Jaunpils Profesiju nedēļas ietvaros skolā viesojās Jaunā Rīgas teātra aktieris, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks un jau, var teikt, vairāk nekā 16 gadus jaunpilnieks Andris Keišs.
– Ideāls, kā es gribētu dzīvot? Es gribētu dzīvot Jaunpilī, te arī būtu Jaunais Rīgas teātris, kur varētu spēlēt teātri, un mani bērni varētu iet uz skolu vieni paši. Rīgā ir diezgan traki, jo tur, kur dzīvoju es, Čaka ielā, mēdz būt tāds rajons, kur neretu reizi redzami arī narkomāni. Es ļoti uztraucos par saviem bērniem, tāpēc esmu spiests pats viņus vest uz skolu. Un tāpēc ar skaudību skatos, kā jūs kaut vai no aizkapličas nākat mierīgi un droši uz skolu.
Mana dzīve paiet tikai darbā – vai nu filmēšanas laukuma, vai uz teātra skatuves. Tāpēc tādus cilvēkus kā jūs, gandrīz nemaz nesatieku.
Par teātri varu pateikt, ka tas nav nemaz tik viegli… Piemēram, pirms pusotra gada man bija ļoti nopietna loma, vajadzēja iemācīties aptuveni 60 lappuses teksta no galvas un to vajadzēja izdarīt salīdzinoši ātri. Tā ikdiena bija tāda: aizvedu savu meitu uz skolu, tad 8.30 sāku strādāt – mācīties tekstu, ap 11.00 mēģinājums, tad paēd, 17.00 jau ir grims uz izrādi, kura beidzas ap 22.00, 23.00. Tātad mana darba diena ilgst no 8.30 līdz 23.00. Arī sestdienās un svētdienās, jo man vakaros ir izrādes. No vienas puses aktiera profesija ir brīnišķīga, bet no otras – reizēm tā viss var sakrāties un… arī apnikt.
Visu rakstu lasiet laikraksta piektdienas, 4. marta, numurā ŠEIT!
