Lapmežciema muzejā apskatāma apvidus un vietvārdu karte

Daudzi zina, kur Lapmežciemā atrodas Čūskkalniņš, bet kur atrodas Kūmkalniņš? Kur Podenis, Dancenis, Ķēves caurums, Ķirzakas Dirsenis, Roņu Rauzis, Zirgu Raviņa, Kupsas Sausums, Stūra loms? Ar šiem senajiem apvidus un vietvārdiem, kā arī ar attiecīgās vietas atrašanos iespējams iepazīties pagasta vietvārdu kartē, kas aplūkojama Lapmežciema muzejā. Kartes mākslinieciskā noformētāja ir Līga Buša, bet par saturu – apvidvārdiem, vietvārdiem un to atrašanās vietu iezīmēšanu – gādājusi muzeja darbiniece Dzidra Legzdiņa.

Sirdsdarbs trīs apjomīgos sējumos

Dz. Legzdiņa muzejā strādā kopš 2000. gada. Kā pastāstīja muzeja vadītāja Mudīte Bērziņa, 1999. gadā, kad vēl nebija savu telpu, Dzidra izrādījusi interesi par muzeja darbu, atnesusi savus pierakstus. Tā arī vēlāk pieņemta darbā. Jāteic, šodien redzams, ka par simbolisku atalgojumu ir padarīts milzīgs, ļoti, ļoti apjomīgs darbs, kas būs vajadzīgs ne tikai pašreizējai paaudzei vien, bet visvairāk tieši tiem, kuri vecās lapmežciemnieku dzimtas turpinās. Jāteic gan, ka te runa nav par atalgojumu, jo šo darbu naudā nemaz nevar izmērīt. Tādus darbus var paveikt tikai cilvēks, kas mīl vietu, kur dzimis, audzis, mācījies un dzīvo. Dzidra ir zvejnieku dzimtas atvase, mācījusies tehniskas lietas, savulaik strādājusi telekomunikācijās, radiofonā, bet aizvien viņai ir bijusi dziļa interese par vēsturi, teātra mākslu, ļoti daudz lasījusi. Dzidra pēta ievērojamu cilvēku dzīvi un darbu, zvejnieku dzimtu dzīvi un darbu, zvejniecības attīstību, apzina vietvārdus un apvidvārdus. Kājām viņa izstaigājusi ciemus, runājusies ar cilvēkiem, pierakstījusi viņu atmiņas. Jāteic, ka daudzi atmiņu stāstītāji pa šo laiku jau ir paspējuši aiziet mūžības ceļā. Tāpēc iespētais veikums vēl jo vairāk nozīmīgs. Turklāt viņa strādā ar zinātnieka precizitāti. Veikums apkopots trīs ļoti apjomīgos sējumos.

Vairāk par to, kā tapusi vietvārdu karte, lūdzām pastāstīt Dzidras kundzi pašu.

Dz. Legzdiņa:

– Es jau neesmu vienīgā, kas nodarbojusies ar vietvārdu un apvidus vārdu vākšanu. Benita Laumane pa visu piekrasti bija savākusi 1000 zvejvietu nosaukumus. Mūsu ciemā bija 42 zvejvietas, bet es, vietējā lapmežciemniece, atradu tikai 38. Tad padomājiet, kādu grandiozu darbu B. Laumane ir veikusi svešā vietā! Bigauņciemā un Ragaciemā man palīdzēja vairāki cilvēki. Tomēr tas viss nav jau vēl līdz galam izdarīts. Antiņciemā vispar tikai viens cilvēks ir palicis dzīvs, kas zināja kaut ko pateikt, Čaukciemā nebija neviena. Vienīgo Čaukciema veco iedzīvotāju es atradu Rīgā, ar Zemes komisijas datu starpniecību, un izrādījās, kas viņam nebija ne mazākās vēlēšanās stāstīt par vietvārdiem, bet viņš stāstīja par iedzīvotājiem. Viņš ar to aizrāvās. Labi bija, ka es no viņa uzzināju atkal cita cilvēka adresi, kurš kaut ko varēja pastāstīt par vietvārdiem.

Uzlikt nosaukumus precīzi uz kartes arī nemaz tik viegli nevar. Aizeju pie viena cilvēka, saka tā vieta ir tur, cits saka, ir, ir tā vieta, bet ne tur. Tad man nācās trešo cilvēku meklēt. Uz kartes uzlikām tikai pašus raksturīgākos, citādi būtu pārāk raibi. Vienīgais, ko mēs mēģinājām saglabāt pilnībā, bija zvejvietu nosaukumi.

Dieva Klēts un Dieva Galds

– Interesanti, ka daži apvidu nosaukumi ir līdzīgi gan mums, gan vēl citās vietās, piemēram, Jaunķemeros ir Dieva Klēts, bet Liepājas pusē ir Dieva Galds. Domājams, ka cilvēki savstarpēji nekad nav bijuši pazīstami, bet vienādi domājuši. Tur, kur jūrā bija vieta Dieva Klēts, bija ļoti labi luču lomi, tāpēc arī tas nosaukums. Īpatnēji, ka jūrā var būt Ciema Sausums, tad vēl ir Zirgu Raviņa, Šķūņu Sausums, Buku Rava… Ilgi domāju, ko nozīmē Ozola Ace jūrā, izrādās, tas ir skats no jūras uz lielāko ozolu krastā, un tad zvejnieks zina noteikt pareizo vietu. Šīs kartes autore ir tauta, ne es.

Kā vienmēr Dzidras kundze ir laipna, visu labprāt pastāsta un paskaidro, bet pagalam necieš, ja kāds grib paslavēt viņas darbu, nofotografēt laikrakstam. Viņa lielus darbus aizvien izdara it kā nemanāmi, it kā, malā stāvēdama, nemanāmi pievērsdamies kam citam:

– Jums vajadzētu izlasīt grāmatu par Rūjienas apkārtni. Tas ir ļoti interesanti! Viņi ir izmērījuši katru gravu, cik tā ir gara, dziļa, plata, cik augsts ir katrs kalns. Visām mājām, kam radušies nosaukumi, ir kaut kāda leģenda apakšā…