27. jūlija pēcpusdienā sociālos tīklus pāršalca vēsts, ka Ķemeru Nacionālajā parkā, pie Kaņiera ezera izcēlies meža un purva ugunsgrēks, 21.30 degšanas platība bija sasniegusi aptuveni desmit hektārus.
Sazinājāmies ar Dabas pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru Kārli Lapiņu. Inspektors informēja, ka svētdien no rīta viss bijis nodzēsts – valsts un meža dienesta ugunsdzēsēji savu darbu bija paveikuši. Šobrīd degusī platība tiekot uzraudzīta, jo dažviet (precīzāk, trīs vietās) novērota kūdras gruzdēšana, kā dzēsēji sakot, tur ”lienot ārā pīpētāji”. Tā esot tāda viegla dūmu strūkla, kas spiežas ārā no zemes un tā bieži vien nav pat kvadrātmetra platībā. Teritorija tikšot uzraudzīta, pieslāpēti dūmi… Un tā turpināšot tikmēr, kamēr būšot pavisam droši par to, ka atkārtoti nekas nevar aizdegties. Uz maiņām teritoriju uzraugot pieci cilvēki.
Savukārt Ķemeru nacionālā parka Dabas izglītības centra «Meža māja» vadītājai Agnesei Balandiņai vaicājām par brīvprātīgajiem palīgiem, kas aicināti dzēst ugunsgrēku jau piektdienas vakarā. Agnese informēja, ka parka administrācija un arī ugunsdzēsēji nav šādu aicinājumu izplatījuši, šādas aicinājums izplatīts sociālajos tīklos un parka darbiniekiem bijis pārsteigums. ”Pirms kāds vēlas skriet un palīdzēt ugunsnelaimē, jāpievērš uzmanību tam, no kurienes nāk aicinājums, jo, ja tas ir patvaļīgs izziņots, kā šajā reizē, tam nevajag atsaukties, jo, aizbraucot uz notikuma vietu, šāds neatbilstoši ekipēts un neapmācīts cilvēks var vairāk traucēt dzēsējiem nekā palīdzēt. Jāreaģē tikai tad, ja uzaicinājumu izplata Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vai Valsts meža dienesta ugunsdzēsēji. Meža ugunsgrēki nav pastaiga pa mežu.
Tiklīdz uzzinājām, ka tas nav oficiāls uzaicinājums, arī mēs, izmantojot sociālos tīklus, lūdzām cilvēkus uz ugunsgrēka vietu nedoties. Neskatoties uz to, pāris brīvprātīgo bija atbraukuši un tas viņiem beidzās ar nelielām veselības problēmām, ieelpoto dūmu dēļ,” tā A Balandiņa.
Vairāk, to skaitā, par zaudējumiem un iespējamiem degšanas iemesliem, lasiet otrdienas, 31. jūlija, laikrakstā ŠEIT
