Mudīte Bērziņa sevi par lapmežciemnieci sauc jau 50 gadus. 18. maijā viņa atzīmēja apaļu jubileju. Dažkārt šķiet, ka dzīvē nekas nenotiek tāpat vien. Un arī šoreiz – Mudītes jubileja sakrita reizē ar skaistu Lapmežciemā viņas pašas izlolotu pasākumu – Muzeja nakti, kas guvusi jau tādu kā mazo Zvejnieksvētku statusu. Šoreiz daudzi uz pasākumu nāca ar ziediem. Tie – Mudītei.
Nedaudz atskatoties vēsturē, Mudīte atceras, ka muzeja pirmsākumi meklējami Lapmežciema pamatskolas novadpētniecības pulciņā, kas darbojās, toreizējās skolas direktores Ilonas Kauķes atbalstīts. Mudīte tolaik strādājusi skolā par pionieru vadītāju. Un, kaut arī skolā bijis daudz jāstrādā, daudz arī paveikts papildus. Un tas bijis iespējams kolēģu atbalsta dēļ – ja vajadzējis gatavoties novadpētniecības skatei, tad tas nebija jādara vienam – piedalījies viss skolas kolektīvs.
Vēlāk Mudīte skolā paguvusi būt gan mācību pārzine, gan direktore. Kad no direktores amata aizgājusi, vēl turpinājusi mācīt ģeogrāfiju. Laika pieticis, un viņa bijusi ar mieru iekārtot skolas muzeju. Piekritusi arī toreizējā pagasta padomes priekšsēdētāja Edmunda Pētersona rosinājumam uzreiz pievērsties pagasta vēsturei, un šim nolūkam piešķirta neliela bijušās kases telpu Lapmežciema tautas nama ēkā, kā arī 0,5 slodzes atalgojumam. Kad parādīta pirmā ekspozīcija – izstāde Latvijas 80. gadadienai, tad iesākto turpināt mudinājusi Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola.
Mudīte prata interesantajā darbā iesaistīt gan savus audzēkņus, gan domubiedrus – palīgā nāca Dzidra Legzdiņa un Ligita Strupe, vēlāk arī Anita Vanaga. Vēlāk Dzidra un Anita kļuva par algotām muzeja darbiniecēm, un nu muzejā ir izveidojies jauks darbinieku kolektīvs, kas spēj noorganizēt svētkus ne tikai visam pagastam, bet arī visiem tiem, kurus interesē vēsture, cilvēku dzīve zvejniekciemā.
Interviju lasiet laikraksta piektdienas, 31. maija, numurā.
