Baltijas Vides forums organizēja aizsargājamās jūras teritorijas «Rīgas līča rietumu piekraste» dabas aizsardzības plāna izstrādi. Darbs ilga nedaudz vairāk nekā gadu. Plāna izstrādē bija iesaistītas pašvaldības, ostu apsaimniekotāji, zvejnieki, sabiedrisko organizāciju pārstāvji. 15. jūnijā Engures Mūzikas un mākslas skolā notika plāna sabiedriskā apspriešana.
Nevarētu teikt, ka tā būtu kupli apmeklēta, tomēr pāris cilvēku, kas arī uzdeva jautājumus, zālē bija.
Plāns zvejniekiem netraucēs
Vispirms plānu stādīja priekšā tā izstrādes vadītājs Edgars Bojārs. Veidojamā aizsargājamā teritorija atrodas jūrā iepretim Talsu rajona Kolkas, Rojas un Mērsraga pagastiem, Engures un Lapmežciema pagastiem Tukuma rajonā un Ķemeriem, kas ir Jūrmalas pilsētas daļa. Teritorijā atrodas Eiropas Savienības nozīmes zemūdens pļavu veids – rifi, kuriem ir būtiska nozīme zivju resursu atjaunošanā. Ap Mērsragu un Abragciemu atrodas vienīgās zināmās jūras sīgas nārsta vietas Latvijā, tāpat arī Rīgas jūras līcis ir nozīmīga ziemojošo putnu uzturēšanās vieta. Te ir uzskaitītas 30 putnu sugas, tais skaitā brūnkakla un melnkakla gārgales, kākulis, tumšā pīle, mazais ķīris un citas.
Dabas aizsardzības plāns netraucēs zvejniekiem, kuri varēs zvejot tāpat kā līdz šim, arī braukt ar kuģi un lavām drīkstēs bez ierobežojumiem, ostu darbībā izmaiņas nav paredzētas, dabas aizsardzības plāns netraucēs arī tos, kuri peldēsies un atpūtīsies pludmalē.
Aļģes un gliemenes iegūt nevarēs
Plāns lieguma zonā iesaka ierobežot vēja ģeneratoru uzstādīšanu un derīgo izrakteņu ieguvi, lai neapbērtu rifus, tāpat arī ierobežot jaunas grunts novietnes ierīkošanu. Šajā teritorijā nevarēs veikt aļģu un gliemeņu rūpniecisko ieguvi (ko nedara arī pašlaik) un nebūs paredzēts ierīkot arī akvakultūras uzņēmumus.
Neitrālajā zonā šīs aktivitātes būs iespējamas.
Putnu aizsardzības plānā paredzēts, ka no 1. jūnija līdz 15. augustam jāierobežo pārvietošanos ar ūdens motocikliem un nodarbošanos ar kaitbordu. Faktiski šis plāns dod tikai ieguvumus, jo, piemēram, zvejnieki ir ieinteresēti rifu saglabāšanā, kas ir nārsta vieta zivīm. Līdz ar dabas plāna izstrādāšanu, tiek saglabātas dabas vērtības, kas šo vietu padara interesantāku tūristiem.
Sodi stingrāki nebūšot
Zvejniekus tomēr uztrauca jautājums, vai jaunais dabas aizsardzības statuss neizmainīs viņu stāvokli, proti: ja zvejniekam jūrā netīšām izlīs litrs degvielas, piemēram, Carnikavā, viņam būs par to mazāks sods un atbildība, bet jaunveidojamā dabas aizsardzības teritorijā – lielāks. Projekta autori un Ventspils reģionālās Vides pārvaldes un Vides ministrijas pārstāvji apgalvoja, ka sods abos gadījumos – gan Carnikavā, vai Rīgas līča rietumu piekrastē būšot vienāds.
Rīgas jūras līča rietumu piekrastes dabas aizsardzības plānā pēc sabiedriskās apspriešanas tiks veiktas pēdējās korekcijas un tas tiks saskaņots ar atbildīgajām institūcijām un apstiprināts Vides ministrijā.
