SvētdienLapmežciema jaunsargi ar valsts karogiem rokās atdeva godu tiem, kas mūsu brīvību ar savām asinīm izkaroja. Nolieca galvas akmenī kalta, bet ļaužu atmiņā dzīva varoņa priekšā.
Tā bija vēstures mācību stunda lapmežciemniekiem, ceļa braucējiem nedēļas nogalē, kad fotografējām vietējos jaunsargus pie Lāčplēša ordeņa kavaliera Augusta Muižuļa piemiņas akmens, pie viņa dzimtajām mājam «Tuteņiem».
Lapmežciema jaunsargi ir par savu valsti. Viņi – ne īpaši izrādās, ne pārākos patriotus spēlē. Vienkārši – puikām ciemā nenotiek nekas tāds, kas viņus pievelk; koris, deju pulciņi, citas daiļās mākslas ne visiem ir pie sirds. Cita lieta pacīkstēties, svarus pacilāt, padarboties ar šaujamajiem. Bet sirdij un prātam tuvākie ir pārgājieni ar nakšņošanu teltīs, treniņu gājieni pa bezceļiem, kauju spēles…
Jā, Lapiņu puikām ir laimējies. Par viņiem atbildību uzņēmies karavīrs, ciema puisis Andris Kalniņš. Pagasts jaunsargiem ierādīja telpas. Nekā diža, bet tomēr. Aizsardzības ministrija palīdz. Ja tā godīgi, – zēni par Lāčplēša dienu 11. novembrī un Latvijas valsts proklamēšanas dienu, 18. novembrī, zina vien no mazumiņa, kas skolā vēstures stundā stāstīts. Tie notikumi teju visa gada garumā it kā atiet maliņā, bet rudenī, pirmssvētku laikā atkal atplaiksnī. Un – puiši neko daudz nezina arī par 50 nebrīves gadiem. Viņi tajā laikā nemaz nav dzīvojuši. Ne visi viņi grib kļūt par profesionāliem karavīriem. Bet, ja vajadzēs, pratīs savu zemi aizstāvēt!
