2015. gadā SIA «GPC Smārde» apritēs 30 gadi kopš uzņēmuma atvēršanas. Sākumā tas bija kolhoza «Nākotne» cehs, kurā ražoja desas. Kad laiki mainījās, 1992. gadā uzņēmumu privatizēja tā darbinieki un uzņēmums ieguva pašreizējo nosaukumu. 2001. gadā sekoja īpašnieka maiņa, līdz nelielais uzņēmums nonāca Daiņa Pūliņa rokās. Kopš tā laika tas sekmīgi darbojas, ražo pircēju iecienītu produkciju, kuru faktiski paši arī realizē savās tirdzniecības vietās. Taču tāpat kā daudzus citus līdzīgus uzņēmumus, arī šo skar Eiropas Komisijas regulas prasības par benzopirēna pieļaujamā daudzuma samazinājumu gaļai un tās izstrādājumos no pieciem līdz diviem mikrogramiem uz kilogramu. Šai normai jāstājas spēkā 1. septembrī.
Pēdējās no Eiropas Komisijas pienākušās ziņas liecina, ka tā ir gatava risināt problēmas, kas līdz ar regulas ieviešanu radušās mūsu (un arī citu reģionu) kūpinātas gaļas ražotājiem. Vien jautājums, cik gatava tam un savu iepriekšējo neizdarību risināšanā ir mūsu valsts ierēdniecība…
Uz sarunu par uzņēmumu un problēmām, ko tam iespējams, radītu regulas ieviešana, aicinājām Daini Pūliņu.
– Vispirms par izejvielu – vai cūkgaļa pārstrādei nāk no jūsu pašu kautuves? Vai tā vēl darbojas?
Kautuve darbojas nosacīti. Iepirkt nobarotas cūkas un kaut ir ļoti dārgi. Cūku tirgus Latvijā ir nestabils. Cūkas ir izaudzētas, bet to cena var mainīties dienas, pat dažu stundu laikā: kamēr brauc pēc cūkām, cena mainās, un galā pasaka, ka vai nu nepērc cūkas, jo tām gadījies cits pircējs, kas pērk dārgāk, vai piemaksā par katru kilogramu. Tāpēc, lai nodrošinātu nepārtrauktu produkcijas ražošanu pārstrādes cehā, gaļu gan ņemam no savas kautuves, gan arī iepērkam no Beļģijas. Iepirktā no Beļģijas skaitās ļoti augstas kvalitātes gaļa. Tāpēc arī mēs šo sadarbību cenšamies uzturēt, jo Beļģijā audzētām cūkām ir lielāks liesās gaļas iznākums nekā Latvijā audzētajām. Un tas ir svarīgi, jo nu jau mūsu pircēji daudzus gadus ir nemitīgi pārliecināti par to, ka treknums ir ļaunums, ka tas bojā figūru, ka tas rada holesterīnu… Manuprāt, tas cilvēkiem ir sapotēts pilnīgi aplami. Viss ir kaitīgs, ja to lieto pār mēru. Un tad rodas situācija, ka visi ēd liesu gaļu. Vietējā gaļa, kas ir drusku treknāka, nevienam nav vajadzīga, jo ar kartupeļiem liesu cūku nobarot nevar.
Tālāk lasiet otrdienas, 18. februāra, laikrakstā ŠEIT!
pūliņ tikai nemuldi
Būs vispār jāpāriet uz meža gaļas konserviem…
Tās,ozolpils Krieviņa, desās sabāztās,nosprāgušās baltās govis,toč atbilst jaunajām normām.Tā kā ir vērts pāriet, Daini, no cūkām uz govīm,kādu laiku būs ko darīt,vēl ap simts viņam ir,arī mežacūkas vēl nav savos sūdos noslīkušas,vēl ausis ārā,var noķert.Kādam laiciņam darbs būs.
Paši vainīgi. Savu tautu indēt… tfu!
Normālai kūpinātai gaļai nevajag arī nekādu nitrītsāli u.tml. brīnumus. Tas es labāk uzēdu mājās vārītu vai ceptu gaļu.
Lai Smārdes cehs labāk pastāsta, kā viņi meža gaļu, kuru iesniedz medību kolektīvi, sapūdē līdz pēdējam, un pēc tam saliek bundžās, kuras atverot, tā smird, ka pat suņi neēd!!! Desas ar ar tādu jocīgu smaku. Nez kapēc Talsos tādi blakus efekti netiek novēroti.
Sapratu, pp ir konkurents no lagzdiņa
Labu dienu jūs ne vēlēties no pirkt ķiplokus sadarboties ar manis. Es audzē ķiplokus