somiju, ir rakstniece, tulkotāja un diplomāte Anna Žīgure (vīrs – somu rakstnieks un žurnālists Juka Rislaki). Viņa grāmatā «Ziemeļzemes cēlā tauta» ir izpētījusi visus pieejamos arhīvus un preses materiālus Latvijā no 1840. gada līdz 2. pasaules karam, lai atrastu visas publikācijas par Somiju. Jā, pirms 150 gadiem latvieši redzēja somus kā cēlu tautu, kas dzīvo ļoti skaistas un fascinējošas dabas vidū. A. Žīgure izpētījusi arī materiālus pretējā virzienā, bet izrādījies, ka spēcīgāka interese bijusi mums par somiem, ne otrādi. Interese par Latviju nu ir lielāka, jo tiem somiem, kas ir atbraukuši un iepazinušies ar mūsu zemi, tā parasti ir mīlestība uz ilgiem laikiem,” – stāstīja G. Pāvola. Viņa arī atklāja: lai iepazīstinātu vietējos ar latviešu kultūru Somijā, darbojas arī Somu – latviešu draudzības biedrība, kas nosaukta Jāņa Rozentāla vārdā. Kāpēc tieši mākslinieka vārdā? Jo viņš bijis precējies ar savulaik ievērojamu somu dziedātāju Eliju Forseli. Šī biedrība ļoti aktīvi veicinot somu interesi par Latviju, kā arī rīko latviešu valodas kursus.
Vairāk lasiet otrdienas, 3. marta, laikrakstā ŠEIT=>
Būt Jaunās Vienotības zagļu bandai Tukumā