Priekšvēlēšanu diskusija Engures novadā

Kā katru reizi pirms vēlēšanām, arī šoreiz mūsu laikraksts dod iespēju izteikties deputātu kandidātiem, kas pretendē uz vietu novada domē. Vienlaikus šais sarunās aicinām piedalīties iedzīvotājus, kuri var uzdot sasāpējušus jautājumus kandidātiem, kā arī rosinām diskutēt par to, kas padarīts iepriekšējos gados un kas turpmākajai novada attīstībai nepieciešams.

Engures novadā uz 15 deputātu vietām pieteikušies 35 deputātu kandidāti.

Vēlēšanu komisijā Engures novadā iesniegti trīs saraksti: Centriskā partija «Latvijas Zemnieku savienība», Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» un Reformu partija. Laikraksta organizētajai diskusijai atsaucās vien divas partijas – Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» un «Reformu partija». Diskusiju vadīja un redakciju tajā pārstāvēja redaktore Ivonna Plaude, korespondente Rūta Fjodorova un fotožurnālists Jānis Vītols.

Trīs minūtes – reklāmai

Deputātu kandidātiem izlozes kārtībā bija jāstādās priekšā, jāiepazīstina ar savu sarakstu un jāuzraksta trīs galvenās problēmas, kas šobrīd ir novadā, un kāds varētu būt to risinājums četru gadu laikā.

Ilze Vanaga, Reformu partija:

– Mēs esam nolēmuši dot savu ieguldījumu, lai uzlabotu dzīvi novadā. Redzam to, kā ir šobrīd. Mūsuprāt, domei trūkst komunikācijas ar vietējiem iedzīvotājiem. Mēs vēlamies to uzlabot, jo visiem taču šeit ir jādzīvo un jāstrādā. Cienām to, ko ir izdarījuši iepriekšējā sasaukuma deputāti, taču mēs varētu šo darbu pilnveidot. Uzskatām, ka mums jāstrādā vienotā komandā bez pozīcijas un opozīcijas. Mūsu kandidātu sarakstā ir Mārīte Pauga, Silvija Vanaga, Dagnija Petrovska, Signe Štolcere, Ligita Balode, Aigars Behmanis, Ilze Vanaga.

Ivonna Plaude, «Neatkarīgās Tukuma Ziņas»:

– Piebildīšu: Dagnija Petrovska ir mūsu laikraksta  ārštata korespondente, raksta par praktisko darbu lietām. Viņa nav mūsu oficiāla darbiniece, tāpēc nekādu koruptīvu attiecību mums nav.

Gundars Važa, Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» (Turpmāk tekstā – «Nacionālā apvienība». – Red.):

– Mūsu deputātu kandidātu saraksts pārstāv visus novada pagastus: no Engures – Oskars Kambala, Normunds Šērs, Aija Rudovska, Atis Bērziņš, Andris Kalnozols, Kaspars Kārkliņš, Lapmežciemu pārstāv Jānis Tomels, Gatis Buraks, Kaspars Gailis, Gints Kellers, savukārt Smārdi pārstāv Ģirts Krūmiņš, Mārcis Gulbis, Imants Valers, Gunta Lāce, Māris Lipkins, Viesturs Ošenieks, Jānis Reķis un Gundars Važa. Mēs uzskatām, ka pārstāvēta visa novada teritorija, lai problēmas varētu vieglāk konstatēt, lai tās ātrāk nonāktu līdz domei un atrisināšanai. Mūsu devīze ir: ”Godprātīgs darbs un attieksme pret mums uzticētajiem pienākumiem, pret pienākumiem, ko uzticējuši vēlētāji, un arī tiem, kurus deleģējusi valsts.” Ar savu darbu esam pierādījuši, ka protam strādāt, un mēs arī gribētu to turpināt.

Par komunikāciju un konsultatīvo padomi

I. Vanaga:

– Saskāros ar lietu, ka nevaru Engures mājas lapā atrast budžetu.

G .Važa:

– Mēs to esam vairāk izvērsuši, nekā Valsts kase prasa.

I. Vanaga:

– Tā informācija ir, bet vienkārši kā lietotājam tā ir grūti atrodama. Otra lieta ir mana personīgā saskarsme ar domi. Reiz mēģināju aizrakstīt e-pasta vēstuli par vienu mazu problēmu. Domāju, ka tā ir elementāra kārtība: kad dome saņem vēstuli, tad aizsūta atbildi, ka vēstule saņemta un ka informācija tiek skaidrota vai jautājums risināts…

I. Plaude:

– To paredz arī iesniegumu iesniegšanas kārtība.

G. Važa:

– Tas bija e-pasts, ja tas nav elektroniski parakstīts, mēs varam arī neatbildēt.

 Bet mēs taču uz to atbildējām.

– Bet kur tad ir problēma?

I. Vanaga:

– Problēma ir tā, ka ne visi vēlas iet šo iesnieguma ceļu. Atbildi uz savu jautājumu saņēmu ar nelielu nobīdi.

– Važas kungs, jums ir preses sekretārs, jums jau pašam tas nemaz nav jādara…

 G. Važa:

– Tas nebija preses sekretāra kompetencē.

I. Vanaga:

– Domāju, ka ikvienam iedzīvotājam var būt kāds pastāsts, kāda maza problēmiņa, par ko viņš vēlētos dalīties.

–  Vai tad novada domes priekšsēdētājam Lapmežciemā nav pieņemšanas laika?

I. Vanaga:

– Visi nevar tikt uz pieņemšanu, jo lielai daļai mūsu iedzīvotāju darba vieta ir Rīgā.

Dace Galandere, Engures novada domes izpilddirektore:

–  Es gribētu iebilst, ka ceturtdienās mums ir pieņemamā diena un visa pagasta pārvalde strādā līdz 19.00. Arī domes priekšsēdētājs šajā laikā atrodas pārvaldē.

I. Vanaga:

– 18.00 man beidzas darbs, autobuss ir 19.00… (Nacionālās apvienības saraksta biedri cits caur citu izsaka ironiskas piezīmes. – Red.)

– Jūsu nostāja ir redzama. Šobrīd I. Vanaga ir iedzīvotājs, kuram ir problēmas ar piekļuvi domei, lai tā viņu uzklausītu.

Imants Valers, «Nacionālā apvienība»:

– Komunikāciju vienmēr var uzlabot.

– Tieši tā. Valera kungs ir pasēdējis Saeimā, viņš zina, ko nozīmē diplomātija.

I. Valers:

– Ar Saeimu tam nav nekāda sakara.

– Jūs vienkārši esat diplomāts. Tas ir kompliments. Taču šeit konflikts ir redzams – vienkāršais novada iedzīvotājs grib tiks sadzirdēts. Piedāvāts ir arī risinājums, ka pagastos vajadzētu organizēt konsultatīvās padomes. Kandavas novadā jau šādas padomes darbojas. Vai Engures novadā ir konsultatīvās padomes?

G. Važa:

– Pagaidām nav, bet varbūt, ka būs.

– Konsultatīvā padome var sanākt arī sestdienās. 

G. Važa:

– Ir arī vēl citas formas… Ja visas apdzīvotās vietas netiek pārstāvētas, tad no šīm apdzīvotajām vietām izvēl vecāko. Ir vajadzīgs cilvēks, kuram var ticēt, ko viņš saka. Ir bijis, ka man piezvana nezin kāds cilvēks, ka kaut kur ceļš nav iztīrīts. Es aizbraucu, bet, izrādās, tur viss ir kārtībā… Ja es nevaru tam cilvēkam ticēt, tad man tāds nav vajadzīgs.

– Kā nav vajadzīgs?! Bet tie visi ir jūsu iedzīvotāji!… Tā jau nevar runāt… Jūs taču esat viņu, ne viņi jūsu dēļ.

Ligita Balode, Reformu partija:

– Es domāju, ka konsultatīvajai padomei ir citas funkcijas. Ne jau par aizputinātiem ceļiem ir jāziņo. Katrā pagastā padome pārstāv izglītību, ražotājus, un tad padome sanāk kopā, tiekas ar pārvaldes vadītāju un vēlmes un kopīgo vienošanos nodod deputātiem.

G. Važa:

– Lapmežciema pagastu līdz šim domē pārstāv seši cilvēki. Ar pārvaldes vadītāju deputāti izdiskutē, kā tiks izlietota nodalītā nauda, kas tiek atvēlēta pagastam.

I. Valers:

– Domāju, ka ideja ir ļoti laba, tikai tai nevajadzētu rasties piespiedu kārtā no augšas. Ja šādu padomi izveidos, tā nedarbosies.

L. Balode:

–  Bet mēs jau esam tās apakšas. Es redzēju, kā strādā šāda padome, un sapratu, ka mums tāda ir vajadzīga.

–  Vadībai tā varētu būt neizdevīga!? Bet cilvēku informēšana un iesaistīšana arī varētu būt viena no domes funkcijām. Jums ir darbinieki un iespējas…

Kaspars Gailis, «Nacionālā apvienība»:

– Ja grib aiziet uz domi un izrunāt kaut kādu jautājumu, tad to parasti var vienmēr.

– Kur jūs strādājat?

– Es strādāju a/s «Premia FFL».

– Jūs tā varat katrreiz no darba aiziet?…

K. Gailis:

– Protams. Ja ir vajadzīgs atrisināt kādu jautājumu domē, tad var atrast laiku, atnākt un izrunāt vienmēr.

– Ir, kas nevar. Piemēram, tie iedzīvotāji, kas strādā citās pašvaldībās, bet jūsu novadam ienes nodokļus. Tas taču bija pozitīvais uzstādījums – piejūras novads lepojoties ar savu guļamvagonu statusu, lolojot tos, kas dzīvo un strādā citur. Tagad izklausās, ka viņus pat uzklausīt nesanāk… 

Jāattīsta tūrisms un uzņēmējdarbība

– Nākamā lieta, ko rosina risināt Reformu partija, ir tūrisma infrastruktūras uzlabošana un pašvaldības atbalsts kopējā tūrisma tīkla izveidošanai.

I. Vanaga:

– Iespēja nodarboties ar tūrismu ir laba lieta, kas jāizmanto vietējiem iedzīvotājiem par labu. Plieņciemā mums ir Imperatora pludmale, Abragciems ar zilo karogu…

– Vai novadā ir Tūrisma informācijas centrs (TIC)?

G. Važa:

– Pašlaik nav, bet mums ir ļoti laba sadarbība ar Tukuma tūrisma informācijas centru. Visi mūsu uzņēmēji un piedāvājumi ir Tukuma TIC mājas lapā.

I. Vanaga:

– Bet vai jums nešķiet, ka tos, kas nokļuvuši Jūrmalā, vajadzētu dabūt te – dziļāk, nevis tikai tos, kas jau paspējuši nokļūt Tukumā? Tie, kas nokļūst Tukumā, būs jau visu apskatījuši.

– Kandava savu TIC uztaisīja, un viņiem apgrozījums ir palielinājies.

Gunta Lāce, «Nacionālā apvienība»:

– Mēs arī programmā esam ierakstījuši, ka TIC jārealizē.

– Jūsu teritorija – ievērojamais aizsargājamo teritoriju statuss – jau nosaka nepieciešamību nodarboties ar tūrismu. Arī pats, Važas kungs, intervijā teicāt, ka tas ir attīstības potenciāls, kas jāizmanto.

G. Važa:

 – Mums jau tūrisma nozare darbojas. Problēma ir nevis TIC, bet kooperācijā starp uzņēmējiem.

–  Kāpēc, piemēram, Lapmežciemā nevarētu būt TIC?

– Tas, visticamāk, būtu iespējams vasaras mēnešos. Mūsu programmā tas ir ierakstīts.

Oskars Kambala, «Nacionālā apvienība»:

– Tūrists, kas iebrauc, jau izvēloties galamērķi, paskatās mājas lapās. Katram tūrisma objektam, kas atrodas Engures novadā, ir sava mājas lapa. Tūrists jau to izpēta, pirms dodas ceļojumā. Cilvēks savu atpūtas nedēļu plāno, un šī informācija Tukuma TIC ir ļoti labi pieejama.

 – Es jums iebildīšu. Uzdrošinos apgalvot, ka jūrmalā vasarā ir ļoti daudz iebraucēju, kuri iepriekš nav informēti. Viņi dodas uz Lapmežciemu, un – ko viņi tur uzzina?… Vai tajā pašā muzejā nevarētu iekārtot arī Tūrisma informācijas centru? 

O. Kambala:

– Ja mēs runājam par tūrismu, mums vajadzētu segmentēt šīs lietas un precīzāk sadalīt. Jūs gribat informāciju ieraudzīt pie katra veikala…

– Citās Eiropas valstīs ceļojot cilvēki vispirms dodas uz informācijas centriem.

O. Kambala:

– Pirms es braucu uz kādu vietu, es sīki izpētu, kur apmesties, ko apskatīt un tamlīdzīgi… Mums informācija ir pietiekama…

– Iebilstu, ka informācijas ir pietiekami. Tā ir ārkārtīgi mainīga. Mēs katru gadu sagatavojam gadagrāmatu, vācam informāciju augustā, bet jau decembrī, kad gadagrāmata iznāk, informācija tūrisma jomā ir mainījusies. Esmu piedalījusies arī projektā – pašā krīzes karstumā iesaistījāmies reklāmas grupā, kas piedāvā {apskates] objektus. Nobraucām pa Kurzemes jūrmalu, un nevienā vietā praktiski nepiedāvāja to, kas bija sludināts.

O. Kambala:

– Tā ir tēma, par kuru mēs varētu piecas stundas runāt…

– Vai domājat, ka jūs iegūsiet naudu no valsts autostāvvietu izbūvei jūrmalā?

G. Važa:

– Pašlaik izskatās, ka neiegūsim.

– Kāpēc ne?

G. Važa:

– Šajā plānošanas periodā tādām lietām nauda nav paredzēta.

– Ko darīsiet?

– Domāsim, ko darīt. Nav jau cita varianta, kā vien pašvaldības budžets. Taču mēs neesam gatavi investēt svešā īpašumā, šajā gadījumā a/s «Latvijas valsts ceļi» vai Ķemeru Nacionālajā parkā.

– Tad jau piekrastes tīrīšanā arī nevarat ieguldīt līdzekļus…

G. Važa:

– Varētu pamēģināt vasarā vienu dienu netīrīt…

Andris Kalnozols, «Nacionālā apvienība»:

– Vēl viena lieta, runājot par tūristu piesaistīšanu – cik mēs tos tūristus piesaistīsim, palielināsim to skaitu? Trīs reizes, piecas reizes? Jāņem vērā, ka te dzīvo arī vietējie iedzīvotāji. Ir daudzas lietas, kas pēc tam atsaucas uz vietējiem iedzīvotājiem – siltā laikā jūrmalas apmeklētāju skaits ir diezgan iespaidīgs un pēc tam varat paskatīties, kāda pirmdienas rītos izskatās pludmale – tā kā kara laukā. Jautājums ir…

– Bet tūristi – tās taču ir darba vietas, ienākumi?!…

A. Kalnozols:

– Jautājums ir, vai reāli nauda no tūristiem atnāk atpakaļ pašvaldības budžetā.

–  Varbūt jautājums ir cits – vai jūs mākat šo naudu paņemt?

A. Kalnozols:

–  Bet jūs domājat, ka tas ir tik vienkārši? Nauda, iespējams, atnāks atpakaļ tūrisma uzņēmumiem, bet ne ar nodokļiem pašvaldībai.

– Jūs jau ilgus gadus strādājat, jums vajadzētu zināt, ko un kā darīt…

A. Kalnozols:

–  Mēs neredzam šo summu. Mūs neviens uzņēmējs īstenībā ar tādu informāciju neapgādā.

– Vai tad tas nav jūsu uzdevums – veicināt uzņēmējdarbības attīstību? Jūs taču paši varat aptaujāt savus uzņēmējus. Kambalas kungs taču var jūs informēt.

O. Kambala:

– Jā, tūristi ir ļoti izdevīgi, taču jāsaprot, ka viņi ir īsu gada laiku: jūrā tie ir 2,5 mēneši, ja man ir ezers, tad četri, pieci mēneši. Bet uzņēmējam ēst gribas visus 12 gada mēnešus.

– Ko jūs iesakāt?

A. Kalnozols:

– Tā ir problēma. Ziemas periodā tūrisms nedarbojas.

I. Vanaga:

–  Tāpēc jau mēs šo [centru] ierosinām.

O. Kambala:

– Lai TIC darbotos arī ziemā, ir vajadzīgs cilvēks, kurš saņem algu. Kurš šo algu maksās?

– Vieglāk jau ir nedarīt neko.

O. Kambala:

– Ja mana māte nevadātu pa dzirnavām ekskursijas, es nevarētu atļauties pieņemt šim mērķim darbā cilvēku.

– Bet tāds jau ir tas privātais bizness…

– Vai ar pašvaldības budžetu iztiekat vai arī saņemat finansējumu no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda?

G. Važa:

– Mēs pagaidām iztiekam paši.

– Tad jo vairāk jums ir jāsaka paldies rīdziniekiem, kuri pie jums dzīvo, strādā Rīgā un maksā ienākuma nodokli. Bet jūs viņus pat uzklausīt sestdienās  negribat. A. Kalnozola pieminētais vietējais iedzīvotājs, kurš vasarā pat tūristus negrib, diez vai būs jūsu lielākais nodokļu pienesējs…

A. Kalnozols:

– Jūs šo interpretējāt, kā vēlējāties. Es esmu par to, ka šīs lietas jāsabalansē.

– Pēc jūsu teiktā iznāk, ka tūrisms ir sasniedzis maksimumu? Jums tūristu jau par daudz?! 

Par sporta halli, bērnu brīvlaiku un transportu

– Trešā reformistu izvirzītā problēma – jauniešu iespējas brīvā laika pavadīšanā, domes atbalsts jauniešiem darba meklējumos un sociālais atbalsts realitātē. Lūk, Lapmežciemā sporta halle ir, bet tur neesot iespējas publiskajam apmeklējumam.

Gints Kellers, «Nacionālā apvienība»:

– Principā halle ir visiem pieejama, ir salikti laiki, cikos var iet…

– Ir runa par brīvo apmeklējumu jauniešiem

– Hallē notiek sporta stunda jauniešiem.

– Vai iedzīvotājiem ir paredzēts publiskais apmeklējums, kā tas skolotāju Germovu vadībā ir, piemēram, Smārdē?

G. Kellers:

– Lapmežciemā tas nav iespējams, maz apmeklētāju.

I. Vanaga:

– Problēma jau ir arī aizkļūšana līdz Lapmežciema hallei. Lai es no Ragaciema aizsūtītu bērnu, man ir jārēķina, cik tas maksā. Viņam [autobusā] jāpērk pieaugušā biļete gan turp, gan atpakaļ.

G. Lāce:

– Bet tā jau ir visur.

– Visur tā nav – Tukumā, lai, piemēram, aizvestu skolēnus – sportistus – uz Tumi vai sporta halli Pūrē, biļete tiek apmaksāta vai komandai tiek organizēts atsevišķs transports. Arī Kandavā nu atrasts līdzīgs risinājums.

G. Lāce:

– Bet vakarā Smārdes sporta zāles publiskā apmeklējuma laikā iedzīvotāji brauc no Milzkalnes, no Cērkstes, un viņiem ceļu neviens neapmaksā.

– Vai pašvaldības apmaksātajiem pulciņiem transporta izdevumi skolēniem ir apmaksāti? Vai transporta jautājumi sagādā problēmas? Kāds ir pašvaldības risinājums?

G .Važa:

– Es saprotu, ka jūs gribat dzīvot komunismā, ka neviens ne par ko nemaksā…

G. Lāce:

– Pašvaldība apmaksā ar skolu un interešu izglītību saistītos transporta izdevumus, bet ne vakara stundās…

– Bet sporta nodarbības nenotiek mācību laikā, bet gan, piemēram, 17.00, kad bērnam ir treniņš, uz kuru viņam ir jānokļūst. Kā viņš tur nokļūst?

I. Valers:

– Pašvaldībai ir jānodrošina transports uz skolu un no skolas. Pārējā laikā transports jānodrošina vecākiem.

G. Lāce:

– Ir bērni, kas brauc uz citiem pulciņiem – uz hokeju, uz basketbolu, uz futbolu Tukumā ārpus mācību procesa. Šos ceļa izdevumus finansē vecāki.

I. Vanaga:

– Vasarā trīs mēnešus bērni un jaunieši ir bezdarbībā…

G. Lāce:

–  Šogad mums ir domes apmaksāts projekts jauniešu darbam vasarā. Esam izveidojuši iespēju četriem jauniešiem no katra pagasta mēnesi strādāt. Projekts paredzēts jauniešiem no 7. līdz 9. klasei.

I. Vanaga:

– Cik Lapmežciemā ir šāda vecuma skolēnu un cik ir pieteikušies?

D. Galandere:

– Pašlaik ir pieteikušies pieci bērni. Katru mēnesi ir četras darba vietas.

– Tas nav risinājums, ja, piemēram, Lapmežciemā bērnu vecāki strādā Rīgā, Jūrmalā, pašvaldība grib, lai pienesumu nodokļos viņi atnes, tad arī jādomā par viņu bērniem, kas paliek mājās, vismaz mazākajiem, kurus bez uzraudzības atstāt nedrīkst. Vai ne tā?…

I. Valers:

–  Mēs sarunu ne tā veidojam. Šobrīd vajadzētu mūsu kolēģu sarakstam stāstīt, kā viņi savas izvirzītās problēmas risinās, savukārt, kad mēs celsim savu problēmu priekšā, tad stāstīsim, kā mēs to risināsim.

– Tas ir jūsu ierosinājums. Bet diskusija jau tā arī notiek. Viņi izvirza problēmu, viņi ir jaunie, viņi neredz, kā to risināt…

A. Kalnozols:

– Vai tad vasaras mēnešos vecākiem par saviem bērniem nekas nav jāzina?

– Cik lieli ir jūsu bērni?

A. Kalnozols:

– Man bērni ir izauguši. Ja vajadzēja, dzīvoja pie vecmāmiņām.

– Laimīgais! Es arī esmu vecmāmiņa, bet man ir jāstrādā un mazbērnu nevaru pieskatīt. Jūs atkal ieņemat augstprātīgu pozu. Ja es būtu Lapmežciema iedzīvotāja, man kā vecmāmiņai, kam ir piecgadīgs mazbērns un desmitgadīgs dēls, būtu svarīgi, ka ir noorganizēta nometne, kur es varētu atstāt savu bērnu.

A. Kalnozols:

– Mums Lapmežciemā būs šāda maksas nometne.

G. Lāce:

– Kur darba laikā atstāt bērnus, tā vecākiem ir liela problēma.

Pietrūkst skolēnu

– «Nacionālās apvienības» deputātu kandidātu saraksts kā problēmu ir izvirzījis pašreizējo skolu saglabāšanu. Vai šajā jomā ir problēmas?

G. Važa:

– Bērnu skaits samazinās. Apdraudēta ir Lapmežciema pamatskola. Arī Smārdes skola. Katrā no šīm skolām ir 133 līdz 135 skolēni. Atbilstoši jaunajai sistēmai, ka nauda seko skolēnam, skolotāju algas ir tik mazas, ka speciālistam nesanāk pat likme. Valstī par likmi maksā Ls 255 pirms nodokļu nomaksas.

G. Lāce:

– Jaunam skolotājam, kas par 0,5 slodzi ir psihologs un par 0,5 slodzi pagarinātās dienas skolotājs, ir Ls 210 uz rokas. Un tāda darba alga ir cilvēkam ar augstāko izglītību! Bērnudārza audzinātājiem tieši tas pats stāsts. Šobrīd ir ļoti grūti nokomplektēt pirmsskolas iestāžu skolotājus, jo prasības un izglītības līmenis ir augsts, bet atalgojums zems. Pēc principa, ka nauda seko skolēnam, pirmo četru klašu skolotājiem valsts maksā algu ar koeficientu 0,75; un tas nozīmē, ka skolotājiem nemaz netiek pilna darba alga apmaksāta. Gala rezultātā pašvaldība lielu daļu naudas piefinansē dažādu citu skolas jautājumu risināšanai. Ja pašvaldības finansējuma nebūtu, tad Milzkalnes sākumskola pastāvēt nevarētu, bet Smārdes un Lapmežciema pamatskolām būtu lielas problēmas.

– Milzkalnes skolā mācās daudz tukumnieku un tiek saņemta papildu nauda. Vai tad Milzkalnes skolu finansiāli neatbalsta arī SIA «Strabag»?

G. Važa:

– Tas kādreiz tā bija. Tagad viss ir uz pašvaldības pleciem.

– Cik tad saņemat no Tukuma, kas skolai maksā par saviem bērniem?

– Izmaksas ir Ls 59 par bērnu.

I. Vanaga:

– Lapmežciemā daudz bērnu varētu mācīties, bet viņi brauc uz Jūrmalu…

G. Lāce:

– Ja vecāki strādā Jūrmalā un skatās savam bērnam skolu, tad viņi izvēlas skolu, kur ir 12 klases. Bērns tiek iesēdināts mašīnā un brauc līdzi. Milzkalnei ir līdzīgi, jo tuvu Tukums un ir neizdevīgi uz Smārdi braukt, jo uz Tukumu var aiziet kājām. Kilometrāža, ko dienā nobrauc skolēnu autobuss, ir 149 kilometri.

– Milzkalnes skola ir pierādījums tam, ka vecāki neizvēlas lielas skolas. Varbūt citās mazajās skolās pietrūkst ”konfektes” – kāda īpašā piedāvājuma, odziņas? Neesmu tiesīga analizēt skolotāju darbu, bet izsaku aizdomas, ka stundas nav kvalitatīvi pasniegtas. Pretējā gadījumā vecāki izvēlētos vietējo skolu, jo ir ērti, ka pēc stundām skolēns var aiziet uz mājām un nedauzās apkārt pa Kauguriem, Sloku vai Pumpuriem. 

G. Lāce:

– Ir atsevišķi mācību priekšmeti, kur ir nedaudz stundu. Tā rezultātā, ja skolotāji atbrauc, novada stundas un uzreiz brauc prom, tā ir problēma skolai, jo skolotājs, kurš braukā pa vairākām skolām, nevar ieiet mācību procesā tik dziļi, kā skolotājs, kurš ir skolā ik dienas.

L. Balode:

– Esmu dzirdējusi, ka Smārdes skola ir izcila…

G. Lāce:

– Mums brauc skolotāji no Džūkstes, no Slampes, brauc lielus ceļa gabalus. Skolotāji strādā ar ļoti lielām slodzēm, jo ir piemācījušies vēl citas specialitātes. Ir skolotāji, kuri var pasniegt trīs mācību priekšmetus. Tas ir skolas risinājums.

– Skolēnu diskusijā jaunieši bija izteikušies, ka vēlas celt skolas prestižu. Ko viņi, jūsuprāt, ar to bija domājuši?

G. Lāce:

– Tas ir mūžīgs jautājums, ka viņi gribētu skolu labāk reklamēt.

– Problēmu jūs saskatāt, bet risinājums?

G. Važa:

– Nākošās pirmās, otrās, trešās klases būs, bet tad būs demogrāfiskais kritums.

G. Lāce:

– Skolotājs ar vairākām specialitātēm ir viens no risinājumiem. Otrs, ka jāmaina skolotāju algas, jo šī koeficientu sistēma nestrādā, tā konfrontē skolotājus; skolotāji, kas varētu ar augstāku kvalitāti strādāt, aiziet uz pilsētām, kur darba alga ir trīsreiz un piecreiz lielāka.

Mārīte Pauga, Reformu partija:

–  Man trīs bērni ir beiguši Lapmežciema pamatskolu un ieguvuši ļoti zemu izglītības kvalitāti.

G. Lāce:

– Mācību olimpiāžu rezultāti gan neliecina, ka Lapmežciema pamatskolā būtu slikta izglītības kvalitāte.

I. Vanaga:

– Vai tas ir normāli, ka angliski runājoša latviešu ģimene piesaka skolā bērnus, bet direktore neuzskata par vajadzīgu atbildēt?

G. Lāce:

– Tur bija problēmas ar finansējumu. Lapmežciema skolai nebija finansējuma, lai papildus konsultētu šos bērnus. Engures skolā tāds bija, tāpēc šī problēma nu ir atrisināta.

I. Vanaga:

– Bet es jau vairāk par to, ka vajadzēja atbildēt. Komunikācija klibo.

Attīstīs uzņēmējdarbību

– Ko jūs domājat ar vietējās uzņēmējdarbības attīstīšanu un

atbalstīšanu? Ko jūs esat izvirzījuši par problēmu?

G. Važa:

– Tas ir Tukuma lidlauks, kas Tukumā nepatīk. Turpināsim strādāt pie tā attīstības. Tāpat arī industriālais parks, blakus lidlaukam ir jaunizveidota teritorija, par kuru mēs ilgstoši tiesājamies, lai to atgūtu.

– Ar ko jūs tiesājaties?

– Par privatizācijas lēmuma atcelšanu. Administratīvo tiesu zaudējām, tad vēl četrus gadus tiesājāmies ar privatizācijas ierosinātāju SIA «Sports Tehnikas serviss». Ceram šo teritoriju sakārtot, kā arī – ka tur radīsies jaunas darba vietas. Tikko lidlaukā notiks kaut kāda virzība uz priekšu, attīstīsies pārējās teritorijas. Transporta pakalpojumi, apkalpojošā sfēra. Tas viss ir savstarpēji saistīts.

– Jūs uzticaties šiem uzņēmējiem, ka tur būs tas, ko viņi sola? 

– Jā. Par mūsu lidlauku tika iesniegts [iesniegums] Satiksmes ministrijā, lai tas tiktu iekļauts atbalstāmo lidlauku sarakstā. Tomēr mēs iekļauti neesam. Uzskatu, ka tas nav korekti, jo neviens lats no valsts puses te nav ieguldīts, tur ir tikai privātā nauda. Visi satiksmes ministri ir braukuši, apskatījuši, novērtējuši, ka viss ir kartībā, bet atbalsts netiek iedots.

– Es saprotu, ka pašvaldība zināmā mērā šo projektu piefinansē, piemēram, ar nodokļu atlaidēm.

G. Važa:

– Mēs neiekasējam nodokli vienīgi par skrejceļu, jo tajā laikā, kad mēs slēdzām līgumu, nekādi nodokļi netika aprēķināti. Uzskatu, ka tas ir tikai korekti, ka mēs 90% varam atlaist, kamēr viņi nav sākuši savu darbību, un viņi šo naudu var novirzīt savai attīstībai.

– Vai jūs galveno uzsvaru liekat tikai uz lidostu?

I. Valers:

– Ne tikai uz lidostu.

G. Važa:

– Uzņēmējiem, ja viņiem nav nodokļu parāda, ir 25% atlaides īpašuma nodoklim. Tāpat arī nozīmīga ir infrastruktūras sakārtošana – ceļi, ūdeņi, kanalizācija, kur arī no valsts bija iespējams dabūt atbalstu; šajos četros gados esam vairāk nekā divus miljonus investējuši savā teritorijā, un redzam, ka nākotnē tam būs atdeve. No savas naudas vien mēs tik daudz nevarētu paveikt, jo kopējais budžets ir tikai divi miljoni latu. Šogad būs jārealizē mazie projekti, uz lielākiem varētu cerēt nākamā gada beigās.

– Ko jūs šajā jomā varat darīt saviem spēkiem?

G. Važa:

– Sava budžeta ietvaros turpināsim iesāktos projektus. 2014. gadā skatīsimies, kādas būs prioritātes. Ar savu budžetu mēs attīstīties nevaram, varam uzturēt tikai to, ko esam radījuši. Esam maza pašvaldība, neesam modelī 9+21, tāpēc mēs savu attīstību redzam kā apdraudētu.

– Vai jums jau ir sagatavoti projekti, un kādi tie ir?

G. Važa:

– Bet nav jau informācijas, kādi projekti atvērsies…

Ģirts Krūmiņš, «Nacionālā apvienība»:

– Eiropas lauksaimniecības un Eiropas zivsaimniecības fondā 2013. gads ir patukšs. Kas būs 2014. gadā, vēl nav zināms. 27 Eiropas Savienības valstis nevar vienoties par budžetu, jo visām valstīm ir samazinājums, izņemot Latviju un Baltijas valstis, kurām ir pietiekami liels pieaugums. Šis fonds vērsies vaļā 2014. gada otrajā pusē. Ļoti liels īpatsvars tiek likts uz vietējām aktivitātēm, kur finansējums ir palielināts vairāk nekā divas reizes. Runājot par vietējām rīcības grupām, ir finansējuma pārpalikums, un to iedalīja tām rīcības grupām, kas savu finansējumu bija sekmīgi apguvušas. Engures novads bija viens no tiem novadiem, kas šo finansējumu apguva ļoti sekmīgi. Ir izveidoti daudzi labi objekti – Vēju dārzs, rotaļu laukumi, skeitparks…

– Lapmežciemā ir rotaļu laukums?

 I. Vanaga:

– Lapmežciema centrā ir, bet Ragaciemā nav.

G. Lāce:

– Pašvaldībā ir speciālisti, kas seko līdzi un gaida, kad kāds projekts atvērsies, un to veiksmīgi izmanto.

– Vai tad tikai tad domās, kad finansējums atvērsies? Vai vispirms nav jādomā, ko mums vajag? Un tad – zem kāda punkta es to “padzīšu”?

G. Lāce:

– Tās vajadzības jau mēs zinām. Kad redzam, kādus projektus piedāvā, tad pielāgojam savas vajadzības.

– Vai ir šāds projekts, ko jūs būtu gatavi nākamo ”bīdīt”?

A. Kalnozols:

– Protams, ir tērpu iegādes un visādi citādi sīkāki projekti. Viens no gaidāmajiem lielākajiem projektiem ir meliorācija un nosusināšana. Jebkurā gadījumā katrā pārvaldē ir iezīmētas prioritārās ielas, kuras vajag asfaltēt. Lapmežciema prioritāte ir stadiona sakārtošana, Engurē – hokeja laukuma rekonstrukcija, ūdens apgādes un kanalizācijas projekts, Lapmežciemā un Smārdē jau viss ir sakārtots. Vēl prioritāte ir sociālā māja. Milzkalnē gatavs arī projekts ūdenssaimniecības paplašināšanai.

Replika no zāles:

– Pagastā no četrām skolām trīs skolu pastāvēšana ir problemātiska. Uzskatu, ka tikpat problemātiska ir arī šo skolu slēgšana. Problēmas sāls nav pašreizējais finansējuma modelis. Naudas šobrīd nogrieztas, un pašvaldības ir situācijas ķīlnieki. Labi, ka optimizācijas process skolā nenotiek, jo tas tāpat rada problēmas: telpas, bezdarbnieki, transporta izmaksas, viens gaismas centrs novadā pazūd…

G. Lāce:

– Tāpēc no Tukuma uz Milzkalni kursē skolēnu autobusiņš…

I. Valers:

– Katrā vietā, kas grib attīstīties, ir jābūt skolai un bērnudārzam.

Jautājums no zāles:

– Vai jūs zināt, cik Engures novada iedzīvotāju abonē jūsu laikrakstu? Nu, aptuveni, kā jūs domājat?

I. Plaude:

– Konkrētu, precīzu aprēķinu nav, kopējā pārdotā tirāža ir ap 6500, tātad Engures novadā varētu tikt izplatīti 1000 eksemplāri.

Par purvu un Ķemeru Nacionālo parku

Jautājums no zāles:

– Kāpēc nav vēlētāju šeit?

I. Plaude:

– Savus atbalstītājus atved ar autobusu. Priekšvēlēšanu diskusijās iedzīvotāju ir ļoti maz. Tas ir jautājums, cik ticam varai, ko gribam te dzirdēt?

I. Vanaga:

– Mūsu lielākā nelaime ir kūtrums un neiesaistīšanās.

I. Plaude:

– Iepriekšējās reizēs Engurē cilvēku nebija, Smārdē – arī nebija, bet  Lapmežciemā zāle bija pilna. Šobrīd transporta jautājums ir aktuāls. Vadība ir konsolidējusies, bet novads reāli nepastāv kā novads, jo nav transporta sistēmas.

G. Važa:

– Ir apvienojušies trīs dažādi pagasti, trīs dažādas cilvēku grupas. Katrs pagasts ir ar savu pašlepnumu. Bet, lai būtu mums kaut kas ļoti kopīgs, tam vēl tā kā nav iespējams noticēt.

G. Kellers:

– Pašreizējais sasaukums ļoti labi strādā, iedzīvotāji ir apmierināti ar darbu un neredz iemeslu šeit atrasties.

– Tā ir jūsu versija.

I. Vanaga:

– Ja tā būtu, tad mūsu šeit nebūtu.

I. Valers:

– Tad, kad Ķemeru Nacionālais parks (ĶNP) organizēja apspriedi par parku, arī bija maz cilvēku.

– Vai cilvēki domā, ka viņu viedokli neņems vērā?

Jānis Tomelis, «Nacionālā apvienība»:

– Es kā politologs domāju, ka tas ir postpadomju mantojums, ka tas nav tikai kūtrums, tas ir slinkums. Izlasīt jau atreferētu ir vieglāk.

– Bet tā jau ir tā neticība, ka mana balss, manis teiktais būs vērā ņemts.

J. Tomels:

– Tā ir vienaldzība

– Ja esat politologs, tad tas ir pārāk virspusējs uzskats. Pārāk ilgstoši vēlētāju balsis nav bijušas nozīmīgas.

J. Tomels:

– Es tomēr gribētu teikt, ka viens iemesls ir valsts līmenis, kam varbūt vietējie iedzīvotāji netic. Es tomēr gribētu apšaubīt, ka vietējais iedzīvotājs savai novada pašvaldībai netic, ka domā, ka to nevar ietekmēt.

Jautājums no zāles:

– Dzirdēju no Kalnozola kunga, ka tiks iesniegti projekti par meliorāciju – nosusināšanu. Vai atbilstošus speciālistus kontraktēs katrreiz, kad projektu realizēs?

– Kad sāka runāt par purva atjaunošanas projektu, deputātiem nebija izpratnes… 

A. Kalnozols:

– ĶNP teritorijā saduras lielas iedzīvotāju daļas interese ar parka interesēm. Šai vietā, neskatoties uz to, ka tika veikta kaut kāda hidroloģiskā izpēte, ko darīja «Meliorprojekta» darbinieki, 50 ha ir nopludināts mežs. Tajā pašā laikā ĶNP nav naudas, ko izrakt grāvjus, kur būtu noteces, kur varētu nosusināt šīs noplūdušās vietas.

– Mēs atkal esam pozīcijā – parks tā, bet mēs šitā!

A. Kalnozols:

– Jebkurā gadījumā iet runa, ka ir jārod kompromiss. Pašvaldība piedāvāja nosusināt šīs teritorijas, un tajā pašā laikā varētu pludināt šo augsto purvu, kas pēc būtības lielu ietekmi atstāt nevar.  

– Mēs arī runājām ar plānotājiem un speciālistiem, viņi mums stāstīja savādāk. Ka šobrīd ir problēmas ar plūdiem, ka tiek applūdinātas teritorijas. Viņu viedoklis, ka paceltais augstais purvs darbosies kā sūklis un savāks sevī šo lieko mitrumu. Jūs apstrīdat šo ideju?

A. Kalnozols:

– Es negribētu tam piekrist. Viņi jau stāsta, ka tas varētu būt sūklis, bet, kad mēs apsēžamies pie galda un ar viņiem cilvēcīgi runājam, viņi saka…

– Bet es ar jums runāju. Jūs esat hidroloģijas speciālists pēc izglītības. Purvs kā tāds darbojas kā sūklis, vai ne?

I. Valers:

– Ja mēs noliekam uz līdzenas vietas sūkli, ūdens no tā tek ārā.

A. Kalnozols:

– Es neesmu liels speciālists par augstajiem purviem, bet izveidot šādu purvu, kas būs kā akumulators, es tam neticu.

– Vai jūs piesaistīsiet melioratoru?

G. Važa:

– Lapmežciemā ir hidrologs Zigurds Zēns. Viņš ir apsekojis teritoriju, un pēc viņa norādēm projektēti un rakti grāvji Ragaciemā. Hidrologs mums strādā uz konkrētiem līgumdarbiem. Kas attiecas uz ĶNP, es gribu teikt, ka mēs 2009. gadā saņemam mantojumā slūžas ar 2,3 m līmeni. Mēs braukājām uz visām ministrijām, kur mums ar D. Galanderi 30 cilvēki gribēja iestāstīt, ka mēs esam divi muļķi, ka līmenis ir normāls un iedzīvotāji vainīgi… Tagad, kad nolaida līmeni uz 2,10 m, tad Lapmežciemā šīs problēmas ir ievērojami mazāk. Bet pirms tam gan bija nepārtrauktie zvani par noplūdušajiem pagrabiem un pagalmiem. Man nebija bailes aizbraukt pie tiem cilvēkiem apskatīties, bet vai no ministrijas ir kāds aizbraucis? Tas pats ir pašlaik ar šo purvu. Man nav pārliecības, ka tas, ko viņi izdarīs, būs labi. Būs tāpat kā ar ūdens līmeni Starpiņupītē, kad mums būs kopā ar a/s «Latvijas valsts meži» jātērē nauda, lai uztaisītu jaunu ezera apsaimniekošanas plānu. Vai tas ir normāli?

– Jums liekas, ka grāvju sistēma Lapmežciemā tiek normāli uzturēta?

G. Važa:

– Mēs pēdējos gados ar to esam nodarbojusies. Pa šiem gadiem mēs esam iztīrījuši vismaz kādus četrus grāvjus. Pietiekoši daudz ieguldīts. Tagad Bigauņciemam ir jauns projekts, ir izpētīts, kur grāvji jārok.

– Jūs tagad nonākat pretrunās paši ar sevi. Vainīga valsts ar savu ĶNP, un tāpēc viss noplūdis. Jums varbūt vajadzēja nevis ĶNP šantažēt, lai tas savas slūžas uztur, bet varbūt no valsts prasīt līdzekļus meliorācijas projektiem?

A. Kalnozols:

– Nākamajā periodā Lauku atbalsta dienestā šim mērķim tiek plānota nauda. Mūsu uzdevums ir sagatavot šos projektus.

– Bet tad jau nav jēga strīdēties?

G. Važa:

– Bet mēs labojam to, ko valsts samaitājusi. Kāpēc mums tam jātērē savi resursi?

– Ko Lapmežciema grāvjiem padarīja valsts?

I. Vanaga:

– Tas jau ir komplekss pasākums – ūdens līmenis ezerā un grāvji.

Jautājums no zāles:

– Jūs runājat par grāvjiem. Līmenis augšā, un nu tik raksim grāvjus. Vai tad nav vienkāršāk nolaist līmeni? Nolaidiet līmeni līdz 1,6 m…

– Cik dziļš tad būs Kaņiera ezers?

No zāles:

– 1,6 m. Ir jau nolaists par 20 cm, un problēmas zūd. Ja nolaistu vēl par 20 cm, problēmu nebūtu vispār. Te runā par tūrismu, bet vai ĶNP kājām esat kaut kur bijuši?

– Esmu izstaigājusi krustu šķērsu.

I. Vanaga:

– Mums visiem mīļš un tuvs ir ĶNP, vai ne? Dzīvi padara skaistu un daudzsološu…

No zāles:

– Nemaz. ĶNP skaļi kliedz par dabiskajiem biotopiem. Kaņiera ezers ar savu ūdens līmeni ir mākslīga konstrukcija, kuru 50 gadus valsts ir uzturējusi par saviem līdzekļiem, citādi sen tas būtu pārvērties purvā. Šobrīd par to maksā labu naudu, un ĶNP šajā vietā mēģina eksperimentēt. Visam naudas nepietiek. Grāvju tīrīšanai naudas nepietiek. Tad, kad Ķemeri plūda nost, parks pateica, ka viss ir kārtībā. Tad Ķemeru iedzīvotāji aizgāja uz mežu, konstatēja, ka astoņās vietās Ķemeru upīte aizdambēta ciet. Ja kāds domā, ka purvs darbosies ka sūklis un uzsūks ūdeni, var aizbraukt aiz Ķemeriem pie Krāču kalniem, kur šobrīd ir izveidots purva ezers, tāds kārtīgs, un nekas tur nenosūcas.

No zāles:

– Mēs jau pagājušajā gadā izstaigājām purvus.

– Kāds tad ir tas jautājums?

No zāles:

– Ka mēs savācām parakstus no 70 iedzīvotājiem, lai projektu apturētu. Arī deputāti nobalsoja “pret”, bet viss it kā turpinās.

– Mums ir atrasts kopīgs ienaidnieks.

No zāles:

– Jūs to uzskatāt par parku. Šitās kritalas…

– Jā, man tās ļoti patīk.

No zāles:

– Aiziesim paskatīsimies, kā viss ir pārplūdis. Ko tur vēl pludinās?

–  Ko jūs ierosināt? Ko darīsim ar ĶNP?

No zāles:

– Lai paliek parki tādi, kā ir. Lai nosusina mežus.

G. Važa:

– Pēdējās sarunas bija vienošanās, ka nāks klajā ar mērījumiem, ar hipotēzēm, kas turpmāk šeit būtu darāms.

Ieva Lazda, projekta «Hidroplāns» vadītāja:

– Bija plānota tikšanās martā ar ministriju un pašvaldību pārstāvjiem. Bet sakarā ar to, ka bija ļoti gara ziema, hidrologi netika mežā apskatīties grāvjus, jo tie bija aizsniguši. Tikko tas būs izdarīts, būs informācija, tūlīt to saņemsiet.

G. Važa:

– Kad pēdējo reizi tikāmies ministrijā, bija vienošanās par grāvju tīrīšanu. Šobrīd par to nav ne sarunas, ne dokumentu.

– Kad būs šie izpētes rezultāti, solāmies, ka dabūsim atbildi. Izpēte tiek veikta, lai novērtētu situāciju un pieņemtu attiecīgus lēmums.

No zāles:

– Tagad izpēte notiek tādā līmenī, ka vecā grāvī nevar saprast, uz kuru pusi ūdens tek. Vajag hidrologus un pētītājus…

G. Lāce:

– Parkā labi jādzīvo arī cilvēkiem…

I. Vanaga:

– Kukainītis nevar būt pārāks par cilvēku…

– Jūs solījāt, ka vismaz reizi dienā no jebkura pagasta autobuss kursēs no visiem pagastiem uz novada centru. Ko jūs tagad sakāt?

M. Lipkins:

– Autobusi kursē, bet tie nav piepildīti.

– Uzlieciet pareizus autobusu sarakstus, lai cilvēki nepaliek pieturā, tad autobusi būs pilnāki.

I. Vanaga:

– Lapmežciemā varētu caurbraucošos autobusus saskaņot ar vietējiem.

– Acīmredzot autobusu laiki ir jāsaskaņo. Sestdienās un svētdienās autobusu satiksmes praktiski nav.

M. Lipkins:

– Maršrutus apstiprina Rīgas plānošanas reģions. Mēs nevaram izdomāt: jauks laiks un mēs sūtām autobusu uz Jūrmalu.

I. Vanaga:

– Runa jau ir par to, ka vienā laikā no pieturas atiet lielais starppilsētu autobuss un vietējais.

G. Važa:

– Pagasts nevar to iespaidot.

– Pašvaldība var iespaidot. Transporta sistēmas mums nav.

A. Kalnozols:

– Visus jautājumus iedzīvotāji var atrisināt uz vietas teritorijas pārvaldēs. Pastāv arī interneta saziņa. Nu ko mēs dzenāsim tukšus autobusus. Cik tas nemaksās?

No zāles:

– Kultūras dzīve, skolas, kapsētas uz tām taču arī jātiek.

A. Kalnozols:

– Tie nav regulāri reisi.

– Priekš kam tad ir novads, ja cilvēkiem te nav, ko meklēt?

Silvija Vanaga, Reformu partija:

– Kad kolhozus apvienoja, arī visi bija saistīti ar centru, ar autobusu tur varēja nokļūt.

G. Lāce:

– Pirms kāda laika tika risināts jautājums par to, ka Lapmežciema bērniem nepieciešams nokļūt uz Engures mākslas skolu. Šo jautājumu atrisināja. Ja kādai konkrētai iedzīvotāju grupai šis jautājums ir svarīgs, tad pašvaldība to arī risina.

– Jūsu centrā Engurei un Lapmežciemam nav, ko meklēt, bet mūsu centrā – Tukumā – ir, ko meklēt: tirgus, slimnīca, vēl dažas iestādes. Kā lapmežciemnieks, bigauņciemnieks tur nokļūst?

A. Kalnozols:

– No Lapmežciema nokļūst trīs reizes nedēļā, no Engures – biežāk.

– Pagājušo vēlēšanu diskusijas laikā parādījās bažas, vai nepasliktināsies katra iedzīvotāja sociālais statuss? Vai visiem ir vienāda summa pēc trūcīguma sliekšņa? 

G.Važa:

– Visiem vienādi šis slieksnis ir Ls 135.

– Vai izdevies rosināt pašvaldības daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus dibināt apsaimniekošanas sabiedrības?

G. Važa:

– Pamēģinājām vienai mājai, bet māju iedzīvotāji nespēja vienoties.

Dagnija Petrovska, Reformu partija:

– Varbūt būs – Lapmežciemā mēģinājām. Pašlaik tā lieta ir apstājusies, bet mēģināsim iesākto turpināt.

G. Važa:

– Valdība ir nolobējusi apsaimniekotāju likumu, kur apsaimniekotājam vajag speciālu izglītību, lai varētu apsaimniekot māju. Arī apjoms apsaimniekošanas firmai ir mazs, cilvēki par šo pakalpojumu nevar samaksāt.

– Tā ir problēma visām pašvaldībām. Kādas problēmas ar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu ir Engurē?

A. Kalnozols:

– Engurē neviens pie mums ar šādām problēmām nav vērsies.

– Kāpēc Jūs tik aktīvi atbalstāt būvniecību «Mežalepstēs»

Bērzciemā?

A. Kalnozols:

– Es atbalstu būvniecību jebkurā vietā, atbalstu jebkuru būvniecību Engures pagastā, protams, izņemot tās vietas, kur to neatļauj likums. Tā ir neitrāla zona. Es neredzu problēmu, ka tur nevarētu būvēt?

– Vai būvniecība nenotiks arī «Aigās» un «Kravaļos» Lapmežciemā?

G. Važa:

– Teritorijas plānojumā tur nav paredzēta apbūve.

–  Kāpēc Valera kungs aizgāja no darba SIA «Strabag»?

I. Valers:

– Es gribēju tur strādāt, bet mainījās īpašnieki un valde.