14. decembrī Lapmežciema Tautas namā pulcējās pagasta iedzīvotāji uz sanāksmi, lai kārtējo reizi apspriestu pagasta ar teritoriālo plānojumu, kura izstrāde ir ievilkusies garumā. Turklāt tieši šī iemesla dēļ reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns sagatavojis rīkojumu par novada domes priekšsēdētāja Edmunda Pētersona atstādināšanu no amata.
Šī bija Lapmežciema teritorijas plānojuma 2008. līdz 2019. gadam 2. redakcijas labojumu sabiedriskās apspriešana.
Ja nebūtu Ķemeru parka…
Sanāksmi atklāja E. Pētersons, kurš skaidrojot situāciju, kārtējo reizi vainojot Ķemeru nacionālā parka (ĶNP) speciālistus, kas it ka jau esot saskaņojuši kartes un apliecinājuši tās ar savu parakstu, taču vēlāk tomēr esot saņemts negatīvs atzinums. Tad nu E. Pētersons 28. novembrī organizējis sanāksmi, kurā piedalās ĶNP, pašvaldības, Vides ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvji un projektētāji. Priekšsēdētājs norādīja, ka nu beidzot visi kopīgi esot raduši kompromisu, kas pieļauj būvniecību Krasta kāpu Aizsargjoslas 150 metru zonā, ja šajā vietā ir bijusi iepriekšējā apbūve. Jāteic gan, ka tas nav nekāds īpašs jaunums un panāktais kompromiss, bet gan likums, kurš Latvijā jau ir spēkā pietiekami ilgi un plānotājiem, kā arī visiem, kam ir īpašumi piekrastē, ir jāievēro. Tā kā no ĶNP sanāksmē neviens nepiedalījās, nebija neviena, kas Pētersona kunga teikto atspēkotu.
Jāmeklē likumīgi būvelementi …
Projekta autore Margarita Zarenkova pastāstīja, ar ko jaunā plāna redakcija atšķiras no iepriekšējās. Pirmkārt ar to, ka krasta kāpu aizsargjoslas 150 metros ir parādīta iespējamā apbūve, nevis apbūvējamā teritorija, kā tas bija iepriekšējā variantā. (Ja rāda kartē apbūvi šajā zonā, tad tiek pārkāpts Aizsargjoslu likums.) Atbilstoši tam, apbūve krasta kāpu aizsargjoslā iespējama tikai tad, ja zemes gabalā ir iepriekšējā likumīgā apbūve vai apbūves pamati, vai tās atliekas, kas ir konstatējams dabā. "Mēs uzskatījām, ka ar detālplānojumu varētu atrisināt šo jautājumu, jo tad arī iepriekšējo apbūvi varētu konstatēt, jo mūsu rīcībā ir topogrāfiskās kartes 1:10000, kur neparādās pamati vai elementi, kas liecina par iepriekšējo apbūvi. Tāpēc aicinām cilvēkus, kam šajā zonā ir nekustamie īpašumi, un dodam šiem īpašniekiem laiku sagatavot dokumentus un iesniegt liecības par iepriekšējo likumīgo apbūvi vai tās elementiem, kas ir saglabājušies dabā. Tādējādi mēs – plānotāji varētu izpildīt Vides ministrijas prasību. Citādi nav iespējas saskaņot šo projektu. Diezgan ilgi ar to strādājam un esam nonākuši ar šo projektu strupceļā. Ja zemes īpašniekiem ir iepriekšējā apbūve vai dokumenti, kas liecina par iepriekšējo apbūvi, vai pamati, kas saglabājušies, tad tie līdz 26. janvārim obligāti iesniedzami plānotājiem, teica M. Zarenkova. Ja šādu dokumentu nav, esot firma «Komunprojekts», kur strādā speciālisti, kas var konstatēt, vai dabā ir šīs liecības. Tad sastādītu par to atbilstošu aktu un izsniegtu apliecinājumu. Kas attiecas uz apbūves elementiem, tad plānotāja norādīja, ka šai apbūvei ir jābūt likumīgai, nevar būt tā, ka kāds ir uzcēlis nelikumīgu šķūnīti bez būvatļaujas, bez plānošanas uzdevuma un nu tagad mēģinās pierādīt, ka tā ir apbūve. Kaut arī teritorijas plānojumu pieņemts un kāds nebūs paspējis pierādīt, ka viņa īpašumā ir iepriekšējā apbūve, pēc kāda laika varēs ierosināt plāna grozījumus un šo apbūvi atļaut.
Pēc iepriekšējās apspriešanas plānotāji saņēma 91 vēstuli ar ierosinājumiem un lūgumiem vai jautājumiem un uz visām vēstulēm arī atbildēja. Taču dažas atbildes vēstules gan esot atgriezušās atpakaļ, jo atbildes sūtījuši uz tām adresēm, kuras norādītas iesniegumā.
Par biotopiem un aizbērtiem grāvjiem
ĶNP uzskata, ka citu ekspertu, kas nestrādā ĶNP, slēdzieniem par biotopu esamību, nav obligāti jāpiekrīt. Latvijā ir Zemkopības un Vides ministriju apstiprināti 89 eksperti, un – ja kāds cilvēks interesējas, vai viņa zemes gabalā ir biotops vai tā nav, lai atnes eksperta slēdzienu. Bet ar Vides ministrijas rīkojumu plānotājiem ir jāņem vērā tikai pēdējie atzinumi, ko par biotopiem ir izsnieguši ĶNP eksperti.
Pirms nedēļas M. Zarenkova saņēmusi iesniegumu no personām par to, ka cilvēki, kas dzīvo Lapmežciemā, nelikumīgi, pēc saviem ieskatiem aizber grāvjus. Visi grāvji ir savienoti ar savstarpēju slīpumu un kritumu, un šī sistēma nav izjaucama. Tādas lietas nedrīkst darīt, un būvvaldei ir jāseko, lai tas nenotiktu. "Šī lieta varbūt nav tieši saistīta ar mūsu šodienas jautājumu, bet ir ļoti svarīga visiem zemes īpašniekiem, jo vienmēr taču tiek runāts, ka pagrabi applūst, slūžas noregulētas nepareizi un kas vēl ne, bet grāvji šai sistēmā ir paši būtiskākie," uzsvēra M. Zarenkova.
***
Pēc dokumentu saņemšanas 26. janvārī, tie tiks divu nedēļu laikā izvērtēti un ielikti attīstības plānā, lai izsludinātu teritoriālā plānojuma galīgo redakciju. "Mēs jau varējām šos priekšlikumus par bijušo apbūvi neizvērtēt, bet diez vai zemes īpašnieki būtu priecīgi, ja plānojumā parādītu, ka šī [krasta kāpu aizsargjosla!] nav apbūvējamā teritorija," teica M. Zarenkova. Viņa norādīja, ka arī tie cilvēki, kuri vērsušies ĶNP, esot saņēmuši parka pretimnākšanu un atraduši apbūvējamus pleķīšus. Tātad – varbūt tas velns nemaz nav tik melns, kā to mālē, vienkārši kādam ir izdevīgi visā vainot ĶNP?