Smārdē
Lāčplēša dienas svinības notika Smārdes pagastā pie Kārļa Zāles pieminekļa kritušajiem strēlniekiem. Piemiņas brīža dalībnieki sagaidīja skolēnu lāpu gājienu no Smārdes pamatskolas. Milzkalnes tautas nama vadītāja Ilze Vekšina skandēja Leonīda Breikša dzeju, Milzkalnes sākumskolas skolēni dziedāja un deklamēja, uzstājās arī folkloras kopa «Milzkalnieki». Uzrunu teica domes priekšsēdētājs Gundars Važa. Viņš izteica cerību, ka mums visiem pietiks vienotības, kopības sajūtas un pieņemot gudrus un tālredzīgus lēmumus, nepiedzīvosim tādu situāciju, kāda bija pagājušā gadsimtā un izteica cerību, ka mūsu bērni un mazbērni būs saimnieki savā zemē un viņiem nebūs jāpiedzīvo tās šausmas, kas bija jāpiedzīvo iepriekšējai paaudzei.
Lapmežciemā un Ragaciemā
Jau tradicionāli Lapmežciemā Lāčplēša dienas atzīmēšanas sākās pie Lāčplēša ordeņa kavaliera pulkvežleitnanta Augusta Muižuļa piemiņas akmens, kas uzstādīts pie brīvības cīnītāja dzimtas mājām «Tuteņos». Uz piemiņas brīdi bija atnākuši Lapmežciema iedzīvotāji un skolēni.
Uzrunu, stāstot par Augusta Muižuļa cīņu gaitām, teica Kara muzeja vēstures speciālists Kristaps Pildiņš: “Esam atnākuši ar savu klātbūtni godināt pulkvežleitnantu A. Muižuli, kurš savu dzīvi veltījis Latvijai.”
Piemiņas brīdī piedalījās arī A. Muižuļa meita Valda Briede ar savu meitu Kristīni un znotu Kasparu Zommeriem. V. Briede vēlēja vairāk par savu valsti domāt ikdienā, lai piepildītos mūsu tēvu un vectēvu vēlējums: “Tev mūžam dzīvot, Latvija.” Pateicība tika izteikta arī «Tuteņu» mājas pašreizējam saimniekam Alnim Švernam, kurš atbilstošā kārtībā uztur piemiņas akmens apkārtni. Tad tika aizdegtas lāpas un visi devās lāpu gājienā uz Ragaciema kapiem. Lāpu gājiena pulks bija kļuvis kuplāks, jo ejot cauri ciemam, pievienojās aizvien jauni dalībnieki. Savukārt Andis Kalniņš un viņa jaunsargi kapos ar aizdegtiem lukturīšiem bija izveidojuši Latvijas karogu.
Piemineklis glīši iekadrēts dūmakā.