Lopkopības vietā izvēlas galdniecību

Smārdes pagasta «Pusguļu» saimnieks Normunds Rozenbergs ar savu ģimeni dzīvo un strādā sava vectēva mājās, kas atrodas skaistajos Cērkstes pakalnos. Šeit visas mājas celtas kalna galā un ir sajūta, ka pasaulīte ir tik skaista, ka nav vajadzīgs ne ainavu arhitekts, ne daiļdārznieks – kalni, lejas – viss Dieva radīts, vien nelielie cilvēku ierīkotie dīķu ūdensspoguļi, kur skaistumam spoguļoties…

Dzīvo un strādā dzimtas īpašumos

Kā pastāstīja Normunds, «Pusguļus» viņa vectēvs Jēkabs Skabergs no mātes puses atpircis no barona. Tas varētu būt bijis ap 1910. gadu. Šī ēka, kur ierīkota galdniekdarbnīca un kādreiz bijusi kūts, ir būvēta pirms 1860. gada, turpat tālāk ķieģeļiem apmūrēta guļbūves dzīvojamā māja, kas celta 1860. gadā. No Jēkaba māja pārgāja viņa meitai Zerēnai Skabergai, kura apprecējas ar Rozenbergu. Kolhozu laikā, protams, māja, kūts – viss piederēja kolhozam. Līdz 1970. gadam Normunda mamma vēl šeit slaukusi kolhoza govis.

90. gadu sākumā pēc «Pusguļu» atgūšanas dzimtas īpašumā Normunds, tāpat kā viņa senči, mēģinājis nodarboties ar piena lopkopību, izveidojot zemnieku saimniecību «Uzguļi». Taču saimniecībai diezko daudz zemes neesot bijis – vien 38 ha. Lai saimniekotu nopietnāk, lopu skaitam un platībām jābūt lielākām. Turklāt šī nodarbe Normundam īsti neesot gājusi pie sirds. Tagad zemi iznomā citiem saimniekiem, kur aug zālāji lopbarībai.

Vietā – amatniecība

Pašmācības ceļā Normunds iemācījies izgatavot koka logus un durvis. Sākumā «Uzguļu» saimnieks strādājis kādā privātā gaterī, turpat arī bijusi galdniecība, taču viņš sapratis, ka vēlas pats savu ražotni, jo esot pēc rakstura pedants, tāpēc, strādājot ar kompanjonu kopā, daudz kas neesot bijis pa prātam. Tā Normunds izremontējis veco «Uzguļu» kūti un 2003. gadā pie mājas ierīkojis savu galdniecību.

"Man visu mūžu pirmajā vietā ir bijis tas, kas vajadzīgs darbam – tātad, lai būtu instrumenti, ar ko strādāt. Tāpēc tās vajadzības, kas nepieciešamas mājai vai kam citam, nedaudz atvirzītas uz vēlāku laiku," par savu lietu kārtību stāsta Normunds.

Pirms gada, kad vēl bija labie laiki un saimnieks negadījumā nebija salauzis kāju, ko vēl joprojām ārstē, oficiāli galdniecībā strādāja trīs darbinieki. Pašlaik Normunds strādā viens. "Mans secinājums ir tāds, ka veltīgi esam maksājuši nodokļus, jo naudu, ko samaksājam nodokļos, izklakarē pa labi un kreisi, valstij, Latvijai no tā maz labuma," saka Normunds. "Pašreizējā situācijā nav iespējams samaksāt nodokļus un algu, kurai, ja reiz cilvēks strādā, tad vismaz Ls 300 vajadzētu būt. Patlaban no bijuša apjoma labi ja 10% uztaisām."

Normunds domā: kaut arī kaut kādi ekonomisti un arī politiķi saka – pazīmes rādot, ka ekonomika sāk atgūties, viņam šķiet, ka vēl kādus četrus, piecus gadus darba būs maz.

Firma vectēva piemiņai

"Izskanējis, ka par izgatavotajiem logiem, durvīm dārgi prasu, taču es strādāju tikai ar masīvkoku. Ja tā ir priede, tad tīra priede, ja osis, tad osis, pērku izkaltētu materiālu – dēļus ar visu mizu. Te viss tiek zāģēts, līmēts, ēvelēts. Nepērku nekādas līmētas blates, nestrādāju ar laminātiem. Ja no koka, tad tikai no koka," saka Normunds. Viņam ir oficiāli reģistrēta firma, kuras vārds saglabā vectēva dzimtas vārdu «Skabergs». Kad atjaunoja Šlokenbekas muižas kultūras namu, garderobi, arkveida koka durvis ar apaļajām arkām izgatavoja individuālais komersants «Skabergs».

Normunda kundze Antra strādā zivju pārstrādes firmā «Zamelsons» Smārdē. Ģimenē aug divas atvases – Oskars un Liene.