Uzsākta Zaļā purva atmežošana

Lai dabiskajam augstajam purvam palīdzētu ātrāk atjaunoties, Ķemeru Nacionālā parka Zaļajā  purvā sākta teritorijas atbrīvošana no kokiem, kā to paredz Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotā projekta “Hydroplan” sagatavotais purva atjaunošanas plāns.

Engures novada Smārdes pagastā esošajā Zaļajā purvā, kas savulaik degradēts kūdras izstrādes dēļ, kopumā paredzēta apmēram 300 hektāru lielas platības atmežošana, ko iecerēts pabeigt nākamajā gadā.

Neskarti vai maz ietekmēti augstie purvi ir klaji, bez kokiem un krūmiem vai arī ar skrajām priedītēm un sīkiem bērziņiem. Degradētos purvos koki ir lieli, tie izmaina ūdens režīmu un traucē atjaunoties dabiskam purvam.

Lai palīdzētu degradētajam purvam atjaunoties, 2017. gada ziemā, 2018. gada pavasarī ar speciālu tehniku tika aizbērti vairāk nekā 16 km grāvju un izveidoti 498 kūdras aizsprosti, tā apturot augstā purva tālāku degradēšanos, aizaugšanu un kūdras sadalīšanos 550 hektāru platībā. Papildu tam tika veikta arī purvam pieguļošā ceļa klātnes atjaunošana 600 metrus garā posmā.

Tuvākajos gados mežam tipiskajai veģetācijai no atjaunotā purva būtu jāizzūd dabiskā veidā, piemēram, purvā augošie koki sāks kalst.  “Tā kā teritorija vietumis ar kokiem aizaugusi ļoti blīvi, esam nolēmuši purvam palīdzēt, to jau laikus atbrīvojot no kokiem, kas ir liels ūdens patēriņš un palēnina purva ūdens līmeņa celšanu. Tādejādi daudz efektīvāk sekmēsim tieši augstajam purvam raksturīgo augu sugu – sfagnu, raseņu, spilvju – atgriešanos teritorijā,” pauž projekta “Hydroplan” koordinators, Pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas direktors Andris Širovs.

Degradētos, nosusinātos purvus, kuros sausā kūdra sadalās un zaudē savas oglekļa un ūdens uzkrāšanas spējas, pētījumi atzīst par nozīmīgiem oglekļa dioksīda, siltumnīcas efektu izraisošas gāzes, izmešu avotiem. Atjaunojot purvu, šīs gāzes tiek saistītas purvā, tādejādi tās “izņemot” no atmosfēras un samazinot ietekmi uz klimata pārmaiņām. Purvam ir nozīmīga loma klimata regulācijā, ūdens režīma stabilizēšanā, kā arī dabas daudzveidības nodrošināšanā, it sevišķi augu un putnu dzīves vides nodrošināšanā.

Lai nākotnē saglabātu Eiropas mērogā apdraudētas dabas vērtības, no 2011. līdz 2019. gadam Pārvalde veica detalizētu hidroloģisko izpēti un atjaunoja dabisko ūdens līmeni trīs nosusināšanas skartu mitrāju teritorijās ĶNP – Zaļajā purvā, Skudrupītes palienē un Ķemeru tīreļa rietumu daļai piegulošajos mežos.

Sīkāka informācija par Zaļā purva atjaunošanas projektu pieejama “HYDROPLAN” projekta interneta vietnē.