6. un 7. oktobrī, kad Latvijas Ornitoloģijas biedrība sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi, BirdLife International un Latvijas Vides aizsardzības fondu visā Latvijā organizēja ikgadējo Eiropas Putnu vērošanas dienu pasākumus. Kā katru gadu, dažādas putnu vērošanas aktivitātes notika arī Ķemeru Nacionālajā parkā.
Svētdien desmitiem cilvēku devās autobusa ekskursijā uz Kaņiera ezeru un Dunduru pļavām kopā ar Latvijas Dabas muzeja ornitologu Dmitriju Boiko, kā arī apmeklēja Kaņiera ezera putnu torni, kur par putniem stāstīja biologs Viesturs Vintulis.
Kā novērojām, vēl dienas pirmajā – nelietainajā pusē – niedru taku, kas Kaņierī, kā arī skatu torni apmeklēja arī savstarpēji nesaistīti, lielāki un mazāki dabas mīļotāju pulciņi. Viņi izmantoja iespēju gan tālskatī palūkoties, kur lielākos bariņos ūdenī bija pavisam labi novērojami gulbji, lauči un baltie gārņi, gan arī uzdot jautājumus speciālistam. Nu, piemēram, V. Vintulis stāstīja par metodēm, kā ierobežot kormorānu kolonijas izplešanos – par efektīvu tiek atzīta putnu traucēšana perēšanas periodā, ne medīšana, kā dažbrīd tiek uzskatīts. Viņš pastāstīja arī par to, kāpēc nepieciešams ezerā pļaut niedres (pļāvējs tobrīd bija izbraucis krastā un apmeklētājiem bija tikpat interesants objekts, kā novērojamie putni). Izrādās, ūdens putniem vienlaidus niedrājs nav tīkams – drīzāk nelielas saliņas, kur vīt un paslēp ligzdu, ko ieskauj ūdens. Visbeidzot dabas pētnieks mierināja, pat ja pēkšņi brīnumainā kārtā uznāktu sals, vismaz zosveidīgajiem tā nebūtu liela bēda – viens spārnu vēziens jeb viena diennakts pārlidojumā, un zoss jau ir Polijā! Tieši tādēļ tie putni, kas pārziemo šajā pašā kontinentā, tik tā siltākajā galā, nebūt tā nesteidzas.
Vairāk lasiet otrdienas, 9. oktobra, laikraksta numurā ŠEIT
