Kaļķaini zāļu purvi Latvijā ir reti un kopumā valstī aizņem tikai nedaudz vairāk nekā 1000 hektāru lielu platību. Lielākās platības saglabājušās Rietumlatvijā, Kurzemes piekrastē un arī Kaņiera ezera krastos. Tie gan pēc izskata, gan izmantošanas nedaudz līdzinās zālājam – lai tos pasargātu no aizaugšanas ar mežu un mazprasīgām augu sugām, gan agrākos laikos, gan mūsdienās tos nogana lopi vai nopļauj cilvēks.
Talkas laikā paredzēts savākt nopļauto zāli, krūmus un atvases, tādējādi dodot iespēju plaukt un zelt daudzām retām un krāšņām zāļu purva augu sugām. Dabas vērtību saglabāšanai ļoti nepieciešama brīvprātīgo palīdzība, jo nopļautās zāles savākšana šeit paveicama tikai ar roku darba palīdzību, it īpaši tādēļ, ka šeit sastopama viena no lielākajām un krāšņākajām kadiķu audzēm Latvijā.
“Kaļķainajos zāļu purvos ir sastopama vislielākā orhideju daudzveidība, kuru pastāvēšanai nepieciešams skrajš, zems augājs. Tā kā mājlopi Kaņiera apkārtnē vairs netiek turēti, vienīgā iespēja saglabāt šo dabas vērtību krātuvi ir regulāra pļaušana, aizvācot nopļauto zāli,” skaidro dabas izglītības centra “Meža māja” vadītāja Agnese Balandiņa.”
Pieteikšanās dalībai pasākumā līdz 21. augustam, aizpildot pieteikuma formu: ej.uz/pieteikums_siena_talka. Pulcēšanās vieta – pie Kaņiera ezera skatu torņa.
Pasākuma norises vieta kartē: https://ej.uz/siena_talku/. Nepieciešamības gadījumā tiks nodrošināts transports talcinieku nogādāšanai no Lapmežciema centra vai Ķemeriem uz talkas norises vietu. Talkas laiks ir saskaņots ar sabiedriskā transporta pienākšanas laikiem Lapmežciemā.
Darba apstākļi: Noteikti nepieciešami ūdens izturīgi apavi – gumijas zābaki vai citi atbilstoši apavi . Ieteicams līdzi ņemt darba cimdus un dzeramo ūdeni. Paredzēta arī talkai atbilstoša maltīte brīvā dabā un pieredzējušu speciālistu stāstījums par apkārtnē esošajām dabas vērtībām un cilvēku lomu to saglabāšanā.
Eisak, aiziet, esi vecis, paķer pārējos pacanus no zilā skapja un patalko! Tev sanāk!