Engures pagasta padomes deputāti sēdē 20. martā izskatīja detālplānojumu un saistošos noteikumus zemesgabaliem Klapkalnciemā – «Lācēni», «Koka ziķeri» un «Lāčukrogs». Tā kā izlemt nebija viegli, deputāti pēc sēdes kāpa autobusā un izbrauca uz objektu.
* 25. februārī sāka Lapmežciema Tautas nama foajē remontu, kas izmaksā Ls 65 676. Darbus
Latvijā sākusies parakstu vākšana par Brīvo arodbiedrību savienības ierosināto likumprojektu par grozījumiem Latvijas republikas Satversmē. Grozījumi paredz tiesības vēlētājiem atsaukt Saeimas deputātus. Parakstīšanās par grozījumiem aktīvi notiek arī Lapmežciema pagastā, kur ļaudis aizvien laipni sagaida Aija Muceniece. 20. martā parakstīties bija ieradušies Erna un Alberts Zvejnieki. Viņi uzskata, ka pašreizējā valdība negādā par savas valsts iedzīvotājiem.
20. martā Lapmežciema pensionāru padomes rīkotajā saviesīgajā pasākumā viesojās Jānis Leja, kurš aktīvi darbojas Pilsoņu darba grupā parakstu vākšanai. Pasākumā tika runāts par pensionāru problēmām valstī un gaidāmo parakstu vākšanu grozījumiem Pensiju likumā, kas izsludināta no 16. aprīļa līdz 15. maijam. J. Leja piedalījās arī pavasara izstādes atklāšanā Lapmežciema muzejā; klātesošie vienojās skanīgā dziesmā.
2008. gada sākumā Engurē nodibināts jahtklubs «Engure». Tas ir atvērts un gatavs uzņemt jaunus biedrus. Jahtkluba dibinātāji ir Ģirts Fišers-Blumbergs (komodors), Kristīne Fišere-Blumberga, Māris Kalns, Arnis Krauklis, Dzintars Blūms, un uzņemti vēl citi biedri. Vairāk par jahtklubu un tā iecerēm pastāstīja kluba valdes loceklis Māris Kalns. Viņš stāstīja gan par labiekārtošanas talkām, gan sacensībām vasarā, gan paša pieredzi zēģelēšanā.
Februārī valdes sēdē par Lapmežciema novada pašvaldības uzņēmuma SIA «Krants» vadītāju apstiprināja Kasparu Godiņu. Tiesa gan, viņam ir noteikts triju mēnešu ilgs pārbaudes laiks. Vadītājs ir gados jauns, enerģisks cilvēks, ragaciemnieks. Iepriekš Rīgā viņš strādājis kādā gāzes apgādes uzņēmumā. Darbu «Krantā» izvēlējies tāpēc, ka ir jau zināma pieredze, turklāt darbs tuvāk mājām. Vienlaikus K. Godiņš turpina izglītoties. Kā pirmos lielākos uzdevumus jaunajā amatā viņš min jaunas ūdensvada un kanalizācijas sistēmas ierīkošanu ciematā, piesaistot Eiropas Savienības līdzekļus. Šajā vasarā katrai mājai, kurai SIA «Krants» piegādā siltumu, būs jāuzstāda siltuma skaitītāji, par kuriem jāmaksā būs daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem.
Lai aizstāvētu savas intereses, Lapmežciema zvejnieki nodibinājuši biedrību, kuru tā arī sauc: «Lapmežciema zvejnieku biedrība». Tajā apvienojušies 25 zvejnieki; novadā gan esot vēl zvejnieki, kuri nav biedrībai pievienojušies. Līdz šim tās vadītājs bija Orientīns Stankēvičs, taču nesen vadību pārņēmusi Biruta Druka. Viņa pastāstīja par to, cik ļoti zvejnieki nav apmierināti ar valdības politiku, nesamērīgajiem sodiem, kas var būt liktenīgi zvejnieka izdzīvošanai, un pauda zvejnieku viedokli par Rīgas jūras līča rietumu piekrastes aizsardzības plānu.
2009. gada 25. martā aprit 60 gadi, kopš Latvijas iedzīvotāji tika izvesti uz Sibīriju. Represijas skāra arī Lapmežciema novada iedzīvotājus. Tāpēc Lapmežciema muzeja padome nolēmusi nākamajā gadā organizēt vērienīgu piemiņas pasākumu un uzstādīt piemiņas zīmi traģiskajiem notikumiem.
19. februārī Engures pagasta padomes sēdē deputāti izskatīja vairākus jautājumus, kas saistīti ar zemes īpašumiem.
20. martā Lapmežciema muzejā atklāja rokdarbnieču sarūpēto izstādi «Pavasara noskaņas». Izstādi atklāja Pensionāru padomes aktīviste Irēna Skaraine. Ekspozīcija bija īsta iedvesmas vieta tiem, kuri strādā rokdarbus, bet tiem, kuri rokdarbus labprāt nopērk, iekārojami lietu netrūka. Neiztrūkstoši ir Ivetas Meieres ar pavasara motīviem apgleznotās zīda šallītes. Kaut arī Lieldienas vēsta pavasari, tomēr šajās Lieldienās daudziem noderētu kaut kas no Dagnijas Petrovskas zeķīšu klāsta. Brīnišķīgas krāsu kombinācijas bija Lapmežciema pamatskolas audzēkņu auduma gleznojumos, ko viņiem bija mācījusi skolotāja Gundega Bērziņa.
Lapmežciema novada domes priekšsēdētājs Edmunds Pētersons 19. februārī novada domes sēdē informēja deputātus, ka teritoriālais plānojums nonācis strupceļā. Lai situāciju izkustinātu no vietas, viņš ierosināja organizēt sanāksmi, kurā aicinātu piedalīties Vides ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju amatpersonas, Ķemeru nacionālā parka administrāciju, teritoriālā plānojuma izstrādātājus (SIA «Pilsētprojektēšanas birojs»), Lapmežciema novada domes administrāciju, lai kopīgi noskaidrotu situāciju un pabeigtu teritoriālā plānojuma izstrādi.
21. martā Ragaciema «Skaru» pagalmā pulcējās Lapmežciema pagasta paši mazākie iedzīvotāji, viņu māmiņas un vecmāmiņas. Visus sirsnīgi sagaidīja mājas saimniece Irēna Skaraine. Iesākumā visi varēja apskatīt tēlnieka Oļega Skaraiņa speciāli veidoto Lieldienu zaķi, noklausīties Skaraines kundzes stāstījumu par sauli, Lieldienām un pavasari.
