Lapmežciema novada domes sēdē novembrī deputāti bija saņēmuši iesniegumu, ka ciemata centrā esošais zivju pārstrādes cehs SIA «Zivtiņa N» zivju kūpināšanas laikā radot nepatīkamu smaku un vasarā cilvēki nevarot atvērt logus. Deputāti lūdza Ventspils Reģionālo vides pārvaldi apsekot uzņēmumu. Nu saņemta pārvaldes atbilde.
Tajā teikts, ka Ventspils reģionālās vides pārvaldes inspektori apsekojuši pārstrādes uzņēmumu un konstatējuši, ka tas, atbilstoši teritorijas plānojumam, atrodas jauktas apbūves teritorijā, kur pieļaujami ražošanas uzņēmumi, kas rada nebūtisku piesārņojumu. 14. novembrī konstatēts, ka objekta siltumapgādei un siltā ūdens ražošanai uzstādīts gāzes apkures katls CTC «Virbex max 140» ar ievadīto siltuma jaudu 0,15 MW, kā kurināmo izmanto dabas gāzi. Dūmgāzes emisijai uzstādīts 12 m augsts dūmenis. Apkures katls nodrošina efektīvu kurināmā sadedzināšanu, piesārņojošo vielu emisija nav liela. Ražošanas procesā tiek izmantota vientuneļa kūpināšanas krāsns, kuru kurina ar alkšņu malku. Pārtraukta skaidu izmantošana kūpināšanas procesā. Dūmgāzu emisijai uzstādīts 16 m augsts skurstenis. Gadā izmantoti tikai 100 kubikmetri malkas. Ņemot to vērā, piesārņojošo vielu emisija ir neliela.
Tomēr pārbaudē konstatēts, ka zivju kūpināšanas tehnoloģiskajā procesā iespējama specifisku smaku izdalīšanās. Pārbaudes dienā, kad pūta ziemeļaustrumu vējš, netika konstatētas būtiskas smakas. Pārbaudes aktā minēts, ka nepatīkamas smakas var rasties karstā laikā, nepareizi uzglabājot zivju atlikumus, taču uzņēmumā tie tiek uzglabāti speciālos plastmasas konteineros un katru dienu tos savāc cits pārstrādes uzņēmums, ar kuru noslēgts atbilstošs līgums. Lai noteiktu smakas, nepieciešams veikt smakas koncentrācijas mērījumus. Ražotne saņēmusi C kategorijas piesārņojošās darbības apliecinājumu.
Atbildē deputātiem norādīts, ka 1995. gadā pagasta padomes sēdē deputāti piekrituši zivju ceha rekonstrukcijai, ja netiek palielināta ražošanas jauda. Taču šī rekonstrukcija ir veikta bez Valsts Vides dienesta Ventspils Reģionālās vides pārvaldes izdotajiem tehniskajiem noteikumiem. Saņemot tehniskos noteikumus, uzņēmumam būtu noteiktas prasības – vides kvalitātes robežlielumi un emisijas robežvērtības virszemes un pazemes ūdeņos, gaisā un augsnē.
18. decembrī kārtējā novada domes sēdē Lapmežciema novada domes priekšsēdētājs Edmunds Pētersons, iepazīstinājis deputātus ar šo atbildi, solīja uzdot būvvaldes vadītājam Robertam Kozlovskim noskaidrot, vai dokumentācija uzņēmumā atbilst noteiktajai kārtībai.