Pēdējie četri gadi Engures novadā – ne īpaši veiksmīgi

Gatavojoties 3. jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, savu artavu to norisē un katra vēlētāja iespējām izvēlēties atbildīgi piedāvājam arī mēs – «Neatkarīgās Tukuma Ziņas». Kā jau solījām, sarunā ar šī brīža novada domes priekšsēžiem izvērtēsim aizvadītā perioda veiksmes un neveiksmes, tāpat aicināsim viņus izteikt viedokli par dažādām problēmsituācijām un novadu iesējamo attīstību nākotnē. Šos pašus jautājumus uzdosim arī dažiem, mūsuprāt, aktīviem, bet ar politiskajām partijām nesaistītiem novada cilvēkiem. Un vēl – ceram, ka gan jums – lasītājiem, gan arī esošajiem un topošajiem deputātiem noderēs arī neliela žurnālistu izveidota notikumu retrospektīva. Tas viss – katram novadam veltītā, īpašā priekšvēlēšanu pielikumā. Bet būs arī priekšvēlēšanu diskusijas visos četros novados, uz kurām aicināsim gan visus kandidātus, gan ikvienu interesentu. Būs arī šī maratona atreferējumi laikrakstā un mājas lapā. Bet šoreiz …

Engures novads (Smārdes, Engures pagasts un Lapmežciema novads) izveidots 2009. gadā.

Iedzīvotāji: 7289 (statistikas pārvalde 2016. gada novembrī); to vidū nepilngadīgie – 1180, pensijas vecuma – 1718, darbspējīgā vecumā – 5047.

Platība: 215,4 km²; apdzīvotības blīvums 13,3 cilvēki/km².

Uzņēmumi un organizācijas: Novadā šobrīd ir 751 uzņēmums. No tiem 82 ir individuālie uzņēmumi, 170 – zemnieku saimniecības, 11 – zvejnieku saimniecības, 402 – SIA, viena paju sabiedrība, 3 – kooperatīvās sabiedrības, 80 – individuālie komersanti, 2 – pilnsabiedrības. Lielākie uzņēmumi: zivju pārstrādes uzņēmums «Unda», ceļu būves kompānija«Strabag», saldēto produktu vairumtirdzniecības centrs «Frozen Food Latvia», kas nodarbina 50 darbiniekus, apģērbu ražotne «M.P. Socks», zivju pārstrādes uzņēmums «Bērzciems», autobusu pārvadājumu kompānija «PHL». Novadā ir 66 organizācijas. To vidū 63 biedrības, viens nodibinājums un viena draudze.

Bezdarba līmenis: 4,2%

Budžets: 2017. gada budžeta ieņēmumi plānoti 10 560 131 EUR; izdevumi – 11 641 294 €, to skaitā, kredītu atmaksai iecerēts tērēt 374 260 €, Eiropas projektu līdzfinansēšanai – 69 839 €. Engures novads saņem naudu arī no izlīdzināšanas fonda, un tie šogad ir 145 000 €.

 

Intervija ar Engures novada domes priekšsēdētāju Gundaru Važu

– Kas šajos četros gados ir bijušas lielākās veiksmes, kas novadā paveikts?

Gundars Važa: – No lielo celtniecības darbu viedokļa raugoties, šis periods nav pats veiksmīgākais, jo jaunais plānošanas periods iestājās ne pārāk veiksmīgi. Bet mēs esam veikuši priekšdarbus, lai jebkurā laikā varētu iecerētos projektus turpināt. Dabūjām naudu – 1.6 miljonus – ražošanas teritorijām [to sakārtošanai]. Ir sagatavoti projekti, bet vēl jāpiestrādā, lai mēs tos novestu līdz galam. Tas būs lidlauka teritorijā, un arī ceļu uz SIA «STIGA RM» uzbūvēsim un asfaltēsim. Paredzēts, ka 2018., 2019. gadā šeit varētu būt jauna finiera rūpnīca. Zeme uzņēmumam ir iznomāta astoņu hektāru platībā.

Lapmežciemā pabeidzām Ezeru ielu, ielikām kanalizāciju un noasfaltējam ielu, rekonstruējam veco stadionu. Engurē tikko pabeigtas, vēl nav atklātas jaunās bibliotēkas telpas (Atklāja 11. aprīlī. – Red.), jauniešu centrs iekārtots bijušajā internātā. Smārdē esam sakārtojuši vairāk ikdienas lietas. Lapmežciemā esam noslēguši līgumu par bērnudārza paplašināšanu un būvniecību. Ceram, ja veiksies, to izdarīt vēl šogad. Tikko ir noslēgts līgums par ūdensvada un kanalizācijas projektēšanu Bigauņciemā un Ragaciemā. Projektēšana jau gan ir tikai viena lieta, bet būs grūtāk ko izbūvēt, jo Eiropas Savienības nauda šīm lietām nav paredzēta.

– Tātad pašvaldība ņems kredītu? Cik lielas būs izmaksas?

– Aptaujāsim iedzīvotājus, lai saprastu, kādas vēlmes pieslēgumu sakarā.  Mēs izbūvēsim prioritāri maģistrālos vadus, lai cilvēki varētu pieslēgties… Projektēšana vien izmaksā vairāk nekā 30 000 eiro. Reizēm rodas diskusija, cik gribēs pieslēgties. Bet tur pie blīvas apbūves un esošās situācijas tas ir vitāli nepieciešams. Arī Engurē tiek būvētas attīrīšanas iekārtas. Varbūt tās būvēt piespieda situācija, kāda tur izveidojas [Īpašumtiesību dēl, jo attīrīšanas iekārtas pieder vienam uzņēmējam, mols, uz kura tās atrodas, citam. – Red.], bet Ventspils reģionālā vides pārvalde mums nepārtraukti ir aizrādījusi jau no tā brīža, kad mēs apvienojāmies.

Smārdē mums ir plāns par dzelzceļa staciju. Vēl cīnāmies par saviem četriem hektāriem zemes, kas nepieciešami Vēju dārza paplašināšanai un estrādes būvniecībai. Likās, ka visam bija jānotiek, bet kārtējo reizi pamodušies draugi no dabas draugu biedrības.

Smārdē trūkst telpu jauniešiem un pensionāriem

– Kāpēc  Smārdes staciju neatdod pašvaldībai?

– Sākotnēji bija saruna par to, ka ēku mums atdod par nepilniem 1000 eiro, bet nu bija versija, ka atdos tikai par 10 000 eiro. Bet mēs negribam par 10 000 ņemt, jo ēka prasa lielus ieguldījumus, turklāt viņi [Latvijas dzelzceļš. – Red.] noslēdza ar iedzīvotājiem, kas šajā mājā dzīvo, beztermiņa īres līgumus. Tur ir dzīvokļi sešām ģimenēm, reāli dzīvo divas.

– Un kāpēc tad jums tādu stacijas ēku vajag, ja reiz vēl šādi apgrūtinājumi?

– It kā jau jā, bet tajā pašā laikā visi, kas atbrauc uz Smārdi un ierauga, kāda tā stacija ir, tie paši somi, kuri katru gadu brauc…  Mums bija doma, ka tur iekārtosim telpas jauniešiem un pensionāriem. Pensionāri piedalās projektā Eiropas Savienības projektā. Esam iegādājušies stelles un šujmašīnas un plīti, to visu varētu izvietot atjaunotajā stacijas ēkā… Jo mums tā īsti nav citu kopīgi lietojamu telpu…

– Varbūt telpas jauniešu un pensionāru nodarbībām var piebūvēt pie kultūras centra?

– Nevar, jo tur vairs nav vietas. Mums gan ir vēl viena versija, ka no moduļiem varētu uzbūvēt ēku. Bijām Babītē apskatīties, kā tas izskatās. Tur no moduļiem ir uzbūvēts bērnudārzs. Vizuāli nekāds dizaina brīnums nav, bet savas funkcijas pilda un iekšpusi var uztaisīt, kādu vēlas.

– Un kur tad to moduli liksiet, vai pretī stacijai otrā pusē  dzelzceļam, laukumā, kas pieder pašvaldībai?

– Tā bija viena versija. Vēl viena, ka paplašinām esošo bērnudārzu, izņemam divas grupas no kultūras centra ārā, atstājot centra telpas jauniešiem un pensionāriem. Bet ir tā, ka jauniešiem, tiklīdz atkal ir darīšana ar skolu, tā viņiem kaut kādas bremzes nostrādā. Ak, atkal būs jāiet pie direktores, kaut kas jāprasa, kaut kas jājautā…

– Vai tad skolas direktore ir arī direktore kultūras centram?

– Ēka jau ir viena… Redzēsim, kā mums veiksies. Aizsūtījām pēdējo lēmumu Latvijas dzelzceļam. Ja ne par ko nevarēsim vienoties, tad meklēsim citus variantus.

 Ieguvumi no tūrisma – pastarpināti

– Vai ir realizējies savulaik astroloģes pareģotais, ka jūsu novada attīstība ir cieši saistāma ar tūrisma attīstību? 

– Dabas aizsardzības teritorijām šajā plānošanas periodā ir sarakstīti projekti, un mēs pie tā arī strādājam. Aizvadītajos četros gados mums šim mērķim nekādas projektu naudas netika piešķirtas. Bija kaut kādas nelielas summas, tā, piemēram, mēs pabeidzām projektu, lai kopīgi ar Aizsardzības ministriju sakārtotu stāvlaukumu [Gausajā jūdzē],  ir salabotas laipas otrajā stāvlaukumā.

– Tā bija Aizsardzības ministrijas iniciatīva…

– Tā bija iespēja dabūt naudu un šo vietu sakārtot. Sākotnēji viņi [Aizsardzības ministrija] tikai paprasīja zemi un mēs nedabūtu neko.

– Vai Klapkalnciema kāpās uzbūvētās noejas ir Dabas aizsardzības pārvaldes objekts?

– Jā. Un mēs jau gribētu, ka varētu tās stigas ar normālām laipām sataisīt līdz šosejai. Bet Dabas aizsardzības pārvalde tam nepiekrīt, un viņiem jau arī nav finansējuma. Arī mēs tur nevaram neko ielikt, jo tas nav mūsu īpašums. Mēs varam pludmalē iekārtot šūpoles, norādes u.c.

– Kā jūs to finansēsiet, kā naudu atgūsiet? Vai nav tā – jo vairāk celiņu, atpūtas taku uztaisa, jo mēslotāju gar celiņa malām kļūst aizvien vairāk? Uztaisa stāvlaukumu, un ir  trīskāršā mēslošana…

– Caur šiem objektiem fiziski naudu nevar paņemt. Var tikai ar to, ka atpūtnieki mūsu veikalā kaut ko nopērk, ka paliek viesu mājās. Bet arī šīs tūristu grupas ir ļoti dažādas. Ir tādi, kas brauc ar mašīnām, ir – kas ar riteņiem. Mūsu teritorijā viņi uzturas vienu diennakti, ne vairāk.

– Vai esat pētījuši, cik atbraucējs naudu atstāj jūsu pašvaldībās? Vai, piemēram, «Villa Anna» vai «Arkādija» ir jums labi nodokļu maksātāji?

– Ne viena, ne otra nav nodokļu maksātāju pirmajā desmitniekā.

– Bet varbūt šie viesu nami nodarbina jūsu cilvēkus? Esam jau dzirdējuši, ka viņi ir izkonkurējuši iecienīto Apšu ciema kafejnīcu «Apsīte»?

– Kafejnīca nav slēgta. Tur bija cita problēma. Īpašumu nopirka cits īpašnieks. Bet nu jau līgums ir pagarināts.

– Un tomēr – vai esat pētījuši, cik pašvaldība iegūst nodokļos no kafejnīcām, tūrisma uzņēmumiem?

– Pie pašreizējās nodokļu sistēmas, kamēr uzņēmējdarbība ir tāda, kāda pašlaik tā ir, pašvaldības, kurās nav uzņēmumi, ir laimīgas, jo no uzņēmumiem pašvaldībām neatnāk nekas. Mums nāk nodoklis no iedzīvotājiem, kas strādā.

Būtu jāmaina nodokļu struktūra

– Bet vai tad Engures novada cilvēki šajos uzņēmumos maz strādā? 

– Piemēram, lidlaukā nestrādā neviens no mūsu novada, tas pats ir «M.P.Sock», kur strādā lielākā daļa tukumnieku, tas pats ar  SIA «Strabag». Bet jāsaka, ka no Valsts ieņēmumu dienesta mēs nevaram dabūt precīzu informāciju. Un, ja uzņēmējam, piemēram, ir kaut vai latu liels parāds un tu ne tajā datumā esi paprasījis, viņi par šo uzņēmumu vispār neiedod informāciju. Tā nu mēs neredzam, ko un cik uzņēmumi mums maksā… Mans uzskats ir tāds, ka no Uzņēmuma ienākuma nodokļa 10 vai 15 % vajadzētu atdot pašvaldībai, tas tad arī sekmētu uzņēmumu un ražošanas attīstību. Tā nauda varētu būt ceļiem vai ūdenssaimniecībai.

– Jūs jau zemes nodokli saņemat…

– Zemes nodokli jā, bet tur, kur ir pārtikas uzņēmumi, tie ir milzīgs slogs pašvaldības attīrīšanas iekārtām. Tā mums ir Lapmežciemā, kad «Liedags» pienāca klāt, tā ir Smārdē, kad strādā Amoliņa pārstrādes uzņēmums [SIA «A 3». – Red.], un arī Engurē esam priekšdarbus veikuši un aprēķinājuši, kas no «Undas» nāk ārā, bet tad, kad reāli sāks tur attīrīšanas iekārtas strādāt, jācer, ka viss būs kartībā. «Undā« strādā cilvēki no Kauguriem, Sēmes, Tukuma, kopumā  80 cilvēki (kādreiz 360), īsti pat nejūt, ka ir bezdarbs. Šobrīd ir strukturētais bezdarbs un cilvēku kustība ir tik liela, ka patiesībā sen vajadzēja rosināt mainīt ieņēmumu struktūru. Nodokļi neatbilst patiesībai. Tāpēc arī tās runas, ka mēs atbalstām uzņēmējdarbību, lai mūsu cilvēkiem būtu darba vietas, īsti neatbilst reālajai situācijai. Reāli jau tas nav mūsu novada cilvēkiem, mēs jau nezinām, kuriem cilvēkiem tās darba vietas būs. Mēs vienīgi varam atbalstīt un veidot darba vietas, lai mūsu cilvēkiem ir izvēle, jo mūsu teritorijā, piemēram, Lapmežciems ir izveidojies par Pierīgas guļamrajonu, bet Smārdē darba vietas ir daudzas un dažādas. Bet problēma ir algas lielumā, nevis darbā kā tādā. Piemēram, domāju, ka arī «M.P.Socks» būs reālas problēmas ar darbiniekiem, kad piebūvēs ražotni klāt, vajadzēs vēl 30 darbiniekus.

– Tad īsā atbilde ir tāda, ka jūs neredzat pašvaldībai tiešu labumu no tā, kas šeit attīstās uzņēmējdarbība?

– Ja ir darba vietas, kaut vai tie nav mūsu cilvēki, tikko tiem cilvēkiem ir darbs un algas, tā līdzi pavelkas vēl citas nozares, piemēram, strādājošie remontē mašīnas, iet ēst uz kafejnīcu, vairāk iepērkas. Tikko līmenis nokrītas, to uzreiz jūt, kaut vai, piemēram, mūsu ēdināšanas uzņēmumā «Runcis».

 – Pirms četriem gadiem intervijā teicāt, ka jūsu novada lielākā bagātība ir dabas resursi, nacionālais parks, tagad, šķiet, esat skeptiski noskaņots?   

– Es joprojām uzskatu, ka tā ir bagātība, tikai tā jāprot apsaimniekot. Tas jādara kopīgi Dabas pārvaldei, pašvaldībai un uzņēmējiem. Bet pašlaik tā nenotiek. Vīzijai, manuprāt, vajadzētu tā kā nākt no nacionāla parka. Uzskatu, ka Pierīgas dabas pārvaldei un Ķemeru nacionālajam parkam – arī viņiem jābūt kaut kādai stratēģijai un vairāk jāsadarbojas ar pašvaldību. Arī Ķemeru Nacionālajam  parkam jābūt attīstības plānam. Ja valsts izveidoja nacionālo parku, tad nevajag to atstāt vieglai izdzīvošanai. Naudas viņiem ir tik, cik tās ir, viņi ņemas, pūlas, bet naudas attīstībai viņiem nepietiek.

– Dabas sargāšanas, izglītošanas funkciju, cik par to nelielo finansējumu var,  jau viņi pilda. Vīzija viņiem ir, vēlme ir, nav valsts dotas kapacitātes, nav naudas..

– Par to ir stāsts. Un mēs jau arī nevaram svešā teritorija ielikt naudu. Pašlaik jau tāpat pašvaldībai samests pārāk daudz kas virsū – gan ceļi, gan infrastruktūra..

Novada kopiena veidojas…

– Jūs tiekat gala ar to, kas jums ir “samests”?

– Pašlaik jā. Bet uzskatu, ka skolas reforma varētu sakustēties, ja darītu tāpat kā igauņi, skolas atdotu valstij. Lai nav skolai divi saimnieki.

– Tad jau, iespējams, lielākā daļa skolu tiks slēgta…

– Jā, es tikko biju Igaunija, un tur Piritas centrā stāv liela skolas ēka, kurā neviens nemācās. Ja nav bērnu, tad nevajag arī skolu.

– Ja jau viss likvidējas, slēdzas, ja cilvēku nav, tad jau vienā brīdī pavisam loģisks ir jautājums – kāpēc vajadzīga pašvaldība, ja kopienai to nevajag?…

– Jā, iespējams, bet mēs jau skolas esam uzturējuši un dotajā mirklī ar skolu starpniecību tiek realizēta sporta dzīve, liela daļa kultūras dzīves. Taču tagad ir tā muļķīgi nolikts, ka pašvaldības ir skolu dibinātājas, tāpēc tai viss jāuztur..

Kamēr ir tāda sistēma, ka pašvaldība skolas uztur, bet pedagogiem algas nāk no valsts, es arī saprotu, kāpēc atsevišķas Latgales un Kurzemes vietas skolas ar 23 bērniem nevar aiztaisīt ciet, jo tas ir nepopulārs lēmums. It sevišķi tagad, ja šogad tas jāpaziņo līdz maijam vai jūnijam. Bet patiesībā skola ar 23 bērniem – tas nav normāli!

– Tad jau mums visur jātaisa internāti, nevar bērns katru dienu mērot 40 km uz skolu….

– Savā laika es tik labā internātskolā nedzīvoju, kādi internāti ir tagad, bet neviens negrib internātā palikt. Dzīves uztvere cilvēkiem ir mainījusies.

– Jums pašlaik apdraudētākā ir Engures vidusskola… Taču ir jau noteikts, ka katrā novada jābūt vienai vidusskolai…

– Daudzas pašvaldības šo nosacījumu nepilda, arī par iedzīvotāju skaitu nepilda, jo 40 pašvaldībās iedzīvotāju skaits neaizsniedz 4000.

– Būtu jau tās tā kā jāapvieno…

– Domāju, ka viss tiek darīts, lai pēc četriem gadiem tā notiktu.

 – Bieži dzirdēts, ka  jūsu novads ir viens no dīvainākajiem, mākslīgākajiem reformas veidojumiem. Vai tagad, pēc teju astoņiem gadiem, varat teikt, ka ir izveidojušies kādi vienotās kopienas aizmetņi, ir izveidojies kas visiem kopīgs, izņemot kopīgi novada nosaukumu? 

– Es domāju, ka sadarbība ir gan uzņēmējiem, gan vecākai paaudzei, gan skolām. Mēs esam runājuši, ka visi ir situācijai pielāgojušies un ar to apraduši, un redz šo formējumu pilnīgi normālu un loģisku. Ar cilvēkiem runājot, viņi uzskata, ka pieder Engures novadam.

– Jūs taču neesat  veikuši šādu iedzīvotāju aptauju?

– Nē, neesam.

– Varbūt jums ir izveidojušās kādas kopīgas tradīcijas, piemēram, visam novadam kopīgas balles, citi pasākumi?

– Kopīga ir uzņēmēju balle, kopīgs ir labāko skolēnu un vecāku sumināšanas pasākums.

– Par jūsu uzņēmēju balli esam uzklausījuši sūdzības – neesot bijis skaidrs, pēc kādiem principiem tur uzņēmējus aicinājāt? Kāpēc iespēja piedalīties netika dota visiem? 

– Pārmetumi vienmēr būs, kāds nebūs uzaicināts. Tos, ko uzskatām, kas novada laba ir strādājuši, mēs aicinām. Aicinām tos, kurus mēs ikdiena satiekam, jo pēc LURSOFT datiem mums ir 700 uzņēmēji. Visus uzaicināt nevaram. Un šādus pasākumus organizē kā kurā vietā, piemēram, Ķekavā uzņēmēji paši rīko balli un pašvaldība organizēšanā nepiedalās, mēs līdz tādām līmenim vēl neesam izauguši. Vēl mums ir arī pensionāru pasākumi, kur visi trīs pagasti sadarbojas. Mums ir Zvaigznes dienas balles, 6. janvārī, kad sarīkojums ir tikai novada pensionāriem. Ir kopīga Skolotāju balle.

Sabiedriskajam transportam, iespējams, nav patiesas uzskaites…

– Kad veidoja novadus, viens no nosacījumiem bija, ka jābūt satiksmes struktūrai, kas garantētu ērtu nokļūšanu uz kopienas centru. Vai ir pētīts, kur ikdienā ved jūsu novada cilvēku ceļi?

– Pamatā ir Tukuma virziens, vēl liela daļa dodas uz Rīgu, Jūrmalu. Iekšēji, pārvietojoties starp trijiem centriem, autobuss savieno Enguri un Lapmežciemu. Uz Smārdi autobusa nav. Bet nekur nav izskanējis, ka būtu problēma atbraukt. Atbraukt var.

– Bet, piemēram, apšciemnieki un lapmežciemnieki sūdzas, ka viņi faktiski nevar atbraukt uz jūsu novada kopīpašumu, uz Tukuma slimnīcu .

– Transports iet katru dienu. Bet tas ir tādā laikā, ka aiziet 12.00 un 14.00 nāk atpakaļ no Tukuma.

– Nu ja, pie ārsta jau tā neaizbrauksi.

– No rīta Apšuciemam nav problēmas, bet Lapmežciemā varētu būt. Es runāju par ārpusskolas laiku. Un tā ir arī visos citos novados: kad ir skola, tad problēmu nav, bet, kad skolās mācības nenotiek, tad cilvēki netiek uz darbu.

 – Valsts solīja, ka kopā ar pašvaldībām risinās, lai centrbēdzi no jaunizveidotiem centriem stiprinātu ar sabiedriskā transporta maršrutiem. Šī stiprināšana nav notikusi.

– Es domāju, ka mums, salīdzinot ar kaimiņiem, Zenteni, Cēri ir daudz mazākas problēmas aizbraukt uz Tukumu. Apskatoties transporta izmaksas, tās ir tādas, ka izdevīgāk ir atbraukt ar savu transportu neka ar sabiedrisko, ja, protams, nebrauc viens cilvēks. Sabiedriskajam transportam, manā skatījuma, vajadzētu būt savādākai valsts dotācijai. Es nemācēšu pateikt, cik precīzi tiek uzskaitīti cilvēki, kas izmanto sabiedrisko transportu. Man šķiet, ka tā uzskaite joprojām nav patiesa. Mūsu teritorijā netiek ievērots vasaras un ziemas cikliskums, ka ciemos ziemā dzīvo daudz mazāk iedzīvotāju. Ar «Tukuma auto» pašlaik notiek pārrunas, jo neapmierina, ka autobuss Smārdē ienāk piecas minūtes pirms skolas sākuma. Skola jau tā sākas 8.30… Otrs maršruts ir Rauda – Tukums, autobuss atiet 7.00 no Raudas, bet skolas sākas 8.00. Un bērniem nav kur palikt.

– Varbūt pašvaldība pati var slēgt kādu  līgumu ar pārvadātājiem?

– Var jau taisīt tenderi, bet esam rēķinājuši, ka pašvaldībai tas nebūs lētāk.

Kanalizācijas un gruntsūdeņu problēmas

– Atgriežoties pie norunas intervijas sākumā, nosauciet, lūdzu, jūsuprāt, lielākās aizvadītās četrgades problēmas novadā?

– Īsti nebūs ko pateikt, nav nekā tāda, kas nebūtu izdevies.

– Lapmežciemā ir problēmas ar kanalizāciju. Vecie zemes īpašnieki tiek slīcināti ar jauno kanalizācijas ūdeņiem. Vai ar to esat tikuši galā?

– Lielākās problēmas mums ir Bigauņciemam. Ragaciemā jau vēsturiski nav bijis ne ūdensvads, ne kanalizācija. Pašlaik mēs veidojam projektu un cilvēki varēs pieslēgties kopējai sistēmai. Bigauņciemā ir augsts gruntsūdens līmenis. To varēja atrisināt, ja ceļā nebūtu biotops «Natura 2000». Bija izrēķināts projekts grāvim, bet mēs nevaram dabūt saskaņojums no Dabas pārvaldes. Izrokot grāvi, mēs būtu atrisinājuši gruntsūdeņa līmeņa problēmas.

– Kāpēc jums neļauj rakt?

– Tāpēc, ka tur ir biotopi. Pašlaik mēs esam aizsūtījuši pieprasījumu uz Ventspils reģionālo vides pārvaldi, lai saņemtu tehniskos noteikumus, lai izbūvētu slēpto vadu uz jūru, tāpat kā tas kolhoza laikā tika izdarīts Ragaciemā.

– Kā jūs nodrošināsiet, lai tur neievadītu kanalizāciju?

– Diemžēl ik pa laikam tas notiek arī Bigauņciemā. Tāpēc jau gatavoja ūdensvada un kanalizācijas projektus, lai to novērstu. Pašlaik jau cilvēkiem nav iespēju pieslēgties.

– Vai tiek pārbaudīts, kur kanalizācija tiek novadīta?

– Būvinspektors un policija brauc un pārbauda. Ja namīpašnieks parāda dokumentus, ka kanalizāciju ir izvedis, mums jau nav pamata neticēt. Katru dienu sekot līdz nav iespējams.

– Kā jūs risināt konfliktu ar iedzīvotājiem par to, ka viņi savā zemē slīkst nost?

– Grāvi neizrakām, skatāmies iespēju, lai var slēgto vadu izbūvēt. Ir veikti daži tīrīšanas darbi, bet tas problēmu neatrisina. Pašā konflikta sākuma gribēja izrakt gar mājām grāvi, bet tika aprēķināts, ka ūdens līmeņu starpība ir tāda, ka pavasarī, rudenī ūdens neies no ciemata prom, bet nāks atpakaļ. Izstrādājām otru versiju – gribējām novadīt ūdeņus uz Siliņupi, bet tur ir biotops.

– Nākošajos četros gados varētu šo problēmu atrisināt?

– Es neesmu neko solījis. Kad būs tehniskais projekts, tiks veikta aptauja pa ielām, kāda ir vēlme pieslēgties. Mums arī darbojas noteikumi, ka šiem maģistrālajiem vadiem varam dot 50% pašvaldības līdzfinansējumu, un tādā veidā es redzu, ka varētu problēmu risināt.

– Jūsuprāt, vai tie, kas pieraduši ne par ko nemaksāt, pieslēgsies centralizētajām komunikācijām?!

– Domāju, ja viņiem viss ar galvu ir kārtība, tad viņi to darīs. Viena daļa ir sapratusi, kur viņi pašlaik dzīvo un ko viņi dzer.

– Bigauņciemādaudzi  apbūves gabali ir praktiski purvā. Vai paredzēts, ka tie tiks celti uz augšu? Kā tad tie cilvēki tur varēs būvēties? Kāds jau ir mēģinājis kaut kādus būvgružus šim nolūkam ievest.

– Tur ir paredzēta apbūve, bet pēc likuma drīkst pacelt grunti par 30 cm. Konkrēti tam gabalam, kur sabērti būvgruži pat 50 līdz 60 cm augstumā, ir uzlikts sods gan no dabas pārvaldes, gan no pašvaldības. Viņam tie jānovāc tie būvgruži.

– Bet vai tad ar tiem 30 cm būs līdzēts, lai tur varētu būvēties?

– Godīgi sakot, es nesaprotu, kāpēc viņi šo vietu ir izvēlējušies. Ja cilvēki iet uz Dabas aizsardzības pārvaldi un saskaņo dokumentus, mēs neko nevaram liegt. Daudzas vietas ir saparcilētas pie Apšuciema, kur, domāju, cilvēki nāks pie prāta un apbūve nenotiks.

– Tie var sveštautiešiem, kam vairāk naudas. Īpašumu tirgus būs aktīvs un visiem celsies nekustamā īpašuma nodoklis…

– Problēma ir tā, ka bankas pārdod citiem atņemtos īpašumus. Tos nopērk rīdzinieki, kas nav izgājuši no kabineta, viņi izsolē īpašumus ir iegādājušies. Viņi vasarā apskatās, ka viss ir labi, bet viņi tur nav bijuši ne rudenī, ne pavasarī.  

– Atgriežoties pie kanalizācijas projekta, pie gruntsūdens novadgrāvaj ierīkošanas, vai nauda tam jums ir?

– Nauda ir rezervēta, kad dabūsim no Ventspils [dabas pārvaldes] tehniskos noteikumus, tad arī ķersimies darbiem klāt. Pašlaik viņi nav pateikuši, vai mēs varam šo te slēgto vadu izbūvēt vai nē. Slēgtā sistēma ir dārgāka un sarežģītāka, jo vaļējs grāvis vienmēr ir  vienkāršāk.

– Bet vaļējie grāvji, lai tie reāli strādātu, ir regulāri jākopj.

– Pašā Ragaciemā, kad 2009. gadā apvienojāmies, pa to pašu Doņu ielu, kur brauca televīzija un slīka, grāvi izdevās izrakt, un šobrīd tur viss ir kārtībā

– Cik jūs ieguldījāt, lai to iztīrītu?

– Tur daļu paši iedzīvotāji tīra… No mūsu puses pašlaik ir tikai pļaušana un ikdienas uzturēšana. Tur nav nekādi milzīgie līdzekļi. Mums vienīgā problēma ir grāvja izeja jūrā, kur periodiski jāveic attīrīšana, jo, tikko ir vējš no jūras, tā tam grāvim iztece ir piedzīta pilna. Tās nav lielas naudas, tas ir aptuveni 1000 eiro gadā.

 – Vai kanalizācija un notekūdeņi ir vienīgā Lapmežciema problēma?

– Lapmežciemā pašlaik ir tikai divas maģistrālās ielas… Un gar Ezera ielu viss segments ir… Un pašlaik varbūt būtu pat iespējas asfaltēt, bet mēs negribam to darīt,  kamēr nav izveidotas komunikācijas. Mēs mēģinām asfaltēt tur, kur ir sakārtota ūdens saimniecība, jo vienkārši noasfaltēt un pēc tam lauzt [– tas nebūtu prāta darbs. Viss notiek… Taču – Eiropas naudas mēs dabūt nevaram, bet par savām naudām tas tik ātri neiet…

– Kā risinās Ragaciema jauno kapu jautājums?

– Pašlaik likumdošana ir pašvaldības pusē, ir mainīti visi normatīvie akti, lai mēs to varam darīt. Ir arī visi dokumenti sagatavoti un aizdoti uz Ventspils dabas pārvaldi, lai mēs dabūtu tehniskos noteikumus. Tad, kad tie būs, tad mums būs iespēja prasīt valdībai, lai nodod iecerēti zemes gabalu pašvaldībai. Tas jau ir uzmērīts, bet mēs to nevaram reģistrēt Zemesgrāmatā, jo mums nav Dabas pārvaldes atzinuma.

– Vai kapu jautājums tiešām ir tik degošs?

– Degošs nav, bet ir jau tā otra puse – mēs pārkāpjam sanitārās normas. Un mēs tās pārkāpjam arī Klapkalnciemā, Apšuciemā, Plieņciemā. Pārkāpjam kapus aizsargjoslu likumu, ka 300 metrus no kapiem nav centralizētā ūdensvada… Tāda problēma ir visos zvejnieku ciematos, tikai citur par to skaļi nerunā.

Engurē – caur mola kariem pie attīrīšanas iekārtām

– Kā veicas Engures notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūve? Par tām un mola kariem domājot, laikam jau būtu jūsu vietniekam jāpakrata ar pirkstu – vai tad nezināja, ka ciema vienīgās attīrīšanas iekārtas atrodas uz mola? Kāpēc pats neizmantoja pirmpirkuma tiesības? 

– Mums nemaz nebija pirmpirkuma tiesības, jo īpašums tika izpārdots pa daļām. Un tās nav pašvaldības, tās ir «Undas» attīrīšanas iekārtas… Bet mēs arī saprotam, ja «Undai» būs ūdeņi jādod uz mūsu attīrīšanas iekārtām, tad arī  izmaksas produkcijai būs pavisam savādākas nekā tās ir šajā mirklī, kad iekārtas uztur paši.

– Tagad teiksiet, tās ir uzņēmēja problēmas? Bet stāsts jau ir par ciematu, kuram nebija attīrīšanas iekārtu.

– Pašlaik tās ir tādas… Es brīnos,– ja kolhoza laikā atļāva vienalga kam tās uzbūvēt un no 1991. gada ir valsts brīva, bet Ventspils [Dabas pārvalde] nevienā mirklī [neko nav teikusi]! Nezinu, varbūt pirms tam viņiem ir aizrādīts… Bet, kad mēs 2009. gadā apvienojāmies, tad mums uzreiz sāka pārmest, ka tur ir attīrīšanas iekārtas… Bet atvainojiet, piedodiet, kur dienesti bija pirms tam tos 19 gadus?!

– Bet jūsu vietnieks taču tur dzīvo uz vietas, viņš bija pagasta priekšnieks, viņš taču zināja, ka nav attīrīšanas iekārtu, ka nav sakārtota lieta…

– Tajā mirklī, kad mēs veicām šos divus Eiropas projektus, mums bija doma par attīrīšanas iekārtām, bet mēs nevarējām naudu dabūt, tāpēc, ka mēs neizpildījām nosacījumus, ka 50% īpašumu tiek pieslēgti pie centralizētās kanalizācijas sistēmas.

– Tagad būs?

– Jā tagad jau ir 54% ir pieslēgumi. Patiesībā Engure ir vienīgā vieta, kur pēc projekta realizācijas ļoti daudzi pieslēdzās ūdenim un kanalizācijai. Mums problēma ir Smārdē un Lapmežciemā

– Cik naudas tam ir paredzēts?

– Pašlaik attīrīšanai bija iepirkums par 479 000 eiro +PVN.

– Ticat, ka jūs ar šo naudu tiksiet galā?

– Mēs ar celtniekiem esam sēdējuši pie galda, un viņi par šo naudu ir gatavi uzbūvēt. Esam jau ar šiem celtniekiem strādājuši, un iepriekšējos darbus viņi ir izdarījuši pa tām naudām, ko solījuši. Vēl līgums nav parakstīts, mēs aizdevām uz ekspertīzi, lai izskata šo projektu un vai pa tādu naudu darbs ir izdarāms. Mums tam ir jau 180 000 eiro no deputātu kvotām paredzēti, bet pārējais mūsu finansējums. Mums jau ir lēmums par kredītiem.

 Šlokenbekas muižā atkal būs kafejnīca 

– Jums ir vēl kāds kultūrvēsturisks centrs – Milzkalne, kur attīstība saistās gan ar SIA «Strabag», gan arī ar Šlokenbekas pili. Kā pilij veicas?

– Veicas. Darbojas viesnīca, un šobrīd ir rekonstruēta kafejnīca (darbi izmaksāja 80 000 eiro), kam  komplektējam darbinieku komandu. Ar domu, ka tā baros arī skolu – Milzkalnes sākumskolu. Pašlaik mēs šo pakalpojumu pērkam no IRG… Un tad lai viss varētu darboties kompleksi…

– Vai jums nepārmetīs Konkurences likuma pārkāpumu, ka pašvaldības kāpj ēdinātāju lauciņā? 

– Savā laikā kādus septiņus, pat astoņus uzņēmējus biju tur ataicinājis, pat no Rīgas, bet man nebija argumentu, kad man pajautāja, cik tad tur atbrauc cilvēku? Ja uzņēmējam Rīgā, Brīvības ielā, ir kafejnīca, kur ikdienu daudz cilvēku iet garām un ir cerība, ka jebkurš no viņiem ienāks… Bet mums… Ja nu vienīgi mēs šeit skatāmies, ka lielajā muižā ir daudz lielu pasākumu, kur šobrīd ēdina citi. Šobrīd tas mūsu mērķis ir, lai tas SIA strādātu pēc iespējas tuvāk nullēm un lai muiža uzturēšanas izdevumi būtu pēc iespējas mazāki. Kafejnīcai būs jānopelna sava iztika, grūti būs, bet viņiem ir jāstrādā. Bet pašlaik vienalga mēs katru mēnesi mēs par muižas uzturēšanu maksājam…  Kafejnīcu plāojam atvērt jau aprīlī.

Bet vēl par pili runājot, mums pamainījās kultūras daļas vadītāja– muižas vadītājas vietniece aizgāja projām. Būs jauns cilvēks, konkursam bija pieteikušies padsmit cilvēki. Taču problēma tā, ja mēs ierakstām nosacījumos, ka ir vajadzīga kultūras izglītība, tad, kā jūs domājat, cik no tiem 15 tāda ir? Diviem. Un ar kultūras darbiniekiem ir tā, ka arī Engurē mums vajag vēl vienu, tāpat arī Lapmežciemā vajadzētu

Kas vada valsti?

– Nobeigumā – jautājums par turpmāko administratīvo reformu, kādu attīstību, perspektīvu jūs tai redzat? 

– Domāju, ka mums nebūs versijas, redzot, kā valstī viss tiek mērķtiecīgi darīts. Redzot, kādas naudas ir iedotas tiem dažiem attīstības centriem un kādas pārējiem 89 novadiem, – tas vien liecina par valsts attieksmi pret pašvaldībām, jo ja mūs gadījumā visu, ko mēs pašlaik esam varējuši dabūt, mēs esam visu dabūjuši – gan siltināšanai (visi trīs projekti), gan citām lietām, tad ir kolēģi, kuri nav dabūjuši neko. Tad kāda var būt attīstība šim te mazajiem novadiem, ja fondu nav?

– Un kāpēc jūs naudu dabūjāt? Arī taču esat mazs novads.  

– Tas ir tāpēc, ka mums ir kapacitāte un mums ir speciālisti, kas to var izdarīt – šos te dokumentus sagatavot. Ir pašvaldības, kur to nevar.

– Bet varbūt, valstiski domājot, nemaz nav normāli, ka tādā mazā teritorijā ir 119 pašvaldības, kur tomēr ļoti lielus resursus tērē administrācijai?..

– Un ko jūs iegūsiet uz novadu reformu? Iegūsiet vienu domes priekšsēdētāju, vietnieku un domes izpilddirektoru mazāk. Bet būs vajadzīgs, piemēram, Smārdē vēl viens pārvaldes vadītājs, visticamāk, nomazināsies mazliet grāmatvedībā. Bet par šo reformu runājot… Ir 30 dažādi modeļi, kā ir sadalītas pašvaldības. Mums Vides pārvalde ir Ventspilī, Lauku atbalsta dienests – Talsos, Veselības inspekcija – Jelgavā!…Kāpēc valsts pašlaik nerunā par šīs daļas sakārtošanu?

– Jūs arī pārstāvat valsti, arī esat valsts pārvaldes struktūras daļa…

– Pašlaik jau mēs neesam izpildījuši likumu par reģioniem, kas ierakstīts valsts likumdošanā. Tāpēc tagad mēs te taustāmies… Uzskatu, ka ir novadi, kas ir varbūt pa mazu, bet, lai cilvēks nezaudētu saikni ar vadību… Jo tieši mūsu kapacitāte ir tāda, ka jebkuram cilvēkam tā novada vadība vairāk vai mazāk ir sasniedzama. Es domāju tādā rajonu līmenī šī sadaļa tiks pazaudēta. Jau tagad jūtams, ka katrā pagastā ir kaut kādas atšķirības un viss ir ļoti atkarīgs no tā, cik aktīvi cilvēki ir katrā pagastā.. Ja mēs būsim kādā lielajā veidojumā, es domāju, ka daļa no [cilvēkiem nepieciešamām] aktivitātēm pazudīs…

– Bet vai nu ir tā, ka arī šajā mazajā novadā cilvēks –parastais vienmēr tiek sadzirdēts un uzklausīts? Reiz politiskās diskusijas laikā pats teicāt, ka jūs jau tā uzreiz uz katru zvanu, ja kādas prasīs, piemēram, ka jāiztīra aizputināts ceļš, tā uzreiz vis neatbildēsiet… 

– Varbūt toreiz ne tā izteicos, bet pie mums vēl joprojām var jebkurā diennakts laikā [vadību] sazvanīt… Es nevienam līdz šim neesmu atteicis kaut ko atbildēt, aizbraukt, apskatīt… Iespējams, ja manā vietā sēdēs kāds cits, varbūt arī būs savādāk… Un vēl, par mūsu novadu runājot, mums pašlaik uz vienu iedzīvotāju naudas iznāk vairāk nekā tad, ja mēs būtu lielajā kolhozā. Un tas izšķir daudz ko.

– Bet vai neiznāk tā, ka mēs dzīvojam kā feodālismā… Tas, kurš lielāks feodālis, tas vairāk pavelk uz savu pusi. Ir labie un sliktie feodāļi… Spriežot pēc jūsu pārstāvētās Pašvaldību savienības konsultanta Māra Pūķa izteikumiem, ja labi grib, pašvaldības deputāti var nepildīt ne ministriju, ne kaut visa valdības un Saeimas lēmumus… Un daži feodāļi var diktēt valdībai savus noteikumus.

– Pūķis ir demagogs numur viens…

– Bet jūs esat izvirzījuši un viņš ir saņēmis Trīs zvaigžņu ordeni par šo darbību…

– Es viņu neesmu izvirzījis, esmu Pašvaldību savienībā, bet es tur neesmu pozitīvais tēls, jo pašvaldības savienība mums ir … Mums tur ir iebildumi par to pašu ienākumu nodokļa sadali, jo uzskatu, ka nevar prasīt iedzīvotāju ienākumu nodokli sadali no tā, ko mēs varam neiekasēt no nekustamā īpašuma. Mums kopā ar Carnikavu bija priekšlikums – no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas ir zināma summa, vienojamies par procentu un maksājam. Bet tagad iznāk, ka mums ir jāmaksā arī no nekustamā īpašuma nodokļa, kur katra pašvaldība izveido kaut kādas atlaižu sistēmas. Iznāk, mēs samaksājam no neesošas naudas… Ja tiešām pielems likumu, kā ir paredzēts, tad pasakiet, vai tas ir godīgi, ja Lapmežciemā īpašuma kadastrālā vērtība celsies 2,2 x!?

– Bet jūs varēsiet saviem iedzīvotājiem dot atlaides, kā Jūrmala…

– Problēma tā, ka tajā pašā piejūras zonā būs tautas bagātā daļa un arī ne visai turīgie, kas tur dzīvojuši ir mūžīgi. Mums attieksme pret visiem ir vienāda. Mums tiesībsargs pasaka, ka nedrīkstam šķirot cilvēkus…

– Nu to jau redzēsim, kā Lembergam būs izdevīgāk. Būs kā feodālismā pieņemts…

– Tā ir mūs visu problēma, mēs visi piedalāmies Saeimas vēlēšanās un vēl kaut  kur. No šī brīža Saeimas es zinu kādus piecus, sešus kolēģus. Un ko viņi tur izdarījuši? Neko tur izdarīt nevar!… Kad veidoja šo valdību un pārdalīja Eiropas fondus, tādu nekaunību es vispār nebiju redzējis! Ja paskatāmies, kas tu grozījās apkārt, kad viss tika saskaņots… Tiešām nav saprotams, kas [valsti vada]…

Vairāk lasiet laikraksta ceturtdienas, 13. aprīļa, numurā ŠEIT!