Pludmales plāno tīrīt motorizēti

Vietām ir iespēja priecāties par plašām, tīrām pludmalēm, turpretī citviet krastā sākusi veidoties pļava vai arī biezā slāni izskalojas un uzkrājas pūstošu aļģu masas. Tā, starp citu, ir arī Lapmežciema pludmalē un, ļoti iespējams, ka tieši tādēļ, 2. novembrī, dažādu jomu speciālisti un pārstāvji pulcējās šī pagasta tautas namā, lai pārrunātu, ko un kā turpmāk darīt ar šiem tā sauktajiem jūras mēsliem. Jāatgādina, ka dabas pētnieki gada griezumā lūkojuši, kā un vai jūras zāļu izskalojumi ietekmē krasta līniju; kur, kas un kādos gada laikos iemīļojis apmesties uz, zem vai pie jūras mēslu čupām un kurās zonās tieši šīs kaudzes ir nozīmīgas dzīvotnes. Tāpat viņi vērojuši, kur Baltijas jūras krastā un Rīgas jūras līcī aļģu izskalojumu ir visvairāk, un noskaidrojuši, ko līdz šim ar to visu darījušas vietvaras, kam palaimējies būt par kāda jūras krasta gabaliņa īpašniekiem. Gala dokuments, kur būs apkopota visa informācija un arī rekomendācijas par to, kur un ko drīkst vai ieteicams darīt, plānots pabeigt un publicēt līdz šī gada beigām.

Pasākuma noslēgumā bija arī tā sauktie “lauka demonstrējumi”, jo, turpinot darbu pie piekrastes apsaimniekošanas problēmas, biedrība «Partnerība jūrai un laukiem» ir iespējusi iegādāties arī pavisam īpašu tehnikas vienību – jūras zāļu savācēju, kas turpmāk kalpos pašvaldībai. Proti, ir paredzēts, ka stundas laikā tas var no jūras mēsliem attīrīt ap 20 000 m², vienlaikus nedaudz uzirdinot pludmali, savācot un atšķirojot atkritumus – padarot jūras krastu daudz pievilcīgāku. Šajā sezonā tā pavisam nopietni savācēju pārbaudīt gan nav izdevies, jo uz Latviju no ASV tas atceļoja vien pašā septembra nogalē.