Starptautiski nozīmīgā mitrāja jaunais nosaukums nu ir “Kaņiera ezers un Lielais Ķemeru tīrelis” un tā robežas faktiski sakrīt ar Ķemeru Nacionālā parka teritorijas robežām.
“Fakts, ka starptautiskas nozīmes mitrāja statuss nu attiecināms uz visu Ķemeru Nacionālā parka teritoriju patiesībā ir diezgan likumsakarīgs – jau kopš pašiem tā pirmsākumiem Ķemeru Nacionālais parks tiek dēvēts par mitrāju parku, jo te atrodami gandrīz visi Latvijā sastopamie mitrāju veidi – dažāda veida purvi, palieņu meži un pļavas, upes, ezeri un jūras piekraste. Tieši tādēļ ĶNP ir viena no bioloģiski daudzveidīgākajām dabas teritorijām Latvijā, kur neparasti lielā koncentrācijā sastopamas retas un apdraudētas dabas vērtības,” pauž Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora vietnieks dabas aizsardzības jomā Andris Širovs.
Ramsāres vietas statuss dos iespēju daudz plašākā starptautiskā mērogā izcelt ne tikai Kaņiera ezera apkārtni, bet arī pārējās ĶNP mitrāju teritorijas, daloties pieredzē gan par īstenotajiem mitrāju biotopu atjaunošanas darbiem, gan arī daudzveidīgo dabas izglītības un sabiedrības iesaistes piedāvājumu visā ĶNP teritorijā, kas nodrošina iespēju ikvienam uzzināt ko vairāk par mitrājiem un izprast to saglabāšanas nozīmi. Vietējiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem jaunais statuss nekādus papildus ierobežojumus un pienākumus neparedz.
Šogad aprit Ramsāres Mitrāju konvencijas 50. gadadiena, kuru sagaidot Mitrāju konvencijas ģenerālsekretāre Marta Roha Urrego aicina ikvienu labāk saprast un novērtēt mitrāju nodrošināto dzīvības pamatu – ūdens izmantošanas iespējas. “Pasaulē šobrīd ir ūdens resursu krīze ar ļoti nopietnām sekām, un tieši mitrāji ir tās risinājuma pamatā,” paudusi ģenerāldirektore, piebilstot, ka mitrāji ir nozīmīgs saldūdens avots bez kā dzīvība nevar pastāvēt, tādēļ cilvēces galvenais pienākums ir taupīt ūdeni un saglabāt mitrājus.
Publisko pasākumu ierobežojumu dēļ šogad kopīgie pārgājieni un pasākumi Mitrāju dienas atzīmēšanai nenotiek, taču ikvienam ir iespēja tos iepazīt, dodoties uz kādu no dabas takām, kas izveidotas purvos, dumbrājos un piekrastes mitrājos. Izvēlēties interesantu maršrutu iespējams Dabas aizsardzības pārvaldes mobilajā lietotnē “Dabas tūrisms”, kur atrodama informācija par dažādām purva pastaigu laipām un takām. Lai arī zemi biezā kārtā klāj sniegs, arī šajā gadalaikā mitrāji ir aizraujošs un neparasts galamērķis.
Mitrāji kā ekosistēmas ir ļoti nozīmīgi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, kā arī cilvēku dzīve bez tiem nav iedomājama. Lai tos aizsargātu, 1971. gada 2. februārī Irānas pilsētā Ramsārē tika pieņemta konvencija “Par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi”, kas bieži vien tiek dēvēta vienkārši par Ramsāres vai arī par Mitrāju konvenciju. Tas ir vienīgais pasaules mēroga vides aizsardzības līgums, kas veltīts kādai noteiktai ekosistēmai.
Ramsāres konvencijas 2. pants paredz, ka katrai konvencijas dalībvalstij savā teritorijā jānosaka starptautiskas nozīmes mitrāji jeb tā sauktās – Ramsāres vietas. Lai kādu teritoriju noteiktu par Ramsāres vietu, tai jāatbilst vienam vai vairākiem kritērijiem, piemēram, teritorijā regulāri uzturas 20 000 vai vairāk ūdensputnu. Valstīs, kas pievienojušās Ramsāres konvencijai (170), kopumā ir noteikti vairāk nekā 2350 starptautiskas nozīmes mitrāji ar kopējo platību 2,5 miljonu hektāru platībā. Latvijā ir sešas starptautiski nozīmīgas mitrāju teritorijas – Engures ezers, Lubāna mitrājs, Pape, Pelečāres purvs, Teiču un Ziemeļu purvi un kopš 2020. gada 1. decembra arī jauna, paplašināta Ramsāres vieta – Kaņiera ezers un Lielais Ķemeru tīrelis, kas faktiski ietver Ķemeru Nacionālā parka teritoriju.
nu nezin gan,kā šī purva sačakarēšana sadzīvo zaļo lozungu…..