Torņa vietas izvēlē… pagaidām strupceļā

30. aprīļa vakarā Apšuciema skolā bija sapulcējušies iedzīvotāji, pašvaldības vadība un Aizsardzības ministrijas pārstāvji, lai veiktu sabiedrisko apspriešanu jūras novērošanas torņa celtniecībai. Apšuciema iedzīvotāji bija savākuši 132 iedzīvotāju parakstītu vēstuli, kurā iestājas pret torņa būvniecību.

Tikšanos atklāja Engures novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Kalnozols. Viņš skaidroja, ka 2006. gadā pagasta padome vērsās Aizsardzības ministrijā ar lūgumu, ka jārealizē jūras novērošanas torņa būvniecība. Engures pagasta padome lēma par vietu, kur varētu atrasties šis tornis ar domu, ka tā būs celtne, kurai būs jāpiemēro celtniecības ieceres publiskā apspriešana.

A. Kalnozols:

– 2009. gada aprīlī, kad bija tikšanās ar iedzīvotājiem, apsolījām, ka tai vietā, kur iepriekš bija paredzēta vieta torņa būvniecībai, deputāti nekad nepieņems lēmumu par šā torņa būvniecību. Tā kā tas ir valstiski svarīgs objekts un nepieciešams ne tikai Latvijai, bet arī NATO, no Aizsardzības ministrijas mēs saņēmām ierosinājumu izskatīt būvniecības iespējas citā vietā. Piedāvājām piecas vietas, kur perspektīvā varētu atrasties šis tornis. Zinot, ka iedzīvotājiem būs pretenzijas, pirmā vieta, kuru izraudzījāmies, bija aiz ciema, pretī mājām «Sili». Šī vieta nederēja, jo nebija pārklājuma. Nākamais uzstādījums no Aizsardzības ministrijas bija, ka šī vieta var būt tikai no Plieņciema līdz Apšuciema otram galam. No piecām piedāvātajām vietām atkrita trīs, atkrita arī vieta pie mājām «Meiri». Tātad palika vienīgā iespēja – pie Zīvartiņa stāvlaukuma uz Plieņciema pusi.

Tornis nepieciešams, lai glābtu dzīvību

Pēc A. Kalnozola runas Aizsardzības ministrijas (AM) pārstāvji rādīja filmu par jūras novērošanas sistēmu. AM valsts sekretāra vietniece nodrošinājuma jautājumā Inga Puikevica-Puikevska skaidroja, ka ministrija reāli vēlas tikai 12X20 m lielu zemes pleķīti, kur uzsliet torni. Likumdošana paredz, ka objektam jābūt 3000 m² lielam zemes gabalam, ko faktiski neizmanto. Bet iedzīvotājus uztrauca radiolokatora starojums, kas varētu negatīvi ietekmēt ciema iedzīvotāju veselību, arī zemes un īpašuma vērtība līdzās šādam tornim mazinātos…

Tika skaidrots, ka sistēma ir izveidota visai jūras piekrastei no Lietuvas līdz Igaunijai un ka tornim prasības ir: lai 4 līdz 5m garu laivu varētu pamanīt 7 km (4 jūras jūdzes) tālumā gar visu piekrasti no Lietuvas līdz Igaunijai, bet ar videonovērošanas sistēmu redzētu peldētājus.

Jūras kapteinis, Latvijas Krasta apsardzes dienesta komandieris Hermanis Černovs pastāstīja, ka viens no galvenajiem dienesta uzdevumiem ir glābt cilvēkus jūrā:

– Rīgā atrodas jūras glābšanas koordinācijas centrs, kura viens no galvenajiem uzdevumiem ir kontrolēt kuģošanas drošību un veikt glābšanas operācijas. Dežūras ir nepārtrauktas. Atkarībā no sezonas trīs līdz pieci kuteri ir gatavībā iziet jūrā glābšanas operācijās. Centra rīcībā ir arī viens helikopters. Vēl ir mašīnas ar laivām, sadarbība ar valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, ar policiju un brīvprātīgām struktūrām, piemēram, Salacgrīvā ir izveidota viena šāda glābšanas vienība.

Pašlaik veidojas Eiropas jūras novērošanas tīkls, kas sastāv no atsevišķiem

katras valsts posmiem. Tāda sistēma darbojas visās ES valstīs. Līdz šim Latvijā izmantoja veco tehniku, ko pārņēma no padomju armijas. Šis projekts ir moderns, tehnika pārbaudīta un droša. Agrāk radiolokācijas darbojās 36 grādu leņķi, tagad tikai 16 grādu leņķī. Starojums ir 10 reižu mazāks nekā atļautais, esam ieinteresēti, lai glābtu cilvēkus, lai novērstu kuģu sadursmes jūrā, lai to rezultātā nerastos ekoloģiskās katastrofas. Aicinu padomāt, kas notiks, ja būs kuģu sadursme un visa piekraste būs piesārņota ar naftas produktiem!

H. Černovs skaidroja, ka jūras glābējiem ir ļoti svarīgi redzēt, kur atrodas laiva vai kuteris, vai cits objekts, lai varētu ātri atrast vietu, kur atrodas nelaimē nokļuvis cilvēks. Vasarā nereti ir gadījumi, ka cilvēki ar vēja dēli iebrauc pa tālu jūrā vai arī kāds ar matraci iebrauc jūrā. Vidēji ik gadus palīdzība jūras piekrastē vajadzīga 25 līdz 105 cilvēkiem, neskaitot gadījumu, kad uz sēkļa uzsēdās kuģis «Mona Liza», kad evakuēt vajadzēja daudzreiz lielāku cilvēku skaitu.

A. Klanozols piebilda, ka pirms četriem, pieciem gadiem Ķesterciemā ar peldmatraci iepūta bērnu jūrā. Māte bezpalīdzīgi skraidījusi gar malu, un neviens nevarēja pateikt, kur tas bērns ir. Brauca, meklēja ar kuģiem, ar laivām, neviens neredzēja. Arī pirms sešiem gadiem, kad Bērzciemā jūrā iepūta vecu vīru – zvejnieku, kurš bija noairējies jēlām rokām un netika malā, ilgi neatrada Viņu nocēla ar helikopteri. Runātājs norādīja pārdomāt torņa nepieciešamību, ja tiek izglābta kaut viena cilvēka dzīvība…

Nevēlas starojuma ietekmi

Aizsardzības ministrija bija sagatavojusi Valsts Vides dienesta Radiācijas drošības centra vēstuli, kurā tiek skaidrots, ka Starptautiskā nejonizējošā radiācijas komiteja (ICNIRP) un Pasaules Veselības organizācija ir sagatavojušas informāciju ar nosaukumu «Par apstarošanas ierobežošanu no mainīgiem magnētiskiem un elektromagnētiskiem laukiem līdz 300GHZ ». Vēstulē norādīts, ka daudzu pētījumu rezultātu interpretācija ir ļoti sarežģīta, bet nav pierādīts, ka radaru starojums negatīvi ietekmē iedzīvotāju veselību. Pasaules Veselības organizācija ir atzinusi, ka nav pierādījumu par radaru starojuma ietekmi uz dzīves ilgumu, kā arī nav pierādāma vēža slimību biežuma palielināšanas. Apsekojot radaru stacijas, Starptautiskā projekta ietvaros ir konstatēts, ka apstarošanas lielums vietās, kur atrodas vai var atrasties iedzīvotāji, ir vismaz 1000 reizes mazāks par ICNIRB rekomendētajiem limitiem un 25000 reizes mazāks par to, kas var radīt kādu negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību.

Otrs dokuments, ko piedāvāja sapulces dalībniekiem, bija Vides Veselības nodaļas higiēnas ārstes Maijas Šņepstes atzinums, ka Vides veselības nodaļas rīcībā ir Apšuciemā uzstādāmās sistēmas «Terma Scanter 2001» elektromagnētisko (EML) mērījumu dati jūras novērošanas punktos «Miķeltornis», «Užava», «Pāvilosta», «Jūrmalciems» un «Rīga». Šajos punktos EML parametru mērījumi – enerģijas plūsmas blīvums un elektriskā lauka intensitāte ir frekvenču diapozonā 5-10 Hz, tātad mērījumu rezultāti nepārsniedz pieļaujamās robežvērtības saskaņa ar Eiropas Savienības rekomendāciju – ja šajā frekvenču zonā pieļaujamās robežvērtības ir attiecīgi 10 W2 un 61V/m, tad pieļaujamie mērījumu rezultāti ir vismaz 100 līdz 1000 reižu mazāki. Mērījumi tika veikti pludmalē un vietās, kur uzturas cilvēki.

***

Sapulcē Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem bija jāatbild uz neskaitāmiem jautājumiem, līdz it kā vienojās, ka torni varētu celt pie «Zīvartiņa». Taču tūlīt aiz torņa atrodas Plieņciems. Nu par veselības apdraudējumu ir uztraukušies šī ciema iedzīvotāji. Viņi savākuši jau 215 parakstus un iesnieguši protesta vēstuli Engures novada domē. Šajās dienās domes priekšsēdētājs Gundars Važa ar iedzīvotāju vēstuli dosies uz Aizsardzības ministriju. Nu būs jāmeklē jauns risinājums.