23. jūlijā notiks Latvijas atklātā jūras burāšanas čempionāta regate, kuras norise plānota no Rīgas līdz Ventspilij. Tās organizētāji lūdza Engures pagasta padomi piešķirt līdzekļus, jo divas dienas burātāji būs Engures ostā. Tā kā šogad nenotiek Enduro sacensības, Engures deputāti nolēma piešķirt Ls 300 zēģelētājiem.
19. februārī Lapmežciema novada domes deputāti izskatīja vairākus ar īpašumiem saistītus jautājumus.
19. februārī Engures pagasta padomes sēdē deputāti ar Ls 400 atbalstīja Latvijas Vides aizsardzības fonda ierosināto projektu, kurš paredz izdot informatīvo materiālu par kāpu aizsardzību.
19. februārī Engures pagasta padomes sēdē deputāti izskatīja sporta kluba «Engure» iesniegumu, kurā lūgts finansiāls atbalsts dalības maksai hokeja turnīra «Tuko 2008» noslēguma posmam. Deputāti piešķīra Ls 700.
Lapmežciema pamatskolas bibliotēka ir mazo lasītāju iecienīta. Šeit aizvien izdomā dažādus jaukus pasākumus lasītājiem. Pie bibliotēkas ir neliela izstāžu zālīte, kurā notiek interesantas lietas: janvārī – izstāde 1991. gada barikāžu atcerei, februārim – Sveču mēnesim – par godu skolēni apgleznoja sveces un sarīkoja sveču izstādi. Svecēm skolēni sacerēja dzejolīšus, interesējās par O. Vācieša «Sveču grāmatu». Februārī ir arī Valentīna diena.
Lapmežciema novada domes priekšsēdētājs Edmunds Pētersons 19. februārī novada domes sēdē saņēma deputātu atbalstu, lai sniegtu sūdzību Satversmes tiesā par to, ka Lapmežciema novadu, atbilstoši teritoriālās reformas plāniem, paredzēts pievienot Engures novadam.
19. februārī Engures pagasta padomes sēdē deputāti izdarīja grozījumus saistošajos noteikumos «Par sabiedrisko kārtību Engures pagastā». Grozījumi paredz, ka nepilngadīgo (līdz 18 gadu vecumam) klaiņošana, atrašanās uz ielas un citās sabiedriskās vietās no 22.00 līdz 6.00, ja viņi nav vecāku vai personu, kas aizstāj vecākus, pavadībā, sodāma ar brīdinājumu vai naudas sodu līdz Ls 15 latiem (soda naudu iekasē no vecākiem vai personas, kas viņus aizstāj). Ja pārkāpums tiek konstatēts kafejnīcās, bāros u. c. sabiedriskās iestādēs, iestādes īpašniekam, atbildīgai personai vai pasākuma organizatoram izteiks brīdinājumu vai piemēros naudas sodu līdz Ls 50.
Jau Lapmežciema novada domes sēdē janvārī ap jautājumu par nelikumīgo būvniecību «Mežbeltēs» risinājās ilgas, neauglīgas debates. Deputāti nespēja pieņemt lēmumu un nosprieda, ka uz nākamo sēdi jāizsauc «Mežabeltu» īpašnieks, lai saņemtu konkrētākus paskaidrojumus. Lieta tāda, ka īpašumā drīkstēja būvēties tikai uz veco ēku pamatiem, jo tas atrodas Ķemeru Nacionālā parka aizsardzības zonā.
Bija izsludināts konkurss uz Lapmežciema novada domes uzņēmuma «Krants» vadītāja vietu. Lapmežciema novada domes izpilddirektore Dace Galandere deputātiem sēdē 19. februārī izteica priekšlikumu izvēlēties vienu no diviem kandidātiem. Deputāti pēc ilgām debatēm, ar sešām balsīm "par" un diviem atturoties, par uzņēmuma vadītāju apstiprināja Kasparu Godiņu. Viņam noteica trīs mēnešu pārbaudes laiku bez paraksta tiesībām.
Gada nogalē Lapmežciema novada priekšsēdētājs Edmunds Pētersons izteicis atzinību pašvaldības bibliotēkai un tās vadītājai Mārai Eglei par to, ka šī ir viena no labākajām lauku bibliotēkām. Šī iemesla mudināti, iegriezāmies aplūkot, kas notiek Lapmežciema bibliotēkā. Sastaptie lasītāji apgalvoja, ka bibliotēkā esot ļoti bagāta grāmatu krātuve un tāpēc to iecienījuši studenti. Arī vecākā paaudze regulāri apmeklējot bibliotēku un interesējoties par jaunāko literatūru. Kā pastāstīja Egles kundze, ik mēnesi tiekot sagādātas jaunas grāmatas par Ls 200. Tomēr grāmatas ir dārgs prieks, piemēram, skaistās luterāņu baznīcu grāmatas vien izmaksā Ls 30.
Tā kā Bigauņciemā applūst apbūves gabali, nepieciešams tīrīt Vecslocenes upes gultni. Deputāti šim mērķim nepieciešamo summu piešķirs pēc iepirkuma procedūras veikšanas. Kā novada domes sēdē informēja domes priekšsēdētājs Edmunds Pētersons, īpašniekiem, kuru zemes gabali piekļaujas Vecslocenei, savā īpašumā jānoņem tiltiņi, jānovāc apaugums. Upes gultnes tīrīšana paredzēta no bijušā riepu ceha līdz Siliņupei.
20. gadsimta 90. gadu vidū tika apzināti Baltijas jūras rajoni, kuriem nepieciešama īpaša aizsardzība lielās augu un dzīvnieku daudzveidības dēļ. Tomēr tikai salīdzinoši neliela daļa līdz šim pilnībā izpētīta, jo izpētes darbi jūras teritorijās ir daudz dārgāki un laikietilpīgāki nekā sauszemes teritorijās. Kopš 80. gadiem vides stāvoklis Baltijas jūrā ir dramatiski izmainījies – cilvēka aktivitātes veicinājušas izmaiņas augu un dzīvnieku sastāvā daudz straujāk, nekā tas notiktu dabiskas attīstības ceļā. Toksisko aļģu ziedēšana, atsevišķu zivju sugu populāciju samazināšanās un bezskābekļa platības jūras gultnē ir tikai redzamākās sekas. Bet nu arī Latvijas piekrastes ūdeņos veidos aizsargājamās teritorijas. 29. februārī 11.00 Mērsragā notiks sanāksme, kurā apspriedīs Rīgas jūras līča rietumu piekrastes aizsardzības plāna izstrādi.
