24. jūlijā, tieši novadnieka Jāņa Baltvilka 70. dzimšanas dienā, viņa talanta cienītāji un tuvākie cilvēki pulcējās Smārdes pagasta bibliotēkā. Pasākumā piedalījās dzejnieka māsa Daila Aumane ar meitu Mārīti Vitausku, un mazmeitām Agiju un Lindu, kā arī dzejnieka brālis Ralfs.
Bibliotēkas vadītāja Gunta Frišfelde atgādināja, ka tieši šajā dienā Jaunā Rīgas teātra Kamerzālē savus jaunākos darbus lasa Jāņa Baltvilka balvas laureāti – bērnu rakstnieki un tulkotāji, kā arī tiks pasniegta dzejnieka Gada balva bērnu literatūrā: ”Jānis Baltvilks bijis gan dzejnieks, gan ornitologs, biologs un redaktors žurnālā «Liesma» un vēlāk – «Zīlīte». Viņš apbrīnojami labi sapraties ar bērniem, jo saglabājis sevī bērna atklātību, vienkāršību un zinātkāri. Bijis nedaudz uz iekšu vērsts – ne visu skaļi teicis, daudz ko paturējis sevī… Kad 2002. gadā pasniedza balvu par dzejoļu krājumu «Saule met loku», viņam jautāja par to, kā viņš jūtas, un J. Baltvilks atbildēja: ”Par putnu es gribētu būt un dziedāt.” Citi pasmējās un jautāja: ”Kāda būtu tava balss ak, putns, tu?” Un Baltvilks ļoti nopietni atbildējis: ”Brīdinātājputna balss…”
Par sevi viņš rakstījis šādus vārdus: ”Esmu vienkārši būvēts. Man patīk vienkāršas lietas. Tērpies vienkāršās drānās, sēžot pie vienkārša galda, gribu pasacīt paldies tiem, kas izgudrojuši rupjmaizi, papīru, zīmuli, lāpstu, krāsni un miglu, strautu, kraukli un egli…”
J. Baltvilks aktīvi iesaistījies Latvijas neatkarības veidošanā – bijis viens no pirmajiem Tautas frontes dibinātājiem, Viktora Avotiņa dzīvoklī rakstījis atklāto aicinājumu Tautas frontes veidošanai un bieži arī aicināts uz čeku… Ne velti rakstniece Laima Muktupāvela teikusi, ka Baltvilka vārds latviešu literatūrā esot sinonīms sirdsapziņai – nesaduļķotam un vienkāršam godīgumam. Tās ir vērtības, ko jāprot novērtēt…
Mūsu novadnieka literārajā mantojumā palikuši vairāk nekā 70 darbi – lai gan vairāk zināms kā bērnu grāmatu autors, tomēr sarakstījis vismaz duci arī pieaugušajiem domātu grāmatu.
