Kas par tīkliem Engures ezerā?

Kā allaž februārī, arī šogad aicinājām kopā makšķerniekus, lai kopīgi atzīmētu 19. konkursa «Lielais loms» noslēguma pasākumu. Katru gadu uzaicinām tajā piedalīties arī dažādus makšķerēšanas ekspertus. Šoreiz konkursa atbalstītāja Sandra Mertena makšķerlietu veikalā viesojās Normunds Grabovskis – Latvijas, Baltijas, Lietuvas un Baltkrievijas čempions, divkārtējs pasaules čempions, četrkārtējs pasaules vicečempions un trīs bronzas medaļu ieguvējs makšķerēšanā.

Pasākuma ietvaros izvērtās diskusijas par situāciju Engures ezerā.  Klātesošie apgalvoja, ka ezera zivju resursi netiek pienācīgi uzraudzīti. Neskatoties uz apjomīgo izsniegto tīklu licenču skaitu, esot arī daudz maliķu tīklu, kas turklāt ne vienmēr tiekot izcelti no ezera. Esot pat tā, ka tīkli bez pazīšanās zīmēm kārtu kārtā iesaluši ezerā, apdraudot vidi, arī putnus, un ilgstoši netiekot aizvākti. Kā apgalvoja makšķernieki, daudzas nelikumības Engures ezerā notiekot ja ne gluži ar atbildīgo amatpersonu – dabas parka vadītāja, pagasta pārvaldes vadītāja un arī pašvaldības policistu ziņu, tad, pieverot acis, – noteikti..

Katru pavasari tiek izcelti tīkli

Sazinājāmies ar Engures ezera dabas fonda vadītāju Robertu Šiliņu. Viņš apstiprināja, ka ezerā vienmēr – oficiāli vai neoficiāli, ir bijuši tīkli. Par iesalušajiem tīkliem komentārus gan esot grūti sniegt – pieņemot, – ja kāds tīkls esot iesalis, tad, kamēr ir ledus, neko nevarot izdarīt, jāgaida pavasaris. Tad, kad ledus izkūst, tad šie tīkli noteikti esot jāsavāc un jāutilizē, jo, visticamāk, tie esot bezsaimnieka tīkli.

– Pavasarī mēs paši, apsekojot ezeru, dažādās citās lietās, piemēram, – ornitoloģijā, redzam, ka ezerā atrodas kaut kas tāds, kam tur nebūtu jāatrodas, tad mēs visu savācam. Tas ir bīstami ne tikai zivīm, bet arī putniem, kas ezerā ligzdo un dzīvo. Jā, protams, ka tas, ka tiek iesaldēti un pamesti zvejas rīki, tas nav labi; par to vispār nav diskusiju, bet tur neko īsti nevar izdarīt… Skaldīt ārā? To fiziski nevar izdarīt!

Es pieņemu, ka šogad šo tīklu ir vairāk, jo ezers aizsala ļoti negaidīti – vienā rītā pēc neliela sala bija ciet un vairs neatkusa. Līdz ar to tiem, kuriem ezerā bija kaut kas ielikts, tur arī palika, jo tam visam netika klāt. Šogad tas bija ļoti netipiski, jo parasti ezers aizsalst pakāpeniski.

Patiesībā jau tas nav nekas jauns, ka pēc ledus iziešanas atklājas daudz tīklu, ko savākt. Varu teikt, ka pirms 15 gadiem pamesto tīklu bija daudz, daudz vairāk –  pusi laivu varēja piekrāmēt ar tādiem tīkliem. Tagad to ir stipri mazāk, iepriekšējos pavasaros esam izvilkuši līdz pieciem pamestiem tīkliem. Domāju, ka šobrīd cilvēki par tiem dažiem tīkliem daudz vairāk satraucas un publiski runā, un ir arī zināms kašķis starp makšķerniekiem, kas ķer līdakas ar ūdām, un tiem, kas ķer ar tīkliem. To varētu noskaut kā cīņu pa resursu. Zinu, ka ik pa laikam Engures pašvaldības policisti trenkā un ņem nost makšķerniekiem ūdas, jo kontrole ir viņu pārziņā. Godīgi sakot, mēs ar kontroli  sen jau nenodarbojamies. Kādreiz mēs to darījām, bet kopš valsts līdzekļus vairs nepiešķir, mēs to nedarām. Tas zināmā mērā ir pašvaldības un valsts vides dienesta kompetences jautājums.

Viss tiek regulāri apsekots

Lai noskaidrotu atbildi par nelegālajiem tīkliem Engures ezerā un to, vai Engures pašvaldības policija kaut kādā veidā atbalsta maluzvejniecību, sazinājāmies ar Engures pašvaldības policijas priekšnieku Jāni Vancānu.

Viņš kategoriski noliedza pārmetumus un skaidroja, ka šīs ziemas laikā vien esot veikti pieci reidi un katrs no tiem sīkāk esot aprakstīts arī pašvaldības informatīvajā izdevumā. Tā par februāra notikumiem ir šāda atskaite: ”Notikuši 2 reidi ar Valsts vides dienestu par zvejniecības noteikumu ievērošanu

Rīgas jūras līča piekrastē, konstatēti 2 pārkāpumi un izņemts 1 bezsaimnieka tīkls apmēram 150 garumā, 2 reidi ar VVD par makšķerēšanas noteikumu neievērošanu, izņemtas 51 bezsaimnieka ūda.”

J. Vancāns apgalveoja, ka visi tīkli un murdi Engures ezerā esot licenzēti, jo tie tiekot regulāri pārbaudīti. Un tīklu licences esot izsniegtas pēc tā, kāds limits noteikts Engures ezerā – viss esot pēc likuma.

– Ezera teritorija ir sadalīta četrās daļās, un Engures daļa tiek regulāri apsekota. Nevarētu teikt, ka tur būtu bieži sastopami malu zvejnieki vai viņu tīkli un murdi. Engures ezera Tukuma novada daļa ir aizaugusi, tā kā tur arī nekas nenotiek, vairāk gan legāla, gan nelegāla zvejniecība notiek Mērsraga un Talsu pusē. Jā, kādreiz taisījām arī kopīgus reidus, bet nu strādājam atsevišķi, un reizēm ir tā, ka mums nav ziņu, kas notiek citā pusē. Tā kā nav zināms, par kuru konkrēto vietu šoreiz tiek runāts, tad grūti komentēt, – tā J. Vancāns.

Par iesalušajiem tīkliem arī varot teikt, ka tie visi esot bijuši licencēti – paši policisti gājuši un tos pārbaudījuši. Tas, ka tie iesaluši, tur neko nevarot darīt, tā esot daba – uznāk sals, un ieliktie tīkli iesalst līdz pavasarim.

Vēl J. Vancāns uzsvēra:

– Ja kādam ir kaut kādas šaubas par manu darbu, tad droši pajautājiet vietējiem zvejniekiem, ko Vancāns dara ezerā?.. [Viņi zina, kam mēs strādājam – ķeram pārkāpējus.] Tad arī saņemsiet patieso atbildi. Varbūt policisti no Mērsraga, Talsu vai Tukuma puses dara kaut kādas rakarības, bet par tiem es nevaru atbildēt.

J. Vancāns skaidroja, ka pārkāpēji Engures pusē visu laiku esot pašvaldības policijas redzeslokā, tomēr viņi arī esot gudri – vienu un to pašu darbību un pārkāpumu neatkārtojot… Saņemot sodu, viņi izdomājot atkal kaut ko jaunu.

– Ziemas sezona beidzas februārī, kad mēs kājām regulāri apstaigājam Engures novada ezera daļu, un neviens reids netika veikts bez Valsts vides dienesta speciālistu līdzdalības. Un ja mēs konstatējam pārkāpumu, tad viņi arī attiecīgi darbojas. Kad nelegālie tīkli vai ūdas tiek izņemti, mums nav iespējas tur atrastās zivis uzglabāt, tādējādi tas viss tiek nodots Valts vides dienestam. Kopā mēs veicam reidus arī Kaņiera ezerā un Rīgas jūras piekrastē Engures novada robežās, kur sadarbojamies ar Ķemeru nacionālā parka inspektoriem.